Linda Kilevica
"Kurzemes Vārds"
Puisis no Palmu ielas
Viesnīcā ”Promenade Hotel” uz atvēršanas svētkiem pulcējās futbola pasaules pārstāvji.
M. Verpakovskis priecājās, ka prezentācija notiek arī Liepājā. ”Tur ir gan mana bērnība, gan karjeras pirmie gadi ”Liepājas metalurgā”, un galvenais, ka par omi ir vesela nodaļa! Viņai nākamgad paliks 99 gadi!” lepojas mazdēls.
Viņš pateicīgs grāmatas idejas autoriem un izdevējiem Olafam Saulrietam un Monai un Mārim Martinsoniem, kas iepazīstināja ar L. Apsi, kuras koncepts, lai rezultāts būtu interesants arī tiem lasītājiem, kuru dzīve nerit futbola pasaulē, futbolistam bijis viens no galvenajiem argumentiem.
”Ceru, ka grāmata kādam jaunam sportistam no Liepājas ļaus noticēt savam sapnim un saviem spēkiem
un saprast, ka arī puisis no Palmu ielas vai Ezerkrasta var sasniegt augstus mērķus, ja to ļoti grib un dara visu tā dēļ, – uzspēlēt UEFA Čempionu līgā vai Spānijas čempionātā, palīdzēt izlasei iekļūt Eiropas čempionāta finālturnīrā,” atzīmēja M. Verpakovskis.
Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš esot piedzīvojis, ka deputāti domes sēdes starplaikā spēlē šahu vai skatās ralliju, bet nekad neesot manījis, ka M. Verpakovskis skatītos futbolu. ”Māris kā deputāts mūs piespieda rūpēties par futbolu,” viņš saka, un rezultāts būs redzams jau drīz, kad Liepājā atklās ziemas futbola halli.
”Kad Māris atgriezās no tām lielajām futbola lietām Liepājā un reanimēja futbola klubu, kurš jau otrajā gadā kļuva par čempionu, viņš mazajiem liepājniekiem bija un vēl tagad ir absolūts elks,” uzsvēra domes deputāts un M. Verpakovska vecākās meitas Paulas vectēvs Uldis Sesks.
Pašvaldības pārstāvji uzdāvināja viņam Liepājas karogu.
Māra bērnības draugs Mareks Zuntners, ar kuru kopā viņš sāka spēlēt futbolu un izcēla saulītē FK ”Liepāja”, teica: ”Māris ir daļa no manas dzīves. Viņš vienmēr bijis atklāts un ne līdz galam atklāts, vienmēr kaut ko turējis sevī. Man būs interesanti, lasot grāmatu, cik Linda izvilka no Māra ārā.”
Spējas pret iespējām – neizšķirts
M. Verpakovskis uzsvēris, ka viņam nepatīk runāt. Kā atvērt atklātībai šādu cilvēku? ”Es no Māra neko nevilku ārā,” atbildēja L. Apse. ”Grāmatu redzēju tā: viņš man stāstīs dabiski to, ko gribēs. Veidoju stāstu no tiem mirkļiem, par kuriem Māris ļoti iedegās. Neuzdevu jautājumus, tikai precizēju. Mans uzdevums bija viņu uzminēt.”
Māris piekritis grāmatu sadalīt divās daļās – biogrāfija un sporta psiholoģija. ”Jutu, ka šajā cilvēkā iekšā ir vairāk nekā biogrāfija. Tur ir neatlaidība, nenormāla vēlme uzvarēt, nepadošanās. Mēs stāstām, kas vispār ir talants, kādu lomu spēlē veiksme.
Kas notiek karjeras beigās 35 gadu vecumā, ko tagad darīt, jo ārpus futbola laukuma cilvēkiem vairs nav savas identitātes?” pastāstīja autore.
Daudz palīdzējis pieredzējušais sporta komentētājs Anatolijs Kreipāns. ”Viņš teica – cik labi, ka tu rakstīji, nevis kāds sporta žurnālists, kurš būtu ļoti tehniski uzrakstījis, bet šī grāmata ir cilvēciska.”
”Kad rakstīju grāmatu par Mārtiņu Rītiņu, es kļuvu par viņu, rakstot pirmajā personā. Šeit man mēnesis pagāja, kamēr dabūju Māra balsi – teikumi lakoniski, vīrišķīgi. Par privāto dzīvi grāmatā ir ļoti maz, jo mēs nolēmām, ka rakstīsim par futbolu. Gribu rakstīt par lietām, kas ir lielākas nekā paša dzīve,” pauda L. Apse.
Grāmatas nosaukums radies, runājot ar Māri par to, kāda ir attiecība starp spējām un dzīves piespēlētajām iespējām. ”Viņš saka – 1:1, neizšķirts. Jābūt drosmei ļauties iespējām, zinot, ka vari arī zaudēt, tevi var apsmiet, bet būs jāpieceļas un jāiet tālāk,” atzina L. Apse.
M. Verpakovskis jutis, ka var uzticēties autorei. ”Ja kaut ko pateicu par daudz, zināju, ka Linda man pajautās – tu tiešām to gribi rakstīt?” viņš atklāja.
Atziņas no grāmatas cilvēki varēšot piemērot sev arī citā profesijā vai pat ģimenes dzīvē. Draudzībā ar grupu ”Prāta vētra” futbolists aptvēris, ka viņa un mūziķu gatavošanās plāns koncertiem un spēlēm esot identisks.
Bieži vien autobiogrāfijās pieminētās personas apvainojas par sevis atainošanu. Māris ļoti cer, ka nevienu nav aizvainojis.
”Grāmatā ir detaļas, kuras agrāk intervijās nebiju stāstījis. Vienīgi varētu apvainoties, ja es kādu par maz esmu pieminējis, bet ne no ļauna prāta,” viņš atzīmēja.
FK ”RFS” ģenerāldirektors kopā ar sievu Alisi un bērniem Marselu un Loru dzīvo Jūrmalā. Skatoties uz futbola līmeni Liepājā, M. Verpakovskis atzīst, ka profesionālajā sportā ļoti svarīga ir katra nianse. ”Kā Aleksandrs Starkovs mēdz teikt – futbolā sīkumu nav. Laikam kaut kas tiek darīts nepareizi, ja vairākus gadus rezultāta nav, bet, zinot Oļegu Hramovu, viņa labo spītīgumu un apņemšanos, varu teikt, tas ir tikai laika jautājums,” viņš pauda.
Vai, ietinoties Liepājas karogā, nevelk uz mājām? Liepāja vienmēr būšot Māra mājas, taču šobrīd negribot spekulēt par futbola kluba pārņemšanu atkal savās rokās. ”Ja pienāks tāda situācija, tad domāšu. Nekad dzīvē nesaki nekad, neizslēdzu iespēju, ka varbūt atgriezīšos Liepājā,” teica M. Verpakovskis.