Piektdiena, 29. marts Agija, Aldonis
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Vēl viens tituls, vēl viena vilšanās

Vēl viens tituls, vēl viena vilšanās
15.11.2007 18:40

0

Atslēgvārdi

“Liepājas metalurga” futbola komanda, iegūstot jaunizveidotās Baltijas līgas čempionu kausu, šogad izpildījusi tikai vienu no četriem sezonas uzdevumiem. Turklāt, izplēnējot sākotnēji solītajam dāsnajam finansējumam, šis bija starptautisks turnīrs, kuram vairums komandu piešķīra sekundāru nozīmi. Atkal neiegūts virslīgas čempionu tituls, nepārvarēta Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfināla kārta, neiekļūšana UEFA kausa izcīņas trešajā kārtā – šie rezultāti neļauj 2007.gada sezonu nosaukt par veiksmīgu.

Handikapa ļaunais joks

Šodien neviens īsti nevar saprast, kā “Liepājas metalurgs” varēja neuzvarēt virslīgas čempionātā, ja vēl augustā attālums līdz “Ventspilij” bija 14 punktu, ja sezonas vidū – drošs paliek nedrošs – komandā vēl iekļāva izlases vīrus Rubīnu un Bleideli? Lielais handikaps izrādījās tik atslābinošs, ka komanda par to samaksāja ļoti dārgi. Futbolistiem zuda ticība saviem spēkiem, grūti nesams kļuva psiholoģiskais slogs.

2006.gada sezonā vairums futbola cilvēku uzskatīja, ka ar tā gada sastāvu ir jākļūst par čempioniem, bet tieši to pašu var teikt par nupat aizvadīto čempionātu. Turklāt pēc šās sezonas ir pamats būt vēl kritiskākiem, jo, ja pērn gandrīz visos statistikas rādītājos, izņemot pašu galveno – punktu daudzumu sezonas beigās –, liepājnieki bija pārāki, tad šogad fakti ir gaužām bēdīgi. Ar šādiem rādītājiem komanda nevar uzvarēt čempionātu, un to arī nemaz nav pelnījusi.

“Varbūt arī es pazaudēju motivāciju”

Sudraba treneris, kurš pirmo reizi klubu “Liepājas metalurgs” aizveda līdz virslīgas zelta medaļām, – tā varētu teikt par Benjaminu Zelkēviču. Bet ne jau tādēļ viņu aicināja uz Liepāju, lai viņš kļūtu par sudraba treneri. To spējuši arī citi – Popkovs, mūsu pašu Lukins.

Kādēļ atkal neizdevās izcīnīt zelta medaļas? B.Zelkēvičs pēdējās Liepājā pavadītajās naktīs un dienās to formulēja šādi: pirmkārt, motivācijas trūkums – gan spēlētāju, gan treneru, otrkārt, psiholoģija, treškārt, līdzvērtīgu spēlētāju trūkums, ceturtkārt, izlases spēlētāju prombūtne no komandas un valstsvienības futbolistu fizisko spēku izsīkums, piektkārt, ar vairākiem vadošiem spēlētājiem beidzās līgums – tas viņiem traucējis parādīt labāko sniegumu, sestkārt, treneru kļūdas.

Jo tuvāk B.Zelkēvičs juta savas karjeras beigas Liepājā, jo biežāk no viņa mutes nāca vaļsirdīgākas atklāsmes, no kurām daļa nebija domāta presei. Lūk, daži viņa citāti: “varbūt mana vaina ir par 70 procentiem”, “komandai nav dvēseles, komandai nav līdera”, “pats jutu, ka nespēju vadīt komandu”, “Ventspils gribēja uzvarēt vairāk nekā mēs”, “es nespēju tikt līdz futbolistu sirdīm un dvēselēm”, “varbūt arī es pazaudēju motivāciju – ļoti vilka uz mājām…”.

Vai joprojām vēl kāds uzskata, ka B.Zelkēviča aiziešana no Liepājas ir kļūda?

Potenciāls ir, rezultāta nav

Neoficiālā sarunā, runājot par futbolistu motivāciju, B.Zelkēvičs minēja, ka dažam traucēja tas, ka nav nokārtotas līgumsaistības ar klubu par turpmāko sadarbību, dodot skaidrus mājienus uz Karlsonu un Soloņicinu. Komandas kapteinis Genādijs Soloņicins gan tam nepiekrīt, jo līguma beigšanās, viņaprāt, stimulējot parādīt vēl labāku sniegumu, lai nākotnē varētu cerēt uz vēl labāku līgumu.

Protams, ikviens futbola cienītājs, kas Ģirtu un Genādiju laukumā redzējis vairākas sezonas, piekritīs, ka šis varbūt nebija pats labākais gads ne vienam, ne otram, taču šiem futbolistiem ko pārmest būtu vairāk nekā nekorekti. Karlsons šosezon ir guvis 25 vārtus, un viņam uzbrukumā diemžēl bija vāji palīgi. Nākamais rezultatīvākais uzbrucējs bija precīzs tikai 3 (!) reizes. Un tomēr pussargs Soloņicins šosezon guva 10 vārtus. Kur tad bija pārējie futbolisti?

Lietuviešu leģionārs Miceika nespēja atgūties no traumas, bet viņa tautietim Tamošauskam labas spēles mijās ar neizprotamu fiasko, Rubīns un Bleidelis tā arī īsti līdz galam nespēja iejusties komandā. Uzbrukumā mūsu pašu jaunajam Kamešam treneris visas sezonas gaitā neuzticējās, bet pēdējās spēlēs Vladimirs parādīja, ka komandai var būt noderīgs. Uzbrukuma līnijas leģionāru Laktionova un Keca līmenis ir dublieru turnīrs, Krugļaks katastrofāli iznieko lieliskus momentus, bet Toresam savu potenciālu traucēja parādīt savainojums.

Citas kaites

Brestā Krugļaks (tā bija viņa labākā spēle šosezon) guva fantastiskus vārtus un bieži terorizēja mājinieku aizsardzību, neraugoties uz to, ka viņš spēles laikā cieta fiziskas sāpes. Kas tās bija par sāpēm?

Tās nebija radušās no traumas spēlē, tās bija iegūtas komandas treniņā, sakaujoties ar Kalonu. Un te mēs nonākam pie vēl viena neveiksmes iemesla – mikroklimata komandā. Šo faktoru minējuši arī vairāki redakcijas aptaujātie mūsu pašu kluba bērnu komandu treneri. Bez Kalona laukumā komandai pazuda viens no uzbrukuma spārniem, proti, mēs pazaudējām labu malējo pussargu, bet arī ar viņu mēs nevarējām sasniegt kāroto – Kalona sarežģītais raksturs jauca gaisu komandā. Ne vienmēr komandas biedri bija gatavi krist cits par citu, ne vienmēr radās pārliecība, ka “Liepājas metalurgs” ir saliedēts kolektīvs.

Izšķirošā spēle pret “Ventspili”, kurā liepājnieki zaudēja ar 0:1, lieliski raksturoja arī mūsu komandas vienveidīgo un neizteiksmīgo sezonas spēles modeli. Tālās piespēles gan bija, taču priekšā nebija ne miņas no augumā raženajiem uzbrucējiem – Katasonova, Grebja, Astrauska, jo komandā bija palicis tikai Karlsons. Neko vairāk izšķirīgajā mačā komanda parādīt nespēja.

Vēl viens iespējamais neveiksmes iemesls, par kuru klāstīja futbola speciālisti, bija virslīgas komandas treniņprocess, kas neesot noritējis pietiekami augstā līmenī. “Es pat domāju, ka treneris bija noguris no šīs komandas,” sacīja viens no aptaujātajiem, kurš nevēlējās, lai nosauc viņa vārdu. Vēl kāds viedoklis: “Ar treniņnometnēs pirms sezonas izdarīto pietika tikai līdz augustam. Tad sākās sportiskās un fiziskās formas kritums”.

Iemeslu droši vien vēl daudz. Bet visas problēmas tagad ir “Liepājas metalurga” jaunā trenera Jurija Andrejeva dienaskārtībā.

“Liepājas metalurgs” 2007. gada sezonā

Piecas izteiksmīgākās spēles
29.aprīlis  “Skonto” – “Liepājas metalurgs”    0:4 (virslīga)
4.maijs     “Liepājas metalurgs” – “Ventspils” 2:0 (virslīga)
26.jūnijs    “Ventspils” – “Liepājas metalurgs” 0:2 (virslīga)
2.augusts “Dinamo” (Bresta) – “Liepājas metalurgs”        1:2 (UEFA kauss)
16.augusts        “Liepājas metalurgs” – “AIK”          3:2 (UEFA kauss)

Fakti:
– 7.augustā “Liepājas metalurgs” virslīgas turnīra tabulā par 8 punktiem apsteidza “Rīgu”, par 12 punktiem “Skonto” un par 14 punktiem “Ventspili”(!);
– no 18 uzvarām virslīgā 8 spēlēs metalurgi uzvarēja ar 2:1 vai 1:0;
– katrā trešajā virslīgas spēlē liepājnieki nav spējuši gūt nevienus vārtus jeb – pavisam 9 sausās spēles;
– komanda virslīgā guvusi tikai 42 vārtus. Tas ir viszemākais rādītājs pēdējā desmitgadē;
– četras iepriekšējās sezonas liepājniekiem ne pret vienu pretinieku nebija negatīvas savstarpējās bilances, bet aizvadītajā sezonā tā bija negatīva pret “Rīgu” un “Skonto”;
– sezonas pārliecinošākās uzvaras – 6:1 pret “Ekranas” (Baltijas līgā) un 4:0 pret “Skonto” (virslīgā);
– sezonas sāpīgākie zaudējumi – 0:3 pret “Rīgu” (virslīgā) un 0:3 pret “Ventspili” (Latvijas kausa izcīņas ceturtdaļfinālā);
– nevienā virslīgas spēlē “Liepājas metalurgs” šosezon neguva 5 vārtus, 4 vārtus – trijās.

Futbolists         spēles, vārti virslīgā / spēles, vārti kopā*

vārtsargi
Viktors Spole              28                           43
Aleksejs Krucs            0                             1

aizsargi
Antons Jemeļins         2 – 0                        4 – 0
Andrejs Žuravļovs     10 – 0                      20 – 0
Pāvels Surņins           26 – 0                      41 – 0
Dzintars Zirnis           27 – 0                      41 – 0
Oskars Kļava            25 – 2                      39 – 3
Antonio Fereira         26 – 1                      39 – 4
Deniss Ivanovs          28 – 2                      44 – 5

pussargi
Igors Petkovičs         11 – 0                     16 – 0
Andrejs Rubīns         8 – 1                       13 – 1
Imants Bleidelis         11 – 1                     17 – 1
Toms Tamošausks    25 – 2                     38 – 3
Darjus Miceika         18 – 3                     27 – 3
Mindaugs Kalons      16 – 6                     24 – 10
Genādijs Soloņicins   28 – 5                     42 – 10

uzbrucēji
Aleksandrs Laktionovs  5 – 0                  5 – 0
Jevgēņijs Kecs            10 – 2                  17 – 2
Vladimirs Kamešs       3 – 1                    9 – 2
Andrijs Krugļaks         22 – 2                  32 – 3
Kristians Toress          17 – 2                  24 – 3
Ģirts Karlsons             27 – 12                43 – 25

Aizsargs Dmitrijs Mihailovs piedalījies vienā virslīgas, vienā Baltijas līgas un vienā Latvijas kausa izcīņas spēlē, pussargs Vadims Petrenko iznācis laukumā vienā virslīgas un divās Baltijas līgas spēlēs.

* visas spēles “Liepājas metalurga” sastāvā virslīgā, Latvijas kausa izcīņā, Baltijas līgā un UEFA kausa izcīņā.

Ints Grasis,
“Kurzemes Vārds”

Ar virslīgas sudraba medaļām kaklā. Daudzām Latvijas komandām tas būtu izcils sasniegums. Tikai ne sporta klubam “Liepājas metalurgs”, kas desmit gados sudrabu izcīnījis jau sešas reizes.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz