Ar skatu uz Baltkrieviju un Eiropu
Otro gadu pēc kārtas un piekto reizi kluba vēsturē izcīnījuši Latvijas čempionu titulu, SK “Liepājas metalurgs” hokejisti ir devušies pelnītā atpūtā. Attiecībā uz nākamo sezonu pašlaik neskaidrību ir vairāk nekā konkrētu lēmumu. Pagājušajā piektdienā izcīnīto zelta medaļu apmazgāšana hokejistiem un kluba vadītājiem kādā Jūrmalas viesnīcā esot ievilkusies līdz sestdienas agram rītam, bet brīvdienas Liepājas hokejistiem faktiski sākās marta pēdējā dienā, kad klubs norēķinājās ar spēlētājiem un līdz jūnija beigām palaida hokejistus trīs mēnešus garā atvaļinājumā.
Tikai tad arī sākšoties lemšana par sastāva komplektēšanu, skaidro kluba direktors Aleksandrs Rogoza. Komandas galvenais treneris Vladimirs Golubovičs gan saka, ka jautājumus ar spēlētāju līgumiem metalurgi sāks kārtot jau pēc pasaules hokeja čempionāta, tātad maijā.
Lai arī konkrēti uzvārdi netiek saukti, kluba vadītāji pieļauj, ka nāksies šķirties gandrīz no visiem leģionāriem, tiesa, tas lielā mērā būs atkarīgs no liepājnieku vēlmju saderības ar iespējām. Šajā kontekstā runa ir par turnīriem, kuros metalurgi nākamgad vēlas piedalīties, – tas ir Baltkrievijas atklātais čempionāts un Eiropas Čempionu līga hokejā. Pēc spēles Ogrē V.Golubovičs izteicās, ka nav sajūsmā par ideju piedalīties Čempionu līgā, jo, lai tur spēlētu, ir nepieciešam spēcīgs sastāvs, lai nebūtu tikai “jāskatās uz tablo”, respektīvi, jāskaita ielaistie vārti.
Par mūsējo līdzdalību abos šajos turnīros pagaidām ir tikpat daudz neskaidrību, cik ar metalurgu sastāvu. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans vēloties, lai Latvijas klubi piedalās pašmāju čempionātā, kura līmenis celšoties. Esošajā ekonomiskajā situācijā gan nav īsti skaidrs, kur gūt resursus, lai profesionālāki kļūtu esošie klubi, kur nu vēl, lai rastos jaunas profesionāļu vienības. Liepājas kluba vadītāji ar K.Lipmanu par šo jautājumu vēl neesot runājuši, bet zinot, ka interesi par līdzdalību izrādot vēl viens Latvijas klubs – Daugavpils vienība “Latgale”.
Savukārt uz Latvijas vietu Čempionu līgā, kas pienākas nacionālajiem čempioniem, tātad metalurgiem, kāru aci met Rīgas klubs “Dinamo”, kura akcionāri nupat no prezidenta krēsla nometa Viesturu Koziolu. Un var prognozēt, ka ambiciozais uzņēmējs ar jaunu sparu metīsies pie savas iepriekšējās spēļmantiņas – komandas “Rīga 2000” – pucēšanas.
Komandas vadītāji sākuši apspriest iespēju nākamajā sezonā atteikties no ārzemju spēlētāju pakalpojumiem, un nav noslēpums, ka arī daudzi liepājnieki uzskata, ka daža laba leģionāra vietā metalurgu rindās varētu spēlēt pašu audzēkņi. It sevišķi Baltkrievijas čempionātā, kur liepājniekiem nespīdēja cīņa par medaļām – tad varbūt nākotnes vārdā lietderīgāka būtu bijusi kuplāka vietējo jauniešu skaita iesaistīšana komandā? Jo vairāk tādēļ, ka uzbrukumā tikai daži leģionāri Liepājā ir pirmo vijoļu spēlētāji, bet no diviem ārzemju aizsargiem par īstenu balstu uzskatāms tikai Sergejs Gubins.
Tiesa, ja vien liepājnieki nākamajā sezonā spēlēs abos kārotajos turnīros un ja vien to ļaus finansējums, tad nebūs pārsteigums, ja rezultātu vārdā vietējie puiši atkal tiks vienīgi pie epizodisku lomu tēlošanas.
SK “Liepājas metalurgs” leģionāri
(dzimšanas gads, valsts, pozīcija – spēles, punkti (vārti + piespēles), soda minūtes)
Darjus Pliskausks – 1980., Lietuva, uzbrucējs – 48 31 (6+25) 42
Konstantīns Mihailovs – 1983., Krievija, uzbrucējs – 34 27 (7+20) 32
Aleksandrs Gorškovs – 1988., Krievija, uzbrucējs – 51 16 (8+8) 32
Sergejs Gubins – 1977., Krievija, aizsargs – 37 15 (3+12) 48
Sergejs Oļhovcevs – 1987., Krievija, aizsargs – 43 10 (1+9) 30
Darjus Lelens – 1982., Lietuva, uzbrucējs – 13 9 (6+3) 16
SK “Liepājas metalurgs” audzēkņi
(dzimšanas gads, valsts, pozīcija – spēles, punkti (vārti + piespēles), soda minūtes)
Sergejs Daņilovs – 1989., Latvija, uzbrucējs – 28 12 (7+5) 2
Gunārs Skvorcovs – 1989., Latvija, uzbrucējs – 33 6 (1+5) 8
Raivis Kurņigins 1989., Latvija, uzbrucējs – 10 1(1+0) 4
Artūrs Mickēvičs – 1991., Latvija, uzbrucējs – 0 0 (0+0) 0
Bruno Zabis – 1991., Latvija, uzbrucējs – 0 0 (0+0) 0
SK “Liepājas metalurgs” rezultatīvākie spēlētāji
Baltkrievijas čempionātā
(spēles, punkti, vārti, piespēles, vieta kopvērtējumā)
Edijs Brahmanis 46 53 (31+22) – 3.
Juris Ozols 44 43 (12+31) – 7./10.
Vents Feldmanis 52 35 (11+24) – 22./25.
Darjus Pliskausks 48 31 (6+25) – 38./41.
Māris Grāvītis 52 30 (9+21) – 42./48.
Latvijas čempionātā
(punkti, vārti, piespēles)
Edijs Brahmanis 19 (15+4)
Konstantīns Mihailovs 14 (3+11)
Vladimirs Mamonovs 13 (4+9)
Juris Ozols 13 (3+10)
Valērijs Fiļimonovs 11 (4+7)
Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”
Latvijas čempionātā zirgā atkal bija metalurgu pirmais virknējums – Vents Feldmanis (pirmais no labās), Juris Ozols, Eduards Ivanovs, Valērijs Fiļimonovs un Vladimirs Mamonovs.