Sestdiena, 22. februāris Rigonda, Adrians, Ārija, Adriāna, Adrija

Spēlē hokeju un strādā UPB – vārtsargs Māris Jučers pakāpeniski gatavojas karjeras beigām

Spēlē hokeju un strādā UPB – vārtsargs Māris Jučers pakāpeniski gatavojas karjeras beigām
Foto: Ģirts Gertsons
26.12.2019 07:09

liepajniekiem.lv

Atslēgvārdi

Vārtsargs Māris Jučers ir trīskārtējais Latvijas čempions ”Liepājas metalurga” sastāvā. Pēc četrām sezonām mūsu pilsētā, 2011. gadā priekulnieks devās uz Rīgas ”Dinamo” un divus nākamos gadus pavadīja Kontinentālajā hokeja līgā. Tad sekoja dažādi ārzemju klubi Āzijā un Eiropā. Pēc astoņu gadu prombūtnes, Jučers atgriezies Liepājā un ir komandas pamatvārtsargs.

32 gadus vecais hokejists atceras, ka ”Liepājas metalurga” laikos komandai bija vairāk naudas, līdz ar to līmenis bija nedaudz profesionālāks. Taču arī tagad viss esot līmenī. ”Ir ledus treniņi, sausie treniņi, baseins, svaru zāle. Darbojamies gan no rītiem, gan vakaros. Komanda piesaistījusi fiziskās sagatavotības treneri, nezinu, vai tāds vispār ir citās Virslīgas komandās. Plus vārtsargu treneris,” stāsta vārtsargs.

Jučera karjeras augstākais punkts ir divas sezonas Rīgas ”Dinamo” un divi pasaules čempionāti Latvijas izlases sastāvā. ”KHL viss notiek daudz intensīvāk, vajag vairāk spēka – ne tikai laukumā, bet arī garajos izbraukumos. Sezonas vidū jau jūtams nogurums pēc visiem pārlidojumiem,” atceras priekulnieks. ”Pasaules čempionātā sajūtas bija nereālas. Zviedrijas izlasei bija pilna komanda ar NHL hokejistiem. Viņi met pa vārtiem, tu noķer ripu un jūties forši,” atzīst vārtsargs.

Pēc divām sezonām ”Dinamo”, līgums ar Jučeru netika pagarināts. ”Tieši otrās sezonas sākums sanāca ļoti labs. Iespējams, baigi sapriecājos, sadomājos, ka visa sezona būs tāda. Nebija kāds, kas piezemē vai pamāca, iedod padomu. Ir grūti, ja pirms tam neesi spēlējis tādā līmenī. Pēc ielaistiem vārtiem sāku domāt, ka manas kļūdas dēļ mēs zaudējām, lai gan ne vienmēr tā bija,” skaidro spēlētājs.

Karjeras turpinājumā vārtsargs spēlējis Kazahstanā, Polijā, Francijā un Austrijā. Visgrūtāk gāja Kazahstānā, jo tur bija ļoti prasīgs treneris. ”Mēs pusotru mēnesi gatavojāmies sezonai Kandavā, pēc tam kājas sāpēja vienu mēnesi. Bet es nesūdzos, jo tā fiziskā sagatavotība ļoti noderēja.” Polijā bija vieglāk: ”Manā komandā bija fantastiska attieksme pret leģionāriem: nodrošināja ekipējumu, laba dzīvošana, labi apstākļi, viss, kā es gribēju, arī pati komanda bija līmenī. Traki līdzjutēji, aktīvs hokejs,” piedzīvoto atceras Jučers.

Pēdējos gados Jučers vēlējies atgriezties Liepājā, bet kopš decembra viņš bija bezdarbnieks. Pirms šīs sezonas viņam izdevies vienoties ar ”Liepāju” par līguma nosacījumiem. ”Man ir ģimene Liepājā – divi bērni, un pēdējos gados spēlēt ārzemēs bija grūti,” atzīst hokejists. ”Jau pēc tam, kad parakstīju līgumu ar ”Liepāju”, saņēmu vienu ļoti izdevīgu piedāvājumu no Polijas, bet atteicos. Vienalga, cik naudas iedotu, es tiešām gribēju palikt mājās.”

Priekulnieks apzinās, ka karjera pamazām tuvojas beigām. ”Četrus gadus vēl mierīgi varētu spēlēt. Daudz kas ir atkarīgs no sajūtām un vēlmes, cik ilgi mani tas aizraus. Ja sajutīšu, ka vairs nevelku, tad noslēgšu karjeru,” ir pārliecināts spēlētājs. Hokeja spēlēšanu Jučers apvieno ar strādāšanu UPB koncernā. Iekārtoties šajā organizācijā vārtsargam palīdzēja hokeja kluba vadība. Pats hokejists atklāja, ka viņam tā ir iespēja vairāk nopelnīt un sākt gatavoties dzīvei pēc hokeja. ”Nezinu, kā būs pēc diviem trīs gadiem, bet pašlaik bērnu trenēšana mani neaizrauj.”

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli