Veiksmīgs ieskrējiens pirms galvenajām cīņām
0
Pagājušajā nedēļā “Liepājas metalurga” hokejisti ar uzvaru pagarinājumā pret Latvijas atklātā hokeja čempionāta uzvarētājiem – “ASK/Ogre” vienību – pabeidza regulāro sezonu, kuras noslēgumā ierindojās otrajā vietā, un automātiski kvalificējās izslēgšanas spēļu pusfinālam. Tajā mūsējie pirmo maču aizvadīs 10.martā ar “Rīgu 2000” un “Energijas” pāra uzvarētājiem.
Pateikt to, kāds būs šās sezonas Latvijas čempionāts, nevarēja neviens, taču bija skaidrs, ka abi pērnā gada finālisti – “Rīga 2000” un “Liepājas metalurgs”, kas pēc aiziešanas no Baltkrievijas bija pazaudējuši savu triecienspēku, joprojām atbilst Latvijas klubu hokeja līderu standartiem, savukārt Ogres un Daugavpils hokejisti neslēpa, ka viņi vēlas nopietni iejaukties cīņā par zelta medaļām.
Pašmāju čempionāta formula mazināja regulārās sezonas sportisko nozīmi, taču deva komandām iespēju kaut vai visu sezonu meklēt optimālos spēlētāju virknējumus. Arī “Liepājas metalurgam” tāda situācija bija izdevīga, jo komandas sastāvs piedzīvoja būtiskas izmaiņas.
Gatavošanās sezonai mūsējiem norisinājās gan Latvijā, gan arī Zviedrijā, kurp nedevās komandas jaunpienācēji – leģionāri, bet daži spēlētāji Liepājā ieradās vienīgi čempionāta priekšvakarā, tāpēc bija skaidrs, ka sastāva iespēlēšana norisināsies jau čempionāta gaitā. Iespējams, ka ar to var izskaidrot “Liepājas metalurga” nedaudz nestabilo sniegumu čempionāta pirmajās trīs ceturtdaļās, bet to, ka varēšana mūsējiem ir, rādīja veiksmīgās spēles ar citiem čempionāta favorītiem. Taču neiztika arī bez zaudējumiem, pie kuriem kārtējo reizi jāmin mūsējo sniegums mačos ar “Rīgu 20” – sezonas noslēgumā tā bija vienīgā komanda, pret kuru metalurgiem nav pozitīvas bilances.
Metalurgu snieguma nestabilitāti varētu saistīt arī ar itin lielo jauno spēlētāju īpatsvaru komandā. Pirms sezonas kluba prezidents Sergejs Zaharjins jauno spēlētāju iesaistīšanu komandā pasludināja par galveno prioritāti. No 42 spēlētājiem, kas regulārās sezonas laikā ir devušies laukumā metalurgu sastāvā, 14 bija junioru vecuma Liepājas Hokeja skolas audzēkņi. Cerēt uz to, ka viņi jau šosezon varētu spēlēt pirmās vijoles, bija naivi, taču savu daļu pieredzes puiši smēlās, bet par rekordistu jauniešu konkurencē gan aizvadīto spēļu skaita (33), gan gūto punktu (11) ziņā kļuva Sergejs Daņilovs, kurš februāra vidū nosvinēja savu astoņpadsmito dzimšanas dienu. Pie regulāras spēlēšanas tika arī Toms Tiļļa, Povils Verenis, Kristaps Bužāts, Krišs Kupčus, Aleksejs Propošins, kuri aizvadīja vismaz desmit mačus.
Savukārt par komandas līderiem kļuva gan jau zināmie spēlētāji – Dmitrijs Žabotinskis, Eduards Ivanovs, Mihails Bogdanovs, Valērijs Fiļimonovs, gan arī jaunpienācēji, kas savu darbu darīja labi, jo komandas rezultatīvāko spēlētāju priekšgalā savulaik pabija te Konstantīns Golohvastovs, te Pavlo Borisenko, te Oļegs Koreškovs. No sastāva krita ārā ja nu vienīgi Aleksandrs Jermakovs, kas īsi pirms Jaungada tika aizsūtīts mājup.
Savu labāko spēli mūsējie demonstrēja ap Jaungadu, kad sasniedza 11 uzvarēto spēļu sēriju, bet jebkuri panākumi agrāk vai vēlāk beidzas, un arī metalurgi tika apstādināti, taču galvenais jau bija paveikts – liepājnieki izvirzījās turnīra tabulas otrajā vietā, kas garantēja automātisku iekļūšanu pusfinālā. Atzīstot, ka komanda pēdējos mačos vairs nerāda tik saturīgu sniegumu, treneri izvēlējās nespēlēt pret “Energiju”, kas mūsējiem izdevās, tādējādi spēlētāji ieguva dažas brīvas dienas pirms noteikti ne jau vieglās pusfināla sērijas, kurā, ja vien nenotiks lielākā sensācija Latvijas jaunāko laiku čempionātu vēsturē, tiksies ar saviem senajiem paziņām – “Rīgu 2000”.
Sezonas gaitā par “Liepājas metalurga” trumpi kļuva spēle aizsardzībā, jo lielāko regulārās sezonas daļu mūsējiem bija vismazāk ielaisto ripu un vienīgi noslēgumā nācās vissausākās komandas laurus dalīt ar ogrēniešiem. Lielākie nopelni pienākas mūsu vārtu vīram Dmitrijam Žabotinskim, kurš atkal izpelnījies izlases treneru uzmanību. Nedaudz dīvaini šķiet vienīgi tas, ka tikai divās spēlēs liepājnieki savus vārtus nosargāja sausā.
Tajā pašā laikā mūsu uzbrucēju rezultativitāte uz čempionāta ražīgāko punktu vācēju fona ir viduvēja – neviens nav ielauzies čempionātā labāko punktu guvēju desmitniekā. Visvairāk punktu – 41 (18+23) – savāca Pavlo Borisenko, kuram seko Koreškovs ar 35 (9+26), kā arī viens no turnīra rezultatīvākajiem aizsargiem Bogdanovs ar 34 (8+26) punktiem. Savukārt no visiem spēlētājiem pie vismaz viena punkta ir tikuši 29 spēlētāji, arī gada sākumā uz “Liepājas metalurgu” pārnākušais vārtsargs Kristaps Stiģis.
Diemžēl turpina pieklibot Latvijas čempionāta organizācija. Vislielākās sūdzības atkal tiek saņemtas par mačiem Elektrēnos – ne tur temperatūra hallē īsti atbilst pierastajam, ne arī vietējie tiesneši vienmēr pagūst ierasties uz spēli laikus. Problēmas aizvien biežāk skar arī leģendāro Rīgas Sporta pili, kur ledus saldēšanas iekārtu defekta dēļ nenotika divi paredzētie mači, bet “Rīgas 20” hokejisti šā paša iemesla dēļ uz brīdi palika bez ledus treniņiem. Pamatīgu vētru sezonas sākumā sacēla LHF un Latvijas vadošo tiesnešu konflikts, kura dēļ Zviedrīša un Odiņa uzvārdi meklējami nevis spēļu arbitru sarakstos, bet starp Latvijas bendija izlases spēlētājiem. No arbitru aizstājējiem Liepājas publikai acīs visvairāk iekrita savdabīgi tiesājošais Raimonds Garda. Uz izslēgšanas spēlēm LHF sola piesaistīt arbitrus no kaimiņvalstīm.
Pirmās ceturtdaļfināla spēles tika aizvadītas sestdien, un tās bija gana spraigas – “Latgale” ar 3:1 pieveica “Rīgu 20”, bet “Rīga 2000” ar 7:4 pievarēja “Energiju”.
Piecas iespaidīgākās spēles:
17.janvārī – 5:3 Liepājā pret “ASK/Ogre”
14.februārī – 7:2 Liepājā pret “Rīgu 2000”
20.janvārī – 4:3 Piņķos pret “Rīgu 2000”
30.janvārī – 4:3 Liepājā pret “Latgali”
19.septembrī – 6:0 Liepājā pret “Rīgu 20”
Spēlētāju individuālā statistika: (spēles, vārti, piespēles, punkti)
1. Pavlo Borisenko 35 18 23 41
2. Oļegs Koreškovs 39 9 26 35
3. Mihails Bogdanovs 31 8 26 34
4. Valērijs Fiļimonovs 35 11 18 29
5. Darjus Lelens 37 15 13 28
6. Valērijs Kuļibaba 21 7 12 19
7. Sergejs Ļouškins 39 8 9 17
8. Raitis Pujāts 38 11 5 16
9. Konstantīns Golohvastovs 25 7 9 16
10. Eduards Ivanovs 29 5 10 15
11. Aleksandrs Jermakovs 16 5 10 15
12. Viktors Lobačovs 32 7 7 14
13. Edmunds Kniksts 36 5 9 14
14. Valentīns Feoktistovs 31 6 5 11
15. Sergejs Daņilovs 33 4 7 11
16. Jānis Pētersons 11 6 4 10
17. Donats Kumeļausks 21 6 4 10
18. Konstantīns Mihailovs 8 3 7 10
19. Georgijs Čirkovs 39 0 10 10
20. Ruslans Borisenko 29 1 7 8
21. Aleksejs Propošins 14 2 3 5
22. Tads Kumeļausks 15 1 4 5
23. Māris Jass 6 1 3 4
24. Sergejs Tjoluškins 11 2 1 3
25. Povils Verenis 17 2 1 3
26. Svjatoslavs Ņikiforovs 14 1 2 3
27. Raivis Kurņigins 8 1 1 2
27. Kristaps Bužāts 18 1 1 2
29. Kristaps Stiģis 3 0 0 1
30. Dmitrijs Žabotinskis 37 0 0 0
31. Toms Tiļļa 15 0 0 0
32. Krišs Kupčus 12 0 0 0
33. Kārlis Ozols 9 0 0 0
34. Gunārs Skvorcovs 9 0 0 0
35. Aleksandrs Gravšins 4 0 0 0
36. Ervīns Muštukovs 2 0 0 0
37. Rūdolfs Virga 2 0 0 0
38. Igors Birjukovs 1 0 0 0
39. Reinis Repšs 1 0 0 0
40. Andrejs Ozoliņš 1 0 0 0
41. Ņikita Dobreņkijs 1 0 0 0
42. Raitis Dembovskis 1 0 0 0
Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”
Par “Liepājas metalurga” panākumu galveno priekšnoteikumu ir jākļūst komandas saliedētībai.