Liepājas veterānu hokeja čempionāta izskaņā šajā amatieru turnīrā ir nobriedis skandāls – nemiera cēlāji ir komandas “Lāči” pārstāvji, kas nav mierā ar to, ka neilgi pirms turnīra beigām ir mainīts sacensību nolikums, proti, izslēgšanas spēļu kārtība. Čempionātā, kurā piedalās vai nu jau jāsaka – piedalījās septiņas komandas, sākotnēji bija paredzēts, ka izslēgšanas spēlēm kvalificēsies regulārā turnīra četras labākās vienības.

Taču nolikumā nebija atrunāti nosacījumi, kura komanda ieņems augstāku vietu gadījumā, ja pēc regulārās sezonas beigām divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits.

Šie nosacījumi būtībā ir gaužām vienkārši, un par piemēru varētu ņemt kaut vai Latvijas hokeja čempionāta virslīgas nolikumu, kurā teikts: “Gadījumā, ja divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, augstāku vietu ieņem komanda, kurai: ir vairāk punktu savstarpējās spēlēs; labāka iegūto un zaudēto vārtu starpība savstarpējās spēlēs; vairāk gūto vārtu savstarpējās spēlēs; labāka iegūto un zaudēto vārtu starpība visās spēlēs; vairāk iegūto vārtu visās spēlēs; vairāk uzvaru visās spēlēs; mazāk soda minūšu visās spēlēs; ar izlozes palīdzību.”

Tā vietā, lai vienotos par šo nosacījumu ievērošanu, čempionāta rīkotāji sasauca komandu sapulci, kurā četras komandas nobalsoja par to, ka izslēgšanas spēļu pusfinālam automātiski kvalificējas divas labākās komandas “Tosmare” un “Klaipēda”, bet pārējās piecas vienības (“Lāči”, “Zig-Zag”, “Ezermala”, “Unimars” un “Aizpute”) pārspēlēs noskaidro divus atlikušos pusfināla dalībniekus.

Ar lēmumu būtiski mainīt nolikumu nebija mierā “Lāču” hokejisti, kas regulārajā čempionātā ierindojās 3.vietā un, atbilstoši sākotnējam nolikumam, vietu pusfinālā jau bija nodrošinājuši. Uzskatot, ka līdz ar šīm izmaiņām tiek pārkāpti sportiskie principi, komandas reakcija uz šādu lēmumu bija atteikšanās no līdzdalības Liepājas veterānu čempionātā.

Tiesa, šis nav pirmais gadījums šā gada Liepājas čempionātā, kad tika mainīts nolikums. Spēlē starp komandām “Lāči” un “Aizpute”, kurā liepājnieki uzvarēja ar 13:2, uzvarētāju rindās spēlēja 34 gadus vecais Renārs Borskis, kurš veterānu turnīrā vēl gadu nedrīkst piedalīties. Saskaņā ar nolikumu lāčiem pienācās tehniskais zaudējums ar 0:5, bet pēc vienošanās ar aizputniekiem un pēc pārējo komandu pārstāvju balsojuma, čempionāta rīkotāji ļāva cīņu pārspēlēt, un “Lāči” atkal pārliecinoši uzvarēja – 11:0.

Iespējams, ka tieši šis mačs ir kļuvis par pamatu pašreizējai konfliktsituācijai. Viens no turnīra rīkotājiem, biedrības “Liepājas hokejs” vadītājs Armands Eihens, atbildot uz lāču protestu, norāda, ka vienreiz sacensību nolikums jau mainīts, lai lāčiem nevis piešķirtu tehnisko zaudējumu, bet ļautu pārspēlēt maču ar aizputniekiem.

Tātad sanāk, ka, radot šādu precedentu, ir labvēlīga augsne arī citām nolikuma izmaiņām, šajā gadījumā balsojumam par iekļūšanu vai neiekļūšanu izslēgšanas spēlēs, un būtībā čempionāta konstitūcija var tikt staipīta atkarībā no nepieciešamības.

Situāciju vēl vairāk sarežģī komandu izvietojums turnīra tabulā – ja “Lāčiem” saskaņā ar nolikumu tiktu atņemti divi punkti, tad Liepājas veterānu čempionāta nobeigumā pa pieciem punktiem būtu nevis trīs, bet gan četrām komandām – arī vienībai “Lāči”.

Šā, iespējams, krietni pārspīlētā konflikta secinājumi ir gaužām vienkārši: turnīra galvenais rīkotājs un komandas “Ezermala” spēlētājs Armands Eihens pieļāva kļūdu, čempionāta nolikumā neatrunājot gadījumus, kad divām vai vairāk komandām ir vienāds punktu skaits, savukārt komandas “Lāči” pārstāvji “Borska lietas” gadījumā piekrita, ka lēmumu nosaka komandu pārstāvju balsojums, bet, nosakot izslēgšanas spēļu kārtību, bija principiāli, un balsojums viņus vairs neapmierināja.

Tikmēr ir veterānu čempionātā aizvadītas divas spēles par iekļūšanu pusfinālā: “Zig-Zag” ar 9:0 sagrāva komandu “Unimars”, bet “Ezermala” ar 5:0 pieveica “Aizputi”. Teorētiski abiem uzvarētājiem vajadzētu iekļūt pusfinālā, bet, lai mazinātu aizdomas par A.Eihena interešu konfliktu, ezermalieši aizvadīs vēl vienu pārspēli, kurā tiksies ar otrā ceturtdaļfināla zaudētājiem.

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”