Halle būs uzpūsta, bet tās pienesums mūspuses sporta iespējām gan ne, jo beidzot arī jaunie futbolisti varēs runāt par treniņu procesa nepārtrauktību.

Pēc provizoriskām aplēsēm, darbus vajadzētu noslēgt, līdz iestāsies rudens, un LOC vadītājs Gatis Griezītis uzsver, ka viņš nevis pieļauj, ka tā tas varētu arī notikt, bet redz to kā pienākumu.

Pati piepūšamā halle ir gatava, to jau pērn uzražoja Slovēnijas uzņēmums ”Duol”, un nu konstrukcija darba rokas gaida kādā noliktavā 10 kilometru rādiusā ap Liepāju.

Piepūšamās halles ierīkošanas un teritorijas labiekārtošanas darbiem konkursa kārtībā izraudzīts būvniecības uzņēmums ”UPTK”. Paredzēts, ka halle segs vienu pilnu 105 x 68 metru spēles laukumu ar rezerves zonām gar malām.

”Vēl jāsakārto dokumenti, lai fiziski varētu sākt būvniecību. Šobrīd nepieciešams demontēt esošo laukumu, atbrīvot vietu jaunajai būvei. Vēl nepateikšu datumu, kad konkrēti būvniecība sāksies, rit saskaņošanas darbi, jāsagatavo un jāparaksta pietiekošs dokumentu apjoms, bet ir skaidrs, ka runājam par šo pavasari. Jo ātrāk, jo labāk,” uzsver G. Griezītis.

Lielākā daļa teritorijas labiekārtošanas darbu ”Olimpijā” jau paveikti iepriekš, kad tika izbūvēts gan piebraucamais ceļš, gan stāvvietas. Nu savu kārtu būs sagaidījis labiekārtojums tieši apkārt halles perimetram.

”Paredzēts neliels ģērbtuvju apjoms, bet nekādu ofisa vai noliktavas telpu izbūve plānā neietilpst. Taisīsim pamatni, uzstādīsim pašu halli, ģērbtuvju bloku, pastāv arī varbūtība, ka būs kādas pārvietojamās tribīnes, kāda trīsrindīte, bet noteikti ne stacionārās. Jāskatās no praktiskā viedokļa, vai tās netraucēs primārajām laukuma funkcijām – sportam,” stāsta LOC vadītājs.

Liepāja var lepoties ar vienu no lielākajām Latvijas futbola skolām pēc bērnu skaita.

”Šobrīd tur varētu būt ap 600 audzēkņu, tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šāda būve šeit nepieciešama.

Tāpat arī klimatiskie apstākļi nosaka to, ka halle treniņu nolūkiem, to nepārtrauktībai vienkārši ir vajadzīga,” viņš skaidro.

Pēc G. Griezīša paustā, LOC investīcijas šajā gadījumā ir aptuveni pusotrs miljons eiro, tomēr ir visai neskaidra situācija ar materiālu pieejamību un cenām.

”Par atsevišķiem materiāliem šobrīd pasaulē runa vairs nav par cenu, bet par to, vai tos vispār var dabūt. Lai gan jocīga, bet tāda ir tā reālā situācija. Jo ātrāk visu paveiksim, jo lielāka garantija, ka izmaksas nepieaugs. Darbaspēks, loģiski, ir uz vietas. Materiālu piegāde, cenas – nekādus citus būtiskus riskus šobrīd nesaskatu. Pēc provizoriskām sarunām ir tā, ka, līdz iestāsies rudens, hallei vajadzētu jau stāvēt tur, kur visi to gribam redzēt,” skaidro G. Griezītis. ”Es to redzu kā pienākumu. Rudenī hallei jābūt,” viņš uzsver.