Augusta izskaņā futbola klubs “Liepāja” savā laukumā cīnījās neizšķirti 3:3 ar “RFS” un pārtrauca sešu zaudējumu sēriju visos turnīros. Ambicioziem līdzjutējiem, medijiem, sportistiem un treneriem traģēdija ir arī viens zaudējums, nemaz nerunājot par tik garu melno sēriju.

Pētot augstākajā līmenī startējošo Liepājas vīriešu komandu pēdējo piecu gadu rezultātus, redzams, ka futbolistu zaudējumu josla pat neiekļūst neveiksmju saraksta trijniekā, kura virsotnē ar 12 zaudējumiem atrodas hokeja un basketbola klubi ar vienādu nosaukumu “Liepāja”.

Zaudējumu sēriju iemesli var būt dažādi. Sastāva nesekmīga komplektācija, spēlētāju savainojumi, līderu pārcelšanās uz citām komandām, finansiālas problēmas, komandas mikroklimats un reizēm arī sportistu vēlme ar sliktiem rezultātiem atbrīvoties no nevēlama trenera.

Ne vienmēr klubi izvēlas tam piemērotu speciālistu, un viņam vienkārši var nebūt atbilstošas kvalifikācijas vai nepieciešamo īpašību, lai vadītu attiecīgā līmeņa vienību. Vai arī trenera spēles filozofija neatbilst konkrētajam klubam.

Liepājas gadījumā var runāt par vēl vienu nosacītu fenomenu.

Kopš “Liepājas metalurga” saimnieciskās un sportiskās darbības beigām ir pagājuši nu jau seši gadi, bet šķiet, ka Liepājas sporta dzīve pēc tam īsti nav atguvusies.

Futbolisti 2015. gadā izcīnīja valsts čempionu titulu un 2017. gadā triumfēja Latvijas kausa izcīņā, bet 2016. gadā par valsts čempioniem kļuva hokejisti.

Tomēr pastāv uzskats, ka šīs trofejas lielā mērā ir uzskatāmas par “Metalurga” mantojumu, jo ir izcīnītas vēl ar šī kluba resursiem un primāri – ar tā sagatavotiem spēlētājiem.

No šāda rakursa raugoties, “Liepājas metalurga” eksistences beigas nav tik dramatiskas, taču turpinājumā pietrūcis stabilitātes un ilgstoši sekmīgas klubu vadīšanas.

Iespējams, tieši ar to skaidrojams fakts, ka garākās neveiksmju joslas gan futbolā, gan hokejā ir piedzīvotas pēdējo trīs gadu laikā.

Šajā posmā garāko zaudējumu sēriju piedzīvoja arī Liepājas vīriešu basketbola komanda. Tā gan nebija saistīta ar “Metalurga” krahu, bet neveiksmju iemesli ir skaidrojami ar kluba pārvaldīšanas specifiku.

Pēc politiskajām pārmaiņām pašvaldībā vairs netika pieļauta kluba iepriekšējā prakse – dzīvot uz parāda. Līdz ar to klubam nācās cieši jo cieši savilkt jostu, zaudēt labākos spēlētājus un 2017./2018. gada sezonu pabeigt knapināšanās režīmā.

Tas pats attiecas uz hokeja komandu, kuras garākā neveiksmju virkne sākās un beidzās aptuveni tajos pašos datumos un kurai bija tie paši vadītāji, kas atbildēja par groza bumbas klubu.

LIEPĀJNIEKU GARĀKĀS ZAUDĒJUMU SĒRIJAS 2014.–2019.

* Zaudējumu sērija sākās vienā sezonā, bet noslēdzās nākamajā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 18.septembra numurā.

#kvards-20190918-06#