liepajniekiem.lv
Risināmu problēmu netrūks
Reinis par Kompleksās sporta skolas direktoru izraudzīts atklātā konkursā, kurā bija pieteikušies astoņi pretendenti.
Vakar Liepājas domes sēdē deputāti nobalsoja par viņa apstiprināšanu šajā amatā. No jaunsargu instruktora darba Reinim nu būs jāatsakās.
“Nebija tā, ka ieraudzīju un skrēju. Vispirms domāju par to, vai ir kas tāds, ko es varētu dot,”
to, kas pamudināja pieteikties Sporta skolas direktora amata kandidāta atlases konkursā, skaidro R. Rozītis.
Viņš, kā pats saka, “sācis spēlēties”, uz papīra lapas rakstot dažādas idejas un redzējumu – kā sporta skolai jāmēģina darboties, kādas būtu prioritātes utt.
“Radās ideju kopums, un sapratu, ka man konkursa komisijai ir, ko teikt, ja tikšu līdz kārtai, kurā mani uzaicinās aprunāties.”
R. Rozītis spriež, ka šis lēmums nevarēja būt sasteigts, jo runa ir par nozīmīgu pilsētas sporta skolu ar lielu darbinieku un audzēkņu skaitu.
“Tam jāpieiet ar lielu atbildību. Kompleksā sporta skola tomēr ir vieta, kas ļoti ietekmē Liepāju,”
viņš saka.
Liepājas Kompleksās sporta skolas vārds iepriekš gan nereti izskanējis ne tikai par audzēkņu sasniegumiem, bet arī dažādiem konfliktiem.
Savā starpā ķīvējušies treneri, publiski pārmetumi biruši skolas direktora virzienā, arī audzēkņu vecāki sūdzējušies par dažādām nebūšanām.
Tas vedina domāt, ka R. Rozītis nokļūs problemātiskā darba vidē, ko apliecina arī Liepājas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadītājs deputāts Jānis Vilnītis.
“Tiešām tur vēsturiski bijis daudz konfliktu un strīdu, kuru risināšanā esmu iesaistījies tik bieži kā nekur citur,”
atzīst deputāts, pastāstot, ka arī aizvadītā gada rudenī audzēkņu vecāki sūdzējušies, ka par nodarbībām maksa joprojām tiek pieprasīta skaidrā naudā, lai gan šāda samaksas kārtība pašvaldības iestādēs nedarbojas jau sen, turklāt summas atšķīrušās no tām, ko apstiprinājusi dome.
J. Vilnītis spriež, ka jaunajam direktoram būs ne viens vien izaicinājums, tai skaitā panākt, ka visā mācību vidē jālieto valsts valoda.
“Tur ir treneri, kam it kā apliecība [par valsts valodas zināšanām] ir, taču latviski viņi runā ar grūtībām vai valsts valodu nelieto vispār,” atzīst deputāts.
“Taču Reini es personīgi pazīstu jau sen. Viņš ir foršs puika, labs sportists, bijis arī fiziskās sagatavotības treneris basketbola klubā.”
“Nē – man nav bail”
Liepājas Sporta pārvaldes vadītājs Aivis Tints Reini raksturo kā neatlaidīgu un mērķtiecīgu.
“Domāju, ka tieši šāds cilvēks šim amatam būs kā radīts,” viņš saka, lai gan piebilst, ka ir arī “daudz nezināmā”, jo Reinim nav pieredzes administratīvajā darbā.
“Taču tā ir prasme, ko viegli var apgūt.
Galvenais ir dialoga veidošana, kas šajā skolā arī ir nepieciešams.
Viņa pirmais uzdevums būs veidot savstarpēji cienīgu komunikāciju ar visiem un saliedēt kolektīvu kā vienu kodolu.”
Reini grūtības nebiedē, jo sava garoziņa esot visos darbos, lai gan apzinās, ka viegli nebūs.
“Ir jāsaprot, ka tā ir sporta vide un tajā vienmēr ir ambīcijas, īpaši, ja runājam par jomām, kas iet uz rezultātu. Sports iedalās divās daļās, un tā daļa, kas iet uz rezultātu, vienmēr ir skaļāka, par to vairāk runā, tā vienmēr ir redzama.
Es šajā vidē esmu bijis, turklāt dažādās lomās – gan kā sportists, gan treneris, gan apkalpojošais personāls un vadītājs.
Arī man nācies būt daudzās konflikta situācijās, un zinu, ko tas cilvēkiem prasa. Tāpēc nē – man nav bail.”
Viņa sporta “pirmā lielā mīlestība” ir vieglatlētika, kam pēcāk nākusi klāt smagatlētika un bobslejs, kas viņu aizvedis līdz olimpiskajām spēlēm.
Kā sportists izbaudījis gan saldo uzvaras garšu, gan arī zaudējuma rūgtumu.
“Un vairāk ir to zaudējumu. Tad galvenais ir, kā tu ar zaudējumu tiec galā, ko tu no tā iegūsti. Vai tu caur to proti pilnveidoties, vai arī tas tevi dzen izmisumā.
Mani zaudējumi ir dzinuši uz priekšu.
Sportā zaudējumus jāspēj analizēt, izdarīt secinājumus, reizēm veikt kļūdu labojumu, citreiz uzlabojumus un iet tālāk. Katras nākamās sacensības ir tavs pārbaudes darbiņš – parāda, cik tālu esi ticis.”
Reiņa prioritāte ir ģimene, kurai viņš cenšoties veltīt pēc iespējas daudz sava laika. Rozīšu ģimenē aug divas meitas un dēls.
“Vēl desmit gadi, un tad bērni būs lieli un komandēs mani. Bet līdz tam man jābūt ar viņiem, jo pusaudžu vecumā tētis un mamma jau ir, tā teikt, citā kastītē.”
Reiņa sieva Evija vīra izvēles vienmēr atbalstot. Arī Evija bijusi saistīta ar sportu, savulaik trenējusies mākslas vingrošanā.
“Tāpēc par sportu mēs savstarpēji kā dīvāna eksperti varam daudz spriest un pārrunāt,” joko R. Rozītis.
Apčubināt, mīlēt un cienīt
Sporta skolas direktoram jābūt kā kapteinim, kas ar savu komandu uzņem kursu noteiktā virzienā, vērtē Reinis.
“Tad ir jautājums – vai visa komanda gatava tajā airēt? Jo airēt nav viegli – tas prasa gan emocionālu, gan fizisku piepūli. Ja visai sporta skolai ir vienāds mērķis, tad jau ir daudz vieglāk airēt. Bet, ja kolektīvs to neakceptē, tad mēs airējam katrs savā ritmā un uz savu pusi. Un tā jau rodas tie konflikti.”
Viņš vispirms vēlas uzklausīt visus skolas trenerus – uzzināt viņu mērķus, redzējumu par saviem audzēkņiem utt.
Rūpes par treneriem būšot viena no Reiņa prioritātēm.
“Kad darbinieks ir apčubināts, mīlēts un cienīts, tad viņš tieši to pašu var nodot saviem audzēkņiem. Treneri dara lielu un grūtu darbu, ir jānāk viņiem pretī un jāpalīdz.”
Ilggadējais Liepājas Kompleksās sporta skolas direktors Naums Vorobeičiks savam pēctecim gatavs palīdzēt kā ar padomu, tā ar darbu.
“Jaunajiem tomēr jādod ceļš, jo tagad jau visi tie modernie aprīkojumi, kompjuterizācija… Mana paaudze ir praktiķi, un arī tai nevajadzētu sēdēt kaut kur nomalē. Ja viņš [skolas jaunais direktors] tam piekritīs, tad, protams, es labprāt palīdzētu, atbalstītu utt.”
R. Rozītis: “Katrs labs padoms ir zelta vērts. Uzklausīt dažādus viedokļus noteikti vajag. Tālāk tā jau ir mana atbildība, kuru padomu ņemt vērā un kā rīkoties.”
Vizītkarte
Reinis Rozītis
- Dzimis 1982. gada 1. septembrī Valmierā.
- Pirmo bakalaura grādu ieguvis Latvijas Lauksaimniecības universitātē (kokapstrādes inženieris), otro – Liepājas Universitātē (sporta un deju skolotājs).
- Bijis Latvijas olimpiskās vienības sportists, bobsleja komandas stūmējs. Piedalījies Turīnas olimpiskajās spēlēs.
- Strādājis par Liepājas Sporta spēļu skolas vieglatlētikas treneri, basketbola kluba fiziskās sagatavotības treneri, Liepājas Raiņa vidusskolas sporta skolotāju u.c.
- Organizējis sporta sēriju “Izrāviens” un tajā ietilpstošo Liepājas pusmaratonu.
- Kopā ar Liepājas vieglatlētikas klubu ieguvis titulu “Gada liepājnieks 2011”.
- Ar sievu Eviju audzina divas meitas un dēlu.
- Vaļasprieki: skriešana.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
