Pasaules vieglatlētikas federācija 2022. gada martā, pēc tam, kad Krievijas bruņotie spēki iebruka Ukrainā, izslēdza visus sportistus no Krievijas un tās sabiedrotās Baltkrievijas no saviem starptautiskajiem pasākumiem.

Šo aizliegumu padome apstiprināja jūlijā, un tas pamudināja KVF iesniegt atsevišķu apelāciju CAS, lai mēģinātu to atcelt.

Federācijas jaunā apelācija vērsta pret ierobežojumiem, kuri, pēc tās teiktā, “pārkāpj organizācijas tiesības” un neļauj tai pilnībā pārstāvēt Krievijas sportistu intereses starptautiskā līmenī.

“Sankcijas pret Krievijas Vieglatlētikas federāciju ir bezprecedenta. Neviena cita sporta federācija nesaskaras ar tik stingriem ierobežojumiem,” paziņojumā norāda KVF izpilddirektors Boriss Jariševskis. “Tās ne tikai traucē federācijas normālu darbību, bet arī kavē vieglatlētikas attīstību Krievijā, jo īpaši jauno sportistu vidū.”

Pagājušajā mēnesī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) atviegloja ierobežojumus pret Krieviju pirms 2028. gada Losandželosas olimpiskajām spēlēm, ko Kremlis uzskatīja par “svarīgu soli”, un ieteica citām sporta organizācijām rīkoties tāpat.

Krievija nav startējusi ar savu karogu pasaules vieglatlētikas čempionātos kopš 2015. gada, kad KVF tika diskvalificēta dopinga skandāla dēļ.

Programmu, kas ļāva Krievijas sportistiem startēt ar neitrālu karogu, pārtrauca 2022. gadā pēc iebrukuma Ukrainā.

2024. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs vieglatlētikā nepiedalījās neviens Krievijas sportists, jo kvalifikācijas sistēmu pārrauga “World Athletics”, lai gan SOK citos sporta veidos atļāva startēt Krievijas pārstāvjiem kā neitrāliem sportistiem.