Zvejnieks, kurš startēja ar 48.numuru, pieļāva kļūdu jau īsi pēc starta, taču noturējās trasē. Turpinājumā trases vidusdaļā viņš tomēr neizbrauca cauri vārtiem un viņa rezultāts netika ieskaitīts.

Pirmoreiz par olimpisko čempionu kļuva 24 gadus vecais francūzis Klemāns Noels, kurš pēc pirmā brauciena bija tikai sestajā pozīcijā, bet otrajā braucienā bija viens no diviem sportistiem, kam izdevās veikt trasi ātrāk nekā 50 sekundēs. Francūzis divu braucienu summā finišēja minūtē un 44,09 sekundēs.

Otro vietu ieņēma pirmā brauciena līderis austrietis Johaness Štrolcs, kurš divu braucienu summā piekāpās uzvarētājam 0,61 sekundes. Štrolcam izvērtās neveiksmīgs otrais brauciens, tajā esot tikai 13.ātrākajam sportistam. Bronzas godalgu izcīnīja norvēģis Sebastians Foss-Sūlevogs, piekāpjoties Noelam 0,7 sekundes.

Mikam Zvejniekam ceļš, kādā viņš nonāca līdz Pekinas olimpiskajām spēlēm un debitēja tajās, bija baudāms, sarunā ar aģentūru LETA atzina sportists.

“Skaidrs, ka ar piesardzību labs rezultāts neizdosies, tāpat kā ar pārlieku lielu risku. Pēc starta brauciens aizgāja diezgan labā ritmā. Slaloms ir ļoti interesanta disciplīna, kurā tā mēdz notikt. Protams, ka žēl,” izstāšanos komentēja Zvejnieks, kuram, tāpat kā pārējiem, iespēja izmēģināt trasi ir tikai sacensību laikā.

“Sportisti drīkst izšļūkt lēnām trasi, veicot tās apskati, un tad arī ir starts. Abas trases šodien ir atšķirīgas, jo katrs tās veidotājs izliek citādāks konfigurācijas,” turpināja latviešu sportists.

Sacensību norises vietā Jaņcjinā trešdien ir saulains laiks un gaisa temperatūra zem -10 grādiem pēc Celsija. Pirms trīs dienām milzu slalomā bija sniegputenis.

“Laikapstākļi bija ideāli, kalnu slēpošanā nekas labāks nevar būt, taču manā gadījumā īsti nevar saprast, kas piemērotāk – putenis un vējš vai tomēr skaists un saulains laiks. Jāatzīst gan, ka saulaini laikapstākļi vienmēr ir foršāki, jo viss notiek pozitīvā gaisotnē,” uzsvēra Zvejnieks.

Slalomā Latvijas kalnu slēpotājam pirmais mērķis bija pirmajā braucienā tikt labāko trīsdesmitniekā, otrajā startējot kā vienam no pirmajiem. Milzu slalomā viņš pēc pirmā brauciena bija tuvu tam, jo ieņēma 33.vietu.

“Startēt pirmajam ir priekšrocība un tas dod papildu pārliecību, bet ieguvumu sekundēs ir grūti izmērīt. Kalnu slēpošanā ar katru braucēju trases stāvoklis izmainās. Tas nedaudz ietekmē sportistu iespēju uzrādīt pēc iespējas labāku laiku, bet šeit trases apstākļi ir diezgan labi, protams, ka pāris ricītes izsitās un ir dažas bedres,” par iespējām uzlabot pozīcijas iepriekšējā disciplīnā stāstīja Zvejnieks.

Slalomā līderis pēc pirmā brauciena bija austrietis Johanness Štrolcs, kuram dažas sekundes simtdaļas aiz muguras bija norvēģi Henriks Kristofešens un Sebastians Foss-Sūlevogs. Štrolcs tikai pirms mēneša izcīnīja savu pirmo uzvaru Pasaules kausā, bet Pekinā viņš kļuva par olimpisko čempionu Alpu kombinācijā. Vēl vienu zelta medaļu viņam gan neizdevās izcīnīt, summā piekāpjoties francūzim Klemānam Noelam un gūstot sudraba godalgu.

“No sportiskā viedokļa viņu saprotu, ko nozīmē būt priekšā. No pirmās pozīcijas braukt ir diezgan liels izaicinājums, jo jāspēj ne tikai noturēt rezultātu, bet arī ir jābrauc uz risku. Man pašam patīk, kad esmu kāds trešais vai ceturtais un varu ķert rokā līderus,” sarunā pirms otrā brauciena teica Zvejnieks.

Plānots, ka mājās Zvejnieks atgriezīsies pēc dažām dienām un kādu nedēļu Latvijā atjaunosies.

“Vēlāk jau būs Eiropas kauss un nacionālie čempionāta. Olimpiskās spēles ir labs atskaites punkts, bet mums sezona ir diezgan gara un vēl turpināsies,” uzsvēra Zvejnieks.

Sportistam ir mērķis kvalificēties Pasaules kausa sacensībām, kurās var piedalīties pirmie 150 sportisti Starptautiskās Slēpošanas federācijas (FIS) rangā. Pēdējā atjaunotajā sarakstā Zvejnieks slalomā aizņem 205.ailīti, taču mērķis ir sasniedzams.

“Šosezon uz to arī tēmēju, lai nākamajā sezonā būtu iespēja piedalīties Pasaules kausā. Tā ir ļoti objektīva sistēma, kas labi strādā un parāda sportistu pareizo spēku samēru. Jo labākus punktus gribi izcīnīt, jo jāstartē sarežģītākās sacensībās, kas ne vienmēr ir Eiropas kauss. FIS sacensības notiek ļoti regulāri un startēt var daudz kur, cik vien ir spēka un enerģijas,” skaidroja Zvejnieks.

Milzu slalomā Zvejnieks izcīnīja Latvijas kalnu slēpošanai augsto 26.vietu. Pirms četriem gadiem 26. Alpu kombinācijā bija Mika brālis Kristaps, bet 2002.gadā Soltleiksitijā slalomā tikpat augstu bija Ivars Ciaguns. Vēlāk gan Ciaguns tika klasificēts 25.vietā, jo diskvalifikāciju saņēma bronzas medaļnieks Eleins Baksters no Lielbritānijas.

“Tas ir sasniedzams un priecājos, ka izdevās atkārtot Kristapa rezultātu, bet ambīcijas bija lielākas,” par iespējām labot Latvijas kalnu slēpotāju rekordu teica Zvejnieks.

Viņš izbaudot ne tikai olimpiskās spēles, bet arī procesu, kā līdz tām nokļuva.

“Viss ceļš, kā nonācu līdz olimpiskajām spēlēm, bija baudāms, arī rezultāti nāca pakāpeniski. Arī šeit uz vietas ir baudāms pasākums. Priecājos šeit būt – tā ir vieta, kur katrs sevi cienošs sportists vēlas kādreiz atrasties. Vai kovids to kādā veidā ietekmē? Protams, ir ierobežojumi, bet, manuprāt, nav tik traki, kā sākumā tika pasniegts un pašam likās. Šeit viss ir pieejams, lai sportisti varētu pēc iespējas labāk sagatavoties un piedalīties sacensībās,” stāstīja Zvejnieks.

Pekinas olimpiskās spēles noslēgsies svētdien.