liepajniekiem.lv
Pirms nedēļas abas kāpa uz skatuves, lai saņemtu “Liepājas sporta laureāta 2024” balvas.
Vingrojumu iesvētīja Rimini
Pašai bijis grūti noticēt, ka viņas vārdā nosaukts vingrošanas elements, intervijās pērnruden atzina jaunā sporta vingrotāja Marija Petrova.
Liepājniece pārlasījusi saņemto ziņu vairākkārt, pārprasot mammai Annai, vai tiešām ir sapratusi pareizi.
Žurnāliste Ilze Šķietniece izdevumā “Liepāja Sporto 2024” skaidro, ka treneres Irinas Daņilovas izdomātais vingrojums uz līdztekām Marijas izpildījumā vispirms bija jānofilmē, tad jāiesniedz Starptautiskās vingrošanas federācijas tehniskajai komitejai, pēc tam nekļūdīgi jāizpilda starptautiskās sacensībās un apmēram pusgadu jāgaida atbilde.
Toties nu
kopīgi ar Liepājas sporta vingrotāju saimi varam palepoties ar vēsturisku faktu, ka viens no vingrošanas elementiem tiks saukts liepājnieces vārdā.
Būtībā tas ir viens no augstākajiem apbalvojumiem, ko atlēts šajā sporta veidā var saņemt, tas “padara viņu nemirstīgu”, un Marija ir vienīgā Latvijas sportiste, kurai tas izdevies.
Vingrojums paredz, ka sportiste pārlec pāri zemākajai līdztekai, gaisā apgriežoties ap savu asi par 360 grādiem, un tad ķeras pie augstākās.
Tehniskā komiteja vingrojumu pēc sarežģītības ierindojusi ceturtajā grūtības pakāpē – D, kas esot ļoti augsta.
I. Daņilovas audzēknēm nereti programmās esot sarežģīti un neparasti vingrojumi, viņas rokrakstu sacensībās atpazīstot.
Turklāt tas viss par spīti sarežģītajiem treniņu apstākļiem, jo zāle liepājniecēm neesot tā pati atbilstošākā sporta vingrošanai, tāpat trūkstot moderna aprīkojuma.
Marija pati saka, ka nevarot iedomāties sevi kādā citā sporta veidā, lai gan bērnībā izmēģinājusi daudz ko.
Dalība starptautiskajās sacensībās ir nozīmīga sportistu pieredzei, jauniete neslēpj, ka konkurēt ar vingrošanas lielvalstu atlētēm liepājniecēm ir grūti. Tāpēc medaļas ir tāls sapnis, taču būtu nepareizi uz to netiekties.
Samulsusi no atzinības
Marija sporta vingrošanā ir no sešu gadu vecuma, tātad kopā tie ir jau 12 gadi. Pirms tam izmēģinājusi peldēšanu, tenisu, pat baletu, bet nekas no tā nav paticis.
“Kad atnācu uz sporta vingrošanu, nebija tā, ka iepatikās ar pirmo reizi,”
atceras jauniete, bet pamazām šo sporta veidu iemīlējusi.
Tagad LKSS bāze Rīgas ielā, kur notiek treniņi, ir kļuvusi par jaunietes teju otrajām mājām.
“Visa mana dzīve ir šeit – meitenes, treneri, treniņi,” viņa saka, tādēļ nepietrūkst došanās uz skolu, kā to ierasti dara viņas vienaudži.
Marija patlaban mācās 11. klasē Rīgas 1. Tālmācības vidusskolā. “Es nevarēju savienot mācības ar treniņiem,” viņa skaidro pārmaiņu iemeslu.
Ko darīs, kad vidusskolu pabeigs, Marija vēl nedomā. Patlaban sevi velta sportam. Ja gadās brīvas vairākas dienas pēc kārtas, viņa nevar vien sagaidīt, kad atkal varēs doties uz sporta zāli.
Treniņi Marijai ir piecas reizes nedēļā pa trīs stundām. Cilvēki nemitīgi jaucot mākslas vingrošanu un sporta vingrošanu. “Bet tās nav līdzīgas nemaz!” smaidot uzsver talantīgā sportiste, “ja nu vienīgi brīvās kustības.”
Pašai mīļākais rīks ir līdztekas.
“Galvenais, ko iemāca sporta vingrošana, ir nebaidīties un nežēlot sevi,”
uzskata Marija.
Atzinība “Sporta laureātā” nākusi negaidīti. “Es nedaudz baidos no skatuves, tādēļ biju uztraukusies, kad vajadzēja saņemt balvu. Bet, šķiet, viss bija labi,” vērtē Marija un atzīst, ka vairs tik ļoti nemulst no pēkšņās publicitātes.
Marijai ir arī vecāka māsa un jaunāks brālis. Visi zina, ko nozīmē regulāri sporta treniņi. Māsa agrāk nodarbojusies ar tenisu, bet brālis joprojām iet grieķu-romiešu cīņās.
Vecāki bērnus mudinājuši nodarboties ar kādu sporta veidu veselības un rakstura rūdīšanas dēļ, ne tāpēc, lai izaugtu par profesionāliem sportistiem.
“Mēs pat nevarējām iedomāties, ka būs tādi panākumi!”
atzīst mamma Anna, jo mērķis bijis tikai fiziskā sagatavošana un rakstura veidošana.
“Mēs ar vīru esam kā divi spārni mūsu trim bērniem, es atbalstīju visos centienos, un tētis neļāva zaudēt cerību!”
Prasīga pret sevi, prot cīnīties, meklēt un nepadoties – tā mamma raksturo savu vidējo meitu.
“Mēs ar vīru uzskatām, ka meitai ļoti paveicās ar treneriem, viņi ir īsti profesionāļi, kuriem izdevās mūsu meitiņā iedvest gara spēku, viņi iemācīja Mariju ticēt sev un ļoti smagi strādāt. Tas viss palīdzējis viņas turpmākajā dzīvē.”
Treneres apgriezieni
“Mariju sāku trenēt, kad viņai bija astoņi gadi. Pirms tam ar Mašu strādāja trenere Raisa Roslova. Nu jau ar Mariju kopā esam gandrīz desmit gadus,” saka Irina Daņilova, kas nupat atzīta par Gada treneri.
Pašos pirmsākumos, kad aizbraukušas uz pirmajām starptautiskajām sacensībām, I. Daņilova savu audzēkni vērojusi īpaši rūpīgi, jo viens ir tas, kā bērns trenējas ikdienas treniņos, bet otrs – kā spēj sevi parādīt un koncentrēties īstajam brīdim nopietnās sacensībās.
Par Mariju bija skaidrs – viņā mīt uzvarētājas potenciāls, kas jāattīsta.
Trenere uzsver, lai sasniegtu labus rezultātus, sporta vingrošanā ļoti svarīga ir vecāku ieinteresēta attieksme, atbalsts un uzticēšanās.
Sadarbība iznākusi tiešām auglīga. Tās pamatu pamats sportistes pašas darba spējas, neatlaidība un talants, treneres profesionalitāte un vecāku atbalsts.
Vērtējot audzēkni, I. Daņilova neslēpa, ka Marija augumā ir netipiski gara sporta vingrotājai, viņas augums ir 1,75 metri, taču vienlaikus ļoti koordinēta, precīza. Tas ļoti palīdz, strādājot kā uz līdztekām, tā citiem rīkiem.
Agrāk pieredzējusī trenere bijusi pārliecināta, ka pamatu pamats labiem sasniegumiem ir talants, taču tagad ar visu pārliecību apgalvo, ka sportista panākumus nodrošina viena galvenā īpašība – viņa darbaspējas.
Ko trenerei nozīmē jau gadus desmit būt blakus audzēknei un vest viņu uz izaugsmi? Atbilde: “Trenere esmu jau gadus četrdesmit, un šis darbs ir mans aicinājums.
Esmu virzīta uz sasniegumiem, rezultātiem, tāpēc katras audzēknes panākumi ir arī manējie.”
Jāatgādina, ka trenere Irina Daņilova ir tā, kura izdomāja īpašo vingrošanas elementu, kuru izpilda Marija un kas tagad nosaukts viņas – Petrovas – uzvārdā.
Šobrīd Marija ir gados vecākā un pieredzējušākā sporta vingrošanas audzēkne, kura turpina trenēties. Jaunākās meitenes pēc viņas tiecoties un uztverot kā līderi, pat elku.
Komentārs ar labsirdīgu smaidu: “Varbūt kādu reizi Maša to pamanās izbaudīt, bet, tā kā pati nāk no daudzbērnu ģimenes, ļoti labi saprotas ar pārējām audzēknēm. Palīdz, pamāca, padalās, kad tas vajadzīgs. Ļoti labsirdīga un uzticama meitene!”
Vizītkarte
Marija Petrova
- Dzimusi 2007. gada 5. jūnijā Liepājā.
- Sporta vingrotāja, kuras vārdā nosaukts vingrošanas elements “Petrova”.
- Trenējas Liepājas Kompleksajā sporta skolā no sešu gadu vecuma, treneru Larisas Roslovas, Ņikitas Gertmana un Irinas Daņilovas audzēkne.
- Nominēta par “Gada liepājnieci 2024” un nupat saņēmusi Liepājas valstspilsētas atzinību pasākumā “Liepājas sporta laureāts 2024”.
- Divus gadus pēc kārtas startējusi Latvijas nacionālās izlases sastāvā Eiropas čempionātos.
- Mācījusies Ezerkrasta sākumskolā, Raiņa vidusskolā; šobrīd Rīgas 1. tālmācības vidusskolā.
- Patīk skatīties filmas, spēlēt galda spēles “Monopols” un “Mafija”, doties pastaigās.
- Ģimene: vecāki – Anna un Boriss Petrovi, māsa Vera, brālis Germans.
- Mīļākā sporta vingrotāja – amerikāniete Simona Bailsa.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
