Kopējā dotācija sporta federācijām šogad ir 6,67 miljoni eiro, no kuriem sporta federāciju pamatdarbībai ir atvēlēti 3,22 miljoni eiro, bet 15 prioritārajām federācijām – vēl 2,24 miljoni eiro.

Valsts budžeta dotācija Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV) būs vairāk nekā 7 miljoni eiro, Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) – 1,37 miljoni eiro, Latvijas Paralimpiskai komitejai (LPK) – gandrīz 1 miljons eiro, savukārt Latvijas Sporta federāciju padomei – 189 508 eiro (2023.gada atlikums – 164 683 eiro).

Komandu sporta spēļu nacionālo izlašu finansējums šogad būs 1,6 miljoni eiro, savukārt augstas klases sportistu sagatavošanas centru darbības nodrošināšanai šogad atvēlēti 350 000 eiro.

Valsts dotācija prioritāru starptautisku sporta pasākumu organizēšanai Latvijā šogad būs 342 849 eiro.

LNSP arī lēma uz Ministru kabinetu virzīt naudas balvu 33 295 eiro apmērā piešķiršanu Latvijas Šaušanas federācijai un Latvijas Kanoe federācijai par sportistu augstvērtīgiem sasniegumiem.

Tās iespējams izmaksāt no likumā “Par valsts budžetu 2024. gadam” IZM pamatbudžeta apakšprogrammā 09.08.00 “Balvas par izciliem sasniegumiem sportā” iedalītajiem līdzekļiem.

IZM norāda, ka šī gada sporta budžets ir par vairāk nekā 5,5 miljoniem eiro lielāks nekā pērn, būtiski palielinot finansējumu jaunatnes un tautas sportam, kā arī dotāciju sporta federācijām, LOV un LPK.

Jaunā finansēšanas kārtība Latvijas olimpiešiem dos iespēju saņemt gan darba algu, gan sociālas garantijas, kā arī atbalstīt izcilus sporta veterānus.

Turpmāk sporta federācijas valsts budžeta finansējumu saņems no vienas organizācijas ar vienu līgumu, kuru noslēgšana un valsts budžeta līdzekļu izmaksa sporta organizācijām tiks pabeigta līdz februāra beigām.

Pārmaiņu mērķis ir balstīts izsekojamā un saprotamā valsts budžeta finansējuma saņemšanas kārtībā, lai samazinātu ar pārvaldību saistītos administratīvos izdevumus, ietaupījumu novirzot atbalsta palielināšanai federācijām un individuālo sportistu sociālajam atbalstam.

LOV atbilstoši Sporta likumam ir tā organizācija, kas ir atbildīga par individuālo sportistu sagatavošanu olimpiskajām spēlēm, jaunatnes olimpiādēm un citām starptautiskajām sporta sacensībām.

Tieši likumā noteiktās funkcijas izpildei jaunā kārtība paredz, ka sportists darba līgums tiek slēgts ar Latvijas Olimpisko vienību. IZM piešķirs atvēlētos budžeta līdzekļus atbilstoši LOV iesūtītājiem un IZM apstiprinātajiem kritērijiem vienas vienības noteikšanai.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) uzskata, ka 2024. gada sporta budžeta sadalījums ir piemērs atbildīgai rīcībai ar valsts budžeta līdzekļiem, lai vairāk naudas saņemtu tieši sportisti.

Ministre ir gandarīta, ka rasta iespēja būtiski palielināt atbalstu tautas un jaunatnes sportam, kas esot veselīgas sabiedrības pamats. Vienlaikus tiek stiprināta sporta federāciju lomu efektīvā un caurspīdīgā valsts budžeta līdzekļu pārvaldībā, norāda Čakša.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzskata, ka, pieņemot jaunos lēmumus, tiek pildīta valdības deklarācijas apņemšanās izveidot sporta finansēšanas modeli, kas sniedz plašākas iespējas bērniem un jauniešiem, kā arī nodrošina prioritāro sporta federāciju atbalstu.

Tāpat paredzēts atbalstīt augstu sasniegumu sportu, tajā skaitā olimpisko un paraolimpisko kustību.

Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzskata, ka jaunais sporta finansēšanas modelis sakārto darba attiecības ar Latvijas labākajiem sportistiem, pārejot no pabalsta saņemšanas uz darba līguma noslēgšanu, tādā veidā garantējot sportista sociālo aizsardzību un Darba likumā noteiktās tiesības.

“Sportisti beidzot iznāk no “sociālas neaizsargātības zonas” un kļūst par pilntiesīgiem valsts sociālās aizsardzības sistēmas dalībniekiem,” teica ministrs.