Pilsētas 2021. gada budžetā ieceres īstenošanai plāno atvēlēt 350 000 eiro. Jārēķinās, ka pašvaldībai šis projekts varētu izmaksāt divreiz vairāk, līdz 400 000 eiro pilsēta varētu aizņemties Valsts kasē, tāda iespēja būs – pastāstīja pilsētas izpilddirektors Ronalds Fricbergs. Pēc viņa teiktā, pavasarī varētu sākt būvēt, vasarā būtu gatava. Latvijas Futbola federācijas valdes futbola haļļu būvniecības iniciatīva paredz LFF līdzfinansējumu līdz 500 000 eiro katrā projektā.

Halli plāno celt vietā, kur pašvaldība jau iepriekš plānoja būvēt futbola manēžu. Ar valsts atbalstu pašvaldība paspēja veikt priekšdarbus un sagatavoja jaunajai sporta bāzei infrastruktūru – labiekārtoja teritoriju un pieslēdza inženierkomunikācijas.

Paredzētajai hallei svētību deva Māra Kučinska vadītā valdība, taču pašreizējā valdība sporta būvju celtniecību neatbalsta. Manēža paliek nerealizēts sapnis, atzīst Liepājas Olimpiskā centra vadītājs Gatis Griezītis. Viņš pastāstīja, ka ar iniciatīvu sliet šajā vietā piepūšamo futbola halli pie pašvaldības vērsusies Futbola federācija. Iecere ir pilsētai ar federāciju sadarboties – pašvaldība nodrošinātu halles pamatus un inženierkomunikācijas, savukārt federācija – pašu piepūšamo ēkas veidolu un tai nepieciešamās tehnoloģiskās iekārtas. Komitejas sēdē domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks uzsvēra – ja nāks cita valdība, kas atkal atbalstīs futbola manēžas būvi, tad piepūšamo halli varēs pārvietot un izmantot citā vietā. Piepūšamā halle dos iespēju bērniem un jauniešiem futbolā trenēties arī ziemā, un tas ir ļoti svarīgi, lai audzinātu profesionāļus, teica U. Sesks, pieminot, ka Liepājā trenējas vairāk nekā 600 jauno futbolistu. “Šis pārejas solis ir ļoti vajadzīgs,” uzskata U. Sesks. 

G. Griezītis “Kurzemes Vārdam” sacīja, ka esot bijis skeptisks par piepūšamas ēkas lietderību, taču iedziļinoties pārliecinājies, ka šāda būve var būt visai ilglaicīga, turklāt tādas izmanto visā pasaulē – “no Norvēģijas līdz Saūda Arābijai, nav bažu par drošības aspektiem”. Piepūšama halle izmantojam klimatā no mīnus 50 līdz plus 55 grādiem, tā labi iztur vēja slodzi, to rādot Islandes piemērs, un varot kalpot vismaz 15 gadus, bet labos apstākļos divtik ilgi. Citur pasaulē tās tomēr saucot par pagaidu būvēm. Viņaprāt, pašvaldībai šī būtu izdevīga investīcija. Domāts, ka sākotnēji pašvaldība simboliski halli nomās no federācijas, bet pēc dažiem gadiem tā pāries pilsētas īpašumā. U. Sesks to nosauca par federācijas dāvanu Liepājai.

Halle ietvers vienu pilnu spēles laukumu 105 x 68 metru platībā ar rezerves zonām gar malām. Ģērbtuves un dušas atradīsies atsevišķi novietotos moduļu vagoniņos. Skatītāju soli vismaz pašlaik nav paredzēti. “Tā būtu absolūti treniņu halle ar iespēju aizvadīt jauniešu sacensības – nekas vairāk,” teica G. Griezītis, piebilstot, ka Latvijā šādas piepūšamas futbola halles vēl nav, bet arī īstas manēžas sapnis nav atmests.

Liepājas Futbola skolas direktors Aivis Tints skaidroja, ka Liepājas puse iepazīstinājusi federācijas pārstāvjus ar nerealizēto iepriekšējās halles projektu, kura izmaksas tika lēstas ap 8,5 miljoniem eiro.

Pašreizējais variants uzskatāms par sava veida alternatīvu, pauda A. Tints. “Protams, šāda halle atvieglotu mūsu darbu ziemā. Ar telpām mums neiet spīdoši. Normālā situācijā ziemā izmantojam skolu zāles, kur nav ne vainas apgūt futbola pamatus, bet spēlētājiem pieaugot vajadzīgs plašums.” Aivja vietnieks Oskars Kļava savulaik, runājot par treniņu apstākļiem ziemas mēnešos, sacīja, ka Liepājā jaunie futbolisti gadā zaudē faktiski piecus vai sešus mēnešus pilnvērtīgas izaugsmes.

“Kad halle būs uzcelta, futbola skola varētu nodrošināt 80 procentus tās noslogojuma. Pārējā daļa paliktu amatieru futbolam un, protams, profesionāļiem,” teica A. Tints.