Ceturtdiena, 9. aprīlis Valērija, Žubīte

Liepājas airētāji Olimpiskās kvalifikācijas neziņā

Liepājas airētāji Olimpiskās kvalifikācijas neziņā
Aivis Tints kā airētājs cer piedalīties šīgada Eiropas čempionātā un pacīnīties par olimpisko ceļazīmi. (Foto: Markuss Rihards Dzintars)
26.03.2020 07:00

Andris Sudmalis

"Kurzemes Vārds"

Šonedēļ Starptautiskā Olimpiskā komiteja paziņojusi par Tokijas olimpiādes pārcelšanu uz nākamo gadu, kas ietekmē arī Liepājas kanoe airētāju dueta Aivja Tinta un Gata Pranka plānus. Viņiem secen ies maijā paredzētās Eiropas olimpiskās kvalifikācijas sacensības, un pagaidām neziņa valda arī par jūnijā ieplānoto Eiropas čempionātu, stāsta šī divnieka runasvīrs Aivis Tints.

– Aivi, kā valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis un pasaules sporta notikumu iepauzēšana ietekmē jūsu dueta darbu?

– Olimpiādes pārcelšana mūs ietekmē gan pozitīvi, gan negatīvi. Būtu bijis interesanti redzēt modeli, kā tiktu atlasīti olimpiādes dalībnieki. No otras puses, nākamgad būs iespēja labi sagatavoties. Mēs trenējamies, bet neko daudz nevaram ietekmēt.

– Vai tevis teiktais nozīmē, ka nākamgad vēl mēģināsiet kvalificēties olimpiskajām spēlēm?

– Jā. Pagājušajā gadā katram no mums bija ģimenes pieaugums, un šogad nostabilizēsies ikdienas ritms, kļūs mierīgāk. Mēs arī šogad būtu gatavi cīnīties par olimpisko ceļazīmi, bet mēs būtu forsējuši gatavošanos. Faktiski jau sākām forsāžu. Divi mēneši tikai bija palikuši, bet, ja tagad saka, ka nevajag, tad nevajag. Olimpiskā kvalifikācija bija paredzēta maija sākumā Čehijā. Sākotnēji sacensību datumus pabīdīja uz priekšu, tad bija informācija, ka atlasei ņems vērā iepriekšējā pasaules čempionāta rezultātus. Izskatījās, ka tādā gadījumā mēs atkal būtu pirmie aiz strīpas. Tas būtu pie nosacījuma, ja noņemtu krievus. Tāpēc liekas, ka labāk, lai neskatās pagājušā gada rezultātus un mēs paši varētu cīnīties par olimpiādi.

– Cik vietu bija paredzēts izcīnīt Eiropas zonas kvalifikācijā?

– Divas, bet kopumā eiropiešiem bija atvēlēts maz vietu. Pagājušā gada pasaules čempionātā pirmās trīs vietas ieņēma laivas no citiem kontinentiem, kas bija pārsteigums. Plus vēl uz olimpiādi atlasījās kanādieši. Olimpiādei no Eiropas kvalificējās piecas laivas, tai skaitā krievi, bet uz viņiem attiecas aizliegums piedalīties olimpiskajās spēlēs.

– Ar olimpiādes pārcelšanu pagaidām viss ir puslīdz skaidrs, bet kas notiek ar Eiropas un pasaules čempionātiem?

– Nav ne jausmas. Pasaules čempionāts olimpiskajās distancēs nebija paredzēts olimpiādes dēļ, bet jūnija sākumā ir ieplānots Eiropas čempionāts. Gribas uz to aizbraukt, jo, lai cik neforši tas skanētu, pašreizējā situācija mums nāk par labu. Mūsu valstī arī ir spēkā ierobežojumi, tomēr mums ir salīdzinoši vienkārši iziet trenēties uz ūdens. Mums ir divnieka laiva, un šāds treniņš divatā nav masu pasākums. Pārējo valstu sportistiem vispār viss ir nogriezts. Viņi vispār netrenējas. Feisbukā redzam, ko dara un ko nedara mūsu draugi un sāncenši. Vāciešiem, spāņiem, itāļiem, francūžiem ir karantīna, viņi vispār nevar iziet no mājām. Daži sportisti trenējas tikai dzīvoklī, kur nevar pilnvērtīgi sagatavoties ūdenssporta veidam. Džeki izmanto airēšanas trenažieri un veic specifiskus vingrinājumus, kaut ko viņi dara un mēģina, bet tā nav pilnvērtīga gatavošanās. Šādos apstākļos varētu paskatīties, cik katrs ir gatavs. Mums savā ziņā ir izveidojusies priekšrocība. Uz lielajām treniņnometnēm neesam bijuši, tagad varam pievilkt klāt. No mūsu skatpunkta tas ir pozitīvs aspekts.

– Ņemot vērā lielo neziņu, vai jūs paši saprotat, kad jums ar Gati jāsasniedz sportiskās formas virsotne?

– Formas pīķis ir ļoti būtisks. Citu valstu sportisti, piemēram, vācieši, saka – pat, ja olimpiāde notiktu šogad, šādos apstākļos tai nav iespējams sagatavoties. Taču mums sportiskā bāze ir izveidojusies tāda, ka mēs to mākam saforsēt. Redzēsim, kas no tā sanāks, kā tas izpaudīsies. Trenējušies esam. Turklāt nebūs tā, ka vienā brīdī paziņos par Eiropas čempionāta norisi pēc divām nedēļām. Mums pietiks, ja zināsim par sacensībām mēnesi vai divus iepriekš. Tagad mierīgi trenējamies, laika apstākļi arī to ļauj.

– Pagājušajā gadā jūs ar Gati ne tikai sportojāt, bet arī organizējāt sacensības “Liepājas īriens”. Vai tas iecerēts arī šogad?

– Bija paredzēts – divas dienas Zvejnieksvētku laikā, sadarbībā ar Latvijas supošanas federāciju un SUP čempionātu. Varētu sanākt diezgan labs pasākums.

– Aivi, kas šobrīd notiek Liepājas Futbola skolā?

– Audzēkņi trenējas attālināti. Treneriem ir iedoti uzdevumi, uzskaites veidlapas, video materiāli, arī teorijas pārbaudes. Audzēkņiem ne tikai jānofilmē, ko un kā viņi dara, bet arī jāmācās teorija. Ir sportisti, kuri uzdevumus pilda aktīvi. Esmu diezgan patīkami pārsteigts, ka džeki izturas visai profesionāli. Vecākajiem audzēkņiem ir treniņu grafiks, kas paredz, ka viņi trenējas ne vairāk par diviem cilvēkiem kopā. Arī viņiem veic uzskaiti, dažreiz viņi satiekas ar treneri, kurš pārbauda uzdevumus un endomondo datus. Lielie jau šajā ziņā ir gudrāki un viltīgāki (smejas).

– Lai gan vajadzētu būt tā, ka lielākā vecumā sportisti trenējas jau paši sev, nevis trenerim vai vecākiem.

– Ir dažādi. No komandas 18 spēlētājiem kādi pieci vai seši ir tādi, kas trenējas sev, bet pārējie trenējas – vienkārši lai paspēlētu futbolu. Arī tas ir labi, jo sports visiem noderīgs un nevienam nav liegts. Pozitīvi, ka cilvēki sporto.

Ārkārtējā stāvokļa dēļ skolas administrācija var sakārtot dokumentāciju, ko nepaguva izdarīt iepriekš. Beidzot veidojam arī skolas treniņprocesa sistēmu un atskaišu sistēmu, kam ikdienā nepietiek laika. Esam sākuši skatīties uz virzības vīziju – kurp mēs ejam, kādu futbolu gribam spēlēt, vērtējam, kāda fiziskā attīstība nepieciešama katrā vecumposmā. Skrupulozi vērtējam katru vecumu. Gribam izstrādāt paši savu darba plānu, lai pēc tam gadu no gada varētu analizēt, kas ir strādājis, kas ne. Tad varam šim plānam kaut ko pielikt klāt vai paņemt nost.

– Futbols ir komandas sporta spēle, un šajos apstākļos treniņos nav iespēju slīpēt kolektīvās sadarbības. Vai tas nozīmē, ka nodarbībās akcentu liekat uz fizisko sagatavotību?

– Teiksim tā, tie ir individuāli fiziskie treniņi ar bumbu. Gribam, lai puiši pēc iespējas vairāk pieskartos bumbai, bet pamatā tie ir individuāli fiziskie treniņi. Tagad daudz atkarīgs no tā, cik profesionāli treneri mācēs motivēt jauniešus darboties un strādāt pašiem ar sevi. Pienāks brīdis, kad būs jāatgriežas laukumā, un tajā brīdī arī izpaudīsies treneru profesionalitāte, lai neforsētu spēlētāju gatavību, lai nebūtu traumu.

– Gada ievadā bija dzirdams, ka Futbola skola šogad sadarbosies ar Latvijas futbola čempionāta pirmās līgas komandu “Grobiņas SC”. Vai šī apņemšanās paliek spēkā, ņemot vērā visus notikumus?

– Sadarbība būs. Viss jau ir spēkā. Grobiņas komandas treneris atkal būs Viktors Dobrecovs, kurš ir atgriezies arī darbā Liepājas Futbola skolā. Viņš mums ir labs ieguvums, ar labām idejām jau iesaistās skolas jaunās sistēmas izveidošanā. No viņa ir ko paņemt.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz