Vakar uzņēmuma “Liepājas metalurgs”
vadītāji un Liepājas pašvaldības pārstāvji tikās, lai runātu par sporta kluba
“Liepājas metalurgs” grūtībām un metalurgu sporta saimniecības
iespējamo nodošanu pašvaldības rokās. Konkrētu rezultātu šai sanākšanai gan
nebija – uzņēmums joprojām oficiāli neatsakās no savas sporta organizācijas.

Sarunu
rezumējums ir tāds, ka uzņēmums gaida Tiesiskās aizsardzības plāna likteni –
atkarībā no tā, vai to apstiprinās vai neapstiprinās, sekos attiecīgs
paziņojums. Paredzams, ka atbilde šajā jautājumā varētu būt 10. septembrī.

“TAP
plānā sporta finansēšana nav paredzēta,” skaidro sporta kluba
“Liepājas metalurgs” ģenerāldirektors Ilgvars Šēns, kurš piebilst, ka
tiek runāts par investora piesaisti, taču viņa galvenās rūpes ir samaksāt
tekošos rēķinus, tai skaitā arī sportistu algas, un pabeigt sezonu, nevis domāt
par to, kas būs decembrī vai vēl vēlāk.

Vakar
SK “Liepājas metalurgs” bija jāizmaksā algas futbolistiem, spēlētāji
samaksu par savu darbu arī saņēmuši, tiesa, faktiski pirmo reizi kluba vēsturē
ne visi saņēmuši pilnu summu. Mazāka alga esot ieripojusi to spēlētāju kabatās,
kam līgumā ir ierakstīti lielāki skaitļi.

Neziņa
par sporta kluba likteni ir ne tikai runājot par jauno futbolistu un hokejistu
iespējām turpināt treniņus, kā to vēstulē uzņēmumam “Liepājas
metalurgs” ir norādījusi Liepājas domes priekšsēdētāja vietniece Silva
Golde. Pamats satraukumam ir par pašlaik vienīgo “Metalurga” pieaugušo komandu. Šajā virslīgas sezonā
Liepājas futbolistiem ir jāaizvada vēl desmit spēļu. Velkot garumā ar lēmuma
pieņemšanu attiecībā uz komandu, māc bažas, ka šo vienību var sagaidīt Liepājas
hokeja meistarkomandas un MHL
vienības liktenis. Proti, šo kolektīvu spēlētāji ir izklīduši pa dažādiem
citiem klubiem, un pieaugušo hokeja vienības Liepājā vairs nav.

Ja
hokeja specifika ir tāda, ka par spēlētāju transfēriem “Metalurgs” savas vēstures laikā ir nopelnījis vien dažus
tūkstošus, tad futbolā spēlētāju pāreju summas mēdz būt krietni lielākas.
Tiesa, ja spēlētāji ilgstošu laiku nesaņem atalgojumu, tad viņiem ir tiesības vērsties
federācijā, kas šādos gadījumos ļauj futbolistiem pamest savu klubu bez
kompensācijas maksas.

Šajā
gadījumā tas vēl nebūtu lielākais ļaunums. Sliktākais scenārijs būtu tā jau
atjaunotās komandas izklīšana pa citiem klubiem, kas būtu visspēcīgākais
trieciens tradīcijām un panākumiem bagātajam Liepājas futbolam.

Starp
citu, kuluāros klīst runas, ka par “Metalurga”
futbola komandas pārņemšanu esot interesējies kāds ar azartspēļu skandālu
saistīts gados jauns cilvēks no Vidzemes puses, bet viņa interese par mūsu
pilsētas kājbumbu ir kategoriski noraidīta.