Vīriešiem uzvaru maratona distancē izcīnīja Gruzijas rekordists Daviti Harazišvili, kurš finišēja divās stundās 21 minūtē un 45 sekundēs, bet Serjogins viņam zaudēja 29 sekundes.

Vēl pēc nepilnām piecām minūtēm finišēja Renārs Roze (02.27:13).

Trešais labākais no latviešiem bija piektajā vietā finišējušais Aleksandrs Raščevskis (02.32:22).

Sievietēm uzvarēja somiete Jāna Strandvalla, kura finišēja divās stundās 55 minūtēs un divās sekundēs.

Arī sieviešu konkurencē otrā un trešā vieta mājiniecēm – Siliņa zaudēja piecas minūtes un 19 sekundes, bet Anna Kļučņika bija vēl trīs minūtes un 44 sekundes lēnāka.

Trešā labākā no mājiniecēm bija Monta Rēriha, kura finišēja septītā (03.14:31).

Pusmaratonā ar jaunu trases rekordu – 67 minūtes un 13 sekundes – uzvarēja kenijiete Džūdija Kemboja, pēc divām minūtēm un 40 sekundēm finišēja etiopiete Dibabe Debela, bet vēl 40 sekundes atpalika Kenijas skrējēja Agnesa Keino.

Latvijas skrējēja Jeļena Ābele bija devītā (01.20:41).

Vīriešiem pirmās četras vietas ieņēma kenijieši.

Uzvarēja pērn Rīgā pasaules čempionātā skriešanā bronzu guvušais Samvels Mailu ar finišu vienā stundā un 21 sekundē, 26 sekundes atpalika Kolinss Kipkorirs, bet vēl pēc 70 sekundēm finišēja Titus Kipkosgejs.

Latvietis Jānis Višķers bija astotais (01:08.31).

Desmit kilometru skrējienā sievietēm uzvaru svinēja ukrainiete Natālija Semenoviča, kura finišēja 35 minūtēs un 58 sekundēs.

Pēc viņas bija četras latvietes, pirmajā trijniekā finišējot arī Kitijai Valterei (39:01) un Līgai Krūmiņai (40:29).

Vīriešiem godalgotajās pozīcijās bija tikai ārvalstu skrējēji – uzvarēja igaunis Tīdreks Nurme (30:26), otrais bija zviedrs Oto Kingsteds (30:37), bet trešais finišēja kenijietis Jūliuss Vahome (30:40).

Latvieši Lauris Lapsa (32:50) un Artūrs Liepa (32:56) noslēdza labāko septiņnieku.

2023. gadā par Latvijas čempioniem maratonā tika kronēti Aleksandrs Rasčevskis un Amanda Krūmiņa, bet pusmaratonā uzvaras svinēja Dmitrijs Serjogins un Ilona Marhele.

Latvijas vieglatlētikas vidējo distanču skrējēja Agate Caune svētdien izcīnīja uzvaru “Rimi” Rīgas maratona programmā iekļautajā piecu kilometru skrējienā.

Caune finišēja 16 minūtēs un sešās sekundēs, bet divas minūtes un četras sekundes pēc viņas distanci beidza Latvijas visu laiku godalgotākā garo distanču skrējēja Jeļena Prokopčuka.

Vēl sešas sekundes atpalika Alise Petrova.

Vīriešiem piecos kilometros ātrākais bija zviedrs Dāvids Nilsons ar finišu 14 minūtēs un 47 sekundēs.

Viņam 44 sekundes zaudēja sestdien jūdzes skrējienā uzvarējušais Kristers Kudlis, bet vēl desmit sekundes vēlāk finišēja Salvis Gruševs.

Šogad Rīgas maratonam dažādās distancēs ir reģistrējušies 33 003 dalībnieki no 104 valstīm.

Maratons Rīgā notiek kopš 1991. gada un ir Baltijas valstu vērienīgākais tautas sporta notikums. Šogad Rīgas maratonā skrējēji sacenšas 34. reizi.

“Rimi” Rīgas maratons svetdien noritējis bez nopietniem starpgadījumiem un pārsteigumiem, aģentūrai LETA atzina maratona organizatori.

Organizatori uzsver, ka katra atbildīgais apzinīgi darīja savu darbu, lai nodrošinātu pasākuma norisi. 

Rīgas pašvaldības policijā aģentūrai LETA pavēstīja, ka nav saņemti izsaukumi par kādiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem maratona laikā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) sacīja, ka maratona laikā nav fiksēti nopietni negadījumi.

Organizatori informē, ka pēc NMPD datiem stacionārā no trases nogādāti 20 dalībnieki, kas ir tikpat, cik  2015. un 2019. gadā.

Mediķi ziņo, ka galvenokārt tas noticis tādu veselības traucējumu dēļ, kas radušies karstuma un pārpūles ietekmē.

Pie mediķiem pacienti vērsušies arī ar sīkām brūcēm, piemēram, tulznām vai nobrāztiem ceļiem.

Maratona trasēs atradās astoņi ūdens laistīšanas punkti.

Maratona skrējēji tiem paskrēja garām 18 reizes, pusmaratona dalībnieki – deviņas reizes, bet 10 kilometru skrējiena dalībnieki – trīs reizes.

Tāpat 11. novembra krastmalā skrējējus atveldzēja Jaunpils brīvprātīgie ugunsdzēsēji.