Tas ir tikai viens no WRC Latvijas posma ieguvumiem. Ietekmi uz reģiona ekonomiku viņš prezentēja Liepājas domē.

Četrās autorallija norises dienās no 18. līdz 21. jūlijam 32 pasākumu norises vietās pulcējās no 100 000 līdz 150 000 skatītāju.

Skaitu ir neiespējami precīzi noteikt, jo bija ārkārtīgi daudz norišu vietu, kas bija atvērtas visiem, skaidro R. Strokšs.

Tāds bija servisa parks Karostā, tāpat cilvēki pulcējās apskatīt rallija mašīnas un satikt pilotus Tukumā, Talsos un Kuldīgā.

Viena trešdaļa rallija apmeklētāju bija no ārzemēm, visvairāk no Lietuvas, Igaunijas un Somijas.

Apmēram pieci tūkstoši cilvēku vienlaikus strādāja, lai fani varētu noskatīties sacensības.

Latvijas komandas paveiktais WRC rīkotāju novērtēts kā spožākā jauna pasākuma ienākšana kalendārā, pauž R. Strokšs.

“Viņi noteikti vēlas atgriezties Latvijā. Jautājums tikai – kad tas varētu notikt. Eiropas čempionāta kalendāru izveidoja augustā, kad vēl nebija apkopoti dati par WRC posmu Latvijā. Nevarējām iet nevienam prasīt kaut ko par nākotni, kamēr nebijām snieguši atskaiti.

Nākamās sarunas notiks aprīlī, tās ietvers nākotnes perspektīvu, sākot no 2026. gada. Pieprasījums šim kalendāram ir ārkārtīgi liels.

Pat ja mums šodien būtu nauda un vēlme, valsts atbalsts, mēs tur fiziski netiktu iekšā,”

viņš uzsver.

“Katru gadu rīkot posmu – tas mums ir par lielu, bet katru otro vai trešo gadu būtu intensitāte, ko mēs labprāt izskatītu. Ja arī šī bija vienīgā reize un mums vairs nav lemts, tad varam dzīvot ar tīru sirdsapziņu, ka viss izdevās lieliski.”

Uzņēmums SIA “KEKonsultācijas” veica WRC posma ekonomiskās ietekmes pētījumu, izmantojot gan sacensību rīkotāja SIA “RA EVENTS” iesniegtos datus, gan anketēšanā gūto informāciju, aptaujājot 1063 cilvēkus.

Pasaules mēroga rallijs Latvijā izmaksāja teju 5,4 miljonus eiro.

“Ieņēmām nedaudz zem. Ja šajā stāstā jāatrod kaut kas, kas neizdevās, tad tas ir budžets – mana personīga lieta, kur es netrāpīju 1,6 procentus,” viņš atzīst.

“Tas ir mans izaicinājums, ar ko tikšu galā, un nekādi reputācijas riski nepastāv.”

Kopš 2021. gada decembra, kad sākās ceļš uz rallija notikumu, Latvijā bija ļoti augsta inflācija, kas sarežģījusi dzīvi. Patēriņa cenu kāpums valstī bija 25 procenti.

“Šo smagumu iznesām uz saviem pleciem un neprasījām valstij vairāk ne centa,” saka R. Strokšs.

Viena no problēmām bija naktsmītnes. Posma rīkotāji sāka pārrunas ar prāmju kompānijām, taču kuģi jau bija rezervēti.

“Šis “ceļojošais cirks” tik daudz laika pavada ārpus mājām, ka viņi saviem darbiniekiem cenšas sniegt maksimālu komfortu.

Divvietīgā numuriņā viņi nekad neliks divus cilvēkus, bet vienu. Tas samazina faktisko gultu skaitu,” skaidro R. Strokšs.

Skatītāji dzīvoja visā Latvijas daļā no Rīgas līdz Liepājai, daudzi apmetas ar teltīm kempingos pēc iespējas tuvāk ātrumposmiem.

Uzziņai

“Tet Rally Latvia” skaitļos

• Kopējais radītais ekonomiskais pienesums reģionam aplēsts 24 267 300 eiro.
• Personas no ārvalstīm Latvijā radījušas pienesumu 14 605 600 eiro.
• Ieradās 10 196 ārvalstu viesi, kuri Latvijā kopumā pavadīja 55 561 nakti.
• TV translācijas 61 pasaules valstī sasniegušas 80,4 miljonus lielu auditoriju.
• FIA pasaules rallija čempionāta sociālo tīklu kontos radītais saturs parādīts 60,2 miljonus reižu.

Avots: ekonomiskās ietekmes pētījums

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.