Motosportists Pauls Jonass šobrīd uzsācis rehabilitācijas procesu un ārstē savainojumus, kas tika gūti treniņa laikā piedzīvotajā negadījumā. “Rockstar Energy Husqvarna” rūpnīcas braucējs atzīst, ka traumas ir nopietnākas nekā sākotnēji izskatījās, tādēļ ir šaubas, vai uz motocikla izdosies atgriezties jau septembrī, kā bija plānots.

Pastāsti par savu savainojumu un to, kā tas notika! Vai tas bija liels kritiens vai arī mazs, bet nepatīkams un tāds, kas dārgi maksājis?

Pauls Jonass: “Ir pagājis mēnesis kopš avārijas, un šis bijis viens no grūtākajiem mēnešiem manā dzīvē. Kritienu piedzīvoju Latvijā, trasē, kas atrodas netālu no manām mājām, un tā bija neveiksmīga avārija. Atrados gaisā, kad zaudēju kontroli pār motociklu, izlidoju no trases un pēc tam vairs neko neatceros, kamēr gulēju uz zemes. Pēc negadījuma devos uz slimnīcu, kur viņi veica visa veida pārbaudes, un atklāja, ka man ir lauztas divas ribas un traumēta mugura. Slimnīcā pavadīju desmit dienas, galvenokārt guļot gultā. Neko daudz nevarēju darīt, jo jāsadziedē ribas un arī mugura. Uzreiz pēc tam devos uz rehabilitācijas centru, bet, kamēr biju slimnīcā, veicām vēl dažas pārbaudes, jo bija sajūta, ka vēl kaut kas nav labi. Beigās viņi atrada vēl šo to saistībā ar muguru, un ir nepieciešams laiks, lai tas viss sadzītu. Kad eju pastaigāties, velku korseti, lai mugura būtu taisna. Tāpat vēl nedēļu jānēsā kakla stiprinājums, lai būtu drošs, ka visas saites un skriemelis paliek savā vietā.”

Tas ir briesmīgi! Lauztas ribas ir gana sāpīga lieta, papildus vēl problēmas ar muguru… Vai tā ir briesmīgākā sajūta, kam esi gājis cauri?

P.J.: “Jā, pavisam noteikti. Arī krustenisko saišu savainojums nebija nekas labs, jo paņēma laiku. Ar muguru jābūt ļoti uzmanīgam. Tieši tāpēc veicām visas pārbaudes, kas vien bija iespējamas un likām ārstiem darīt vēl vairāk – negribēju, lai tiktu palaists garām jebkas, kas varētu būt nozīmīgs. Rehabilitācijas centrā redzu daudzus cilvēkus ratiņkrēslos – tas ir smagi. Šis ir sliktākais savainojums, kāds man bijis, un tas atgadījies arī sliktākajā iespējamajā laikā. Pirms tam jutu, ka esmu savā labākajā formā, kāda man bijusi, kopš braucu ar 450F, un uz motocikla jutos patiešām lieliski. Tad notika šis negadījums, un tagad esmu aiz visiem. Vienkārši cenšos panākt to, lai mugura sadzīst un daru visu iespējamo šajā rehabilitācijas procesā. Rehabilitācijas centrā esmu jau trīs nedēļas un veicu iespējami daudz fizioterapijas un citus iespējamos ārstniecības veidus. Katra diena man ir kā darba diena. Ceļos sešos rītā, eju pastaigā, bet pēc tam veicu visu ārstēšanos līdz pat pieciem pēcpusdienā. Katra diena ir aizņemta. Sākumā man jātiek uz kājām un tad iespējami ātrāk arī uz motocikla.”

P.J.: “Godīgi sakot, ir grūti teikt. Jūtu, ka nedēļu no nedēļas piedzīvoju lielu progresu, un rehabilitācija norit labi. Ievainojums bija tiešām nopietns, tāpēc ir grūti pateikt, kad varēšu atgriezties uz motocikla. Kad ārsti vēl nezināja visu, kas man kait, viņi teica, ka ārstēšanās prasīs divus mēnešus, kas būtu augusta beigas. Tagad, kad zinām visas traumas, izskatās, ka tas prasīs ilgāku laiku. 450F motocikls ir bīstams braucamrīks. Būsim godīgi! Man jājūtas labi, pirms atgriežos uz tā un varu atsākt pilnvērtīgi trenēties.”

Runājot par aizvadītajiem pirmajiem diviem posmiem, tu progresēji ātruma ziņā. Tavs tīrais ātrums bija daudz labāks nekā pagājušajā gadā, bet piedzīvoji kritienus, jo nepareizajā laikā atradies nepareizajā vietā…

P.J.: “Tas, ko saki, ir patiesība – mans tīrais ātrums bija labāks, kopumā jutos daudz labāk, gan fiziski, gan visādi citādi. Tas atspoguļojās ātrumā, bet ne rezultātos. Es kritu katrā braucienā. Daži no kritieniem tiešām bija tāpēc, ka nepareizajā laikā biju nepareizajā vietā, bet vairumā gadījumu tāpēc, ka gribēju pārāk daudz. Gribēju visiem parādīt to, uz ko esmu spējīgs, bet viss nogāja greizi, un mazas kļūdas pārvērtās kritienos.”

Tev ir tuvas attiecības ar Latvijas “Grand Prix” rīkotāju, tāpēc varbūt zini, kādas izmaiņas trasē tiek plānotas?

P.J.: “Pēdējā laikā ar viņu runāju diezgan bieži. Starp pirmajiem diviem Ķegumā plānotajiem posmiem ir tikai viena brīva diena, jo brauks arī citas klases, tāpēc nav daudz laika, lai kaut ko izmainītu. Pārmaiņas, manuprāt, būs nelielas, piemēram, nelīdzeno vietu pamainīšana un dažu tramplīnu pārveidošana. Tās nebūs lielas izmaiņas. Dzirdēju, ka gribēja mainīt trases braukšanas virzienu, bet viņi aprunājās ar “Infront” puišiem un izlēma, ka tādā gadījumā piezemēšanās pēc lēcieniem būtu uz ļoti mīksta seguma.”

Parasti viņi noteikti pieaicinātu kādu braucēju, tādu kā Tevi, lai izmēģinātu trasi un saprastu, vai tā ir gana plūstoša. Tagad visiem būs vienkārši jābrauc, cerot uz to labāko.

P.J.: “Jā, tā ir. Domāju, ka nebūtu pārāk sarežģīti mainīt braukšanas virzienu trasē, vienīgā problēma ir tāda, ka piezemēšanās būtu uz pārāk mīkstas zemes. Tas sacensības padarītu daudz bīstamākas, ko šajā brīdī neviens nevēlas.”

Tavs līgums beigsies sezonas izskaņā, un nesen tika paziņots, ka Armins Jasikonis savu kontraktu pagarinājis. Vai Tev ir kāda nojausma, ko darīsi 2021. gadā?

P.J.: “Nē, šobrīd vēl nekas nav skaidrs. Avārija un viss pārējais nāca sliktākajā iespējamajā laikā, kā jau sacīju. Mans līgums beidzas šogad un sezonas sākumā neparādīju labus rezultātus. Jūtu, ka manī vēl daudz ir iekšā, un es tiešām varu būt viens no vadošajiem braucējiem. Tagad visu uzmanību veltu atlabšanai, lai tad, kad atgriezīšos, varu sasniegt savus labākos rezultātus. Pašlaik, kad notiek visas sarunas par līgumiem, es to ļauju darīt savam menedžerim. Rehabilitācijas laikā cenšos par pārējo nedomāt. Kad sāc to visu pārdomāt, prāts noslogojas un ir grūti koncentrēties uz vienu lietu.”

Izklausās nepatīkami, jo Tev šobrīd nav līguma uz nākamo gadu, bet pērn guvi pjedestālus un cīnījies ar ātrākajiem braucējiem. Arī Tava pirmā MXGP uzvara varētu nebūt tālu, kad atlabsi.

P.J.: “Protams, protams. Mans mērķis, bez šaubām, ir uzvarēt. Katrs grib parādīt sevi iespējami labāk. Tagad es visu laiku veltu rehabilitācijai un domājot par nākotni, par to, kur es varētu būt, ko varu darīt, lai kļūtu labāks. Es sev ticu un esmu drošs, ka uzvara nav tālu. Domāju, ka varu būt viens no trim ātrākajiem sportistiem MXGP čempionātā.”