Pavisam nesen mājās no Beļģijas atgriezies Latvijas vadošais motokrosa pārstāvis Lauris Freibergs. Viņš dalījās pārdomās par aizvadīto sezonu, kā arī ieskicēja nākamās sezonas plānus. 

Trūka stabilitātes

Lauris atzīst, ka sezonas sākumā visai daudz zaudēts nepilnīgās sagatavošanās dēļ – neizdevās aizvadīt pirmssezonas treniņnometni. Pārāk maz izdevās braukt arī tepat, jo ziema bija ļoti auksta, iespēju aizvadīt pietiekami daudz braucienu nebija arī citās Eiropas valstīs – dažas trases vispār tika slēgtas, uzskatot, ka sasalušās trases sportistiem ir pārāk bīstamas.

Līdz ar to arī līdzdalība sezonas pirmajos starptautiskajos mačos izvērsās neveiksmīgi. Tikai sezonas vidū, kad pašu spēkiem un pašu līdzekļiem motociklam tika veikti uzlabojumi, vairākos MX1 pasaules čempionāta posmos izdevās uzrādīt ļoti atzīstamus rezultātus, arī Itālijas posmā Lauris iekļuva desmitniekā. Uzlabojoties tehnikai, braukt kļuva vieglāk arī psiholoģiskajā ziņā.

Freiberga augstākie sasniegumi pasaules čempionātā aizvadītajā sezonā ir izcīnītā 8.vieta braucienā un 9.pozīcija posma kopvērtējumā. Vēl var minēt arī četras iegūtās 12.vietas braucienos. Sportists uzsver, ka pirmie 10–12 braucēji pārstāv tā saucamās rūpnīcu komandas un ir uzskatāmi par pasaules eliti, līdz ar to pacīnīties par vietām pirmajā desmitniekā nozīmē ne tikai iekrāt vērtīgus punktus, bet arī apziņu, ka var pacīnīties ar šās pasaules varenajiem.
Diemžēl čempionātā veiksmīgi posmi mijās ar mazāk veiksmīgiem, un kopvērtējumā mūsējais ierindojās 22.vietā. Tas ir par trīs pozīcijām labāk nekā pērn, tomēr skaidrs, ka lielas atšķirības nav.

Samērā neveiksmīgā sezonas noslēguma iemeslus grobiņnieks saskata nogurumā: “Varbūt pašam jau bija nosēdusies baterija.” Tas arī šķiet likumsakarīgi, jo sezonas laikā nācās piedalīties vairāk nekā 30 sacensībās, un kad vēl, ja ne sezonas izskaņā, liks sevi just nepilnības gatavošanās procesā.

Paralēli MX1 pasaules čempionātam Lauris piedalījās arī Vācijas atklātajā čempionātā MX Masters klasē, kurā galvenās lomas spēlēja tie paši MX1 čempionāta dalībnieki. Arī šajās sacensībās gāja visādi, bija posmi, kad divos braucienos pēc kārtas nācās piedzīvot kritienus, tomēr kopumā Vāczemes meistarsacīkstēs grobiņniekam izdevās nodemonstrēt apbrīnojamu stabilitāti, un noslēgumā viņš kļuva par vienīgo čempionāta dalībnieku, kurš nopelnīja punktus visos čempionāta braucienos.

Noslēgumā tas Freibergam deva Vācijas vicečempiona titulu, bet viegli tas nenāca. Pēdējā posmā, lai noturētu neilgi pirms tam izkaroto 2.vietu, pietika braukt stabili un iekrāt punktus, taču gandrīz pievīla tehnika. Dažas minūtes pirms starta radās problēmas ar aizdedzi, tomēr pēdējā brīdī izdevās to sakārtot, un, abos braucienos finišējot 6.pozīcijā, tika izcīnīts vicečempiona tituls.

Salīdzinot divas iepriekšējās sezonas, par pēdējo Laurim gandarījums ir krietni lielāks. Pirmo gadu startējot “Suzuki Kurz” vienībā, problēmas bija gan ar veselību – nesen atguvies no ceļgala savainojuma, tad iedzīvojās atslēgas kaula lūzumā, gan arī sapratnē ar komandas vadītājiem. Otrajā gadā, par laimi, izdevās izvairīties no nopietniem savainojumiem, bet tehnikas ziņā grobiņnieks vairāk paļāvās uz paša spēkiem, varbūt tāpēc arī rezultāti bija labāki.

Jaunā sezonā – jaunā komandā

Iepriekšējos divus gadus pavadījis Vācijas komandā “Suzuki Kurz”, nākamajā sezonā Lauris pārstāvēs Nīderlandes vienību “Yamaha Van Beers”, ar kuru noslēgts līgums uz vienu gadu. Vācu vienībā grobiņnieks nobrauca līgumā minētos divus gadus, tomēr var noprast, ka gandrīz jau no paša sākuma radušās nesaskaņas ar komandas vadītājiem. “Sākotnēji mums tika solīta visa veida palīdzība, bet jau pēc dažiem mēnešiem netika pildītas pat tās apņemšanās, kas bija apstiprinātas līgumā.” Var teikt, ka galvenais ieguvums, pārstāvot “Suzuki Kurz”, bija iespēja piedalīties pasaules čempionātā, bez komandas to darīt nedrīkstētu.

Runa lielākoties ir par nepieciešamo rezerves daļu trūkumu, kā arī komandas mehāniķu darbu. “MX1 pasaules čempionāts ir pati elite, un, runājot līdzībās, ar deltiņu tur nav ko darīt. Aizvadītās sezonas sākumā bieži vien ļoti daudz zaudēju tieši startā, bet tad apli pēc apļa savu vietu uzlaboju. Komandas šefs jautāja, kāpēc tik slikti starti, bet mēs viņam atbildējām: “Bet ko tu esi darījis, lai starts būtu labāks?” skaidro Freibergs. Un salīdzina: “Nevar gribēt ar piecīti tikt pie jaunas mašīnas.”

Šās sezonas beigās bija skaidrs, ka ne sportists, ne arī viņa komanda līgumu pagarināt nevēlas, un sākās jaunas vienības meklējumi. Tajā laikā Laurim bija neliels uztraukums un neziņa par savu nākotni, tomēr viņš pats aktīvi meklēja jaunu komandu. Pārrunas ar vienību vadītājiem, braucējiem un menedžeriem noveda pie holandiešiem, kuru komandā jau brauca labs mūsējā paziņa, igaunis Aigars Leoks, kurš šogad kļuva par Nīderlandes čempionu.

Šķiet, ka tas ir visai veiksmīgs variants – komandas bāze atrodas tikai aptuveni 50 minūšu brauciena attālumā no Laura mājvietas Beļģijā, kas atvieglo piedalīšanos kopīgos komandas treniņos. Kolektīva faktoru uzsver arī Lauris, kurš cer, ka jaunajā vienībā izveidosies labāka saikne braucēju starpā, jo iepriekš katrs sportists “ņēmās katrs pa savu stūri”.

“Yamaha Van Beers” ir samērā jauna un neliela komanda – tā aktīvi darbojas aptuveni trīs gadus, un tās rindās ir tikai trīs braucēji, no kuriem divi (L.Freibergs un A.Leoks) piedalīsies MX1 sacensībās, bet beļģis Deniss Verbrugens pārstāvēs vienību MX2 čempionātā.

“Yamahas” motocikls pilnīgi svešs Laurim nav, jo 1998.gadā viņš ar to brauca Latvijas čempionātā, bet pēdējā laikā gan ir sēdēts uz “Hondas” un “Suzuki” močiem, līdz ar to kāds laiks paies, kamēr sportists saradīs ar jauno spēkratu. Pirmā iepazīšanās ar jauno tehniku varētu būt novembrī tepat Latvijā un janvārī Holandē. Pirmais darbs jau ir zināms – jāpieregulē amortizatori.

Bez atpūtas

Lai arī šī ir pirmā nedēļa, kad Lauris atkal ir mājās, no īstas atpūtas nekas prātīgs viņam nesanāks. “Vairāki Latvijas jaunie motosportisti ir uzzinājuši, ka esmu atgriezies, un viņi skolas brīvlaikā palūdza, lai es Siguldā pavadu viņiem treniņus. Tagad ir brīvākas dienas, tāpēc neatteicu. Pats zinu, cik svarīga ir jebkura informācija. Esot 20 gadus motosportā, daudz esmu iemācījies, man ir ko jaunajiem pastāstīt,” skaidro Lauris.

“Latvijā ir maz iedzīvotāju, no kuriem liela daļa dzīvo ārzemēs, turklāt atrodamies pietiekami tālu no Eiropas vidienes, kur kūsā visa motokrosa dzīve, tāpēc šeit ir grūtāk ielauzties šā sporta veida elitē. Tādēļ cenšos palīdzēt jaunajiem, lai kāds no tiem, kas šonedēļ būs Siguldā, vai arī varbūt liepājnieks Dāvis Līvs kādreiz varbūt izsistos tālāk Eiropā.”
Arī pēc atgriešanās no Siguldas jau drīz vien būs jāsāk gatavoties jaunajai sezonai. Motokrosā tā ir ļoti gara, tāpēc arī trenēties jāsāk laikus – novembrī un decembrī te uz vietas, bet janvārī jau Hollandē.

Par nākamās sezonas konkrētiem mērķiem sportists ir visai izvairīgs, solot darīt visu, kas ir viņa spēkos un cik atļaus meistarība, piebilstot: “Galvenais ir trasē parādīt labāko, uz ko esmu spējīgs.”

Andris Sudmalis,
“Kurzemes Vārds”