Vai autosporta nākotne ir elektrodzinējos?
liepajniekiem.lv
”Elektroautomašīnas ir ne tikai autobūves, bet arī autosporta nākotne. Tāpēc esam lepni, ka tieši Latvijā risināsies pirmais valsts čempionāts elektrokartingiem,” tā ”LMT Autosporta Akadēmijai” vadītājs Dainars Dambergs: ”Domāju, jau tuvākajos gados katrā valstī būs šāds čempionāts, jo elektrotehnoloģijas auto industrijā ienāk ļoti strauji.”
Arī autosportists Mārtiņš Sesks uzskata, ka autosportā elektromobiļi un hibrīdi ir nākotne, tiesa rallijā tas pagaidām vēl esot kosmoss.
Jau vēstīts, ka startējis pirmais Latvijas elektrokartingu čempionāts, un visi sacīkšu auto tapuši Liepājas uzņēmumā ”Blue Shock Race”. Kā vēsta rīkotāji, tas ir unikāls projekts ne vien Latvijā un Eiropā, bet arī pasaulē. Latvijas elektrokartingu čempionātā paredzēti seši posmi.
”Mēs jau vairākkārt esam pierādījuši sevi kā pirmie elektromobilitātē. Pirms čempionāta bija jāpabeidz sagatavot 14 elektrokartingus,” stāsta ”Blue Shock Race” kartingu fabrikas vadītājs Artis Daugins: ”Ar elektroiekārtām pilnībā aprīkojam 10 katringus komandām, kas piedalīsies čempionātā, plus pilnībā no nulles sagatavojam vēl četrus kartingus, ar ko čempionātā piedalīsies citi sportisti.”
”Visas elektrovoltāžas ir Eiropas Komisijas standartiem atbilstošas un pat drošākas,” viņš turpina: ”No mūsu puses veicam elektrosistēmas 100% novērtējumu un dodam tehnisko atzinumu pirms visām sacensībām, lai uz starta līnijas visiem pilotiem ir vienāda tehnika. Tā kā čempionāts notiek pirmo reizi, būs divas grupas. Iesācēji brauks ar 15 kilovatu jaudu, bet otra grupa – ar 25 kilovatu jaudu.”
Šmaukšanās nebūs iespējama: ”Neviens no malas jaudu koriģēt nevarēs. Ir uzlikts ierobežotājs – drošinātājs, kurš neļauj pārsniegt paredzēto jaudu. Visos sacensību posmos būsim ar servisa parku, bateriju uzlādes staciju, konsultācijām un tehnisko atbalstu.”
Jautāts, cik lielu attālumu ar vienu uzlādi kartings varēs nobraukt un cik lielu ātrumu attīstīt, Artis klāsta: ”Elektrokartings projektēts tā, lai ar pilnu bateriju varētu nobraukt visas sacensības – no 10 līdz 15 kilometriem sacīkšu režīmā. 15 km, kas jānobrauc sacensībās, mēs garantējam. Bet maksimālais, ko ar šo akumulatoru varētu mierīgā režīmā nobraukt mašīna, būtu ap 20 kilometriem. Un jāņem vērā, ka kartings sver 105 kg, bet mašīna – ap pusotru tonnu.”
Maksimālais ātrums tiks ierobežots aptuveni pie 130 km/h: ”Pirmajā gadā drošība ir pirmajā vietā. Sportisti testēs un mērīs, bet mūsu uzrādītais lielākais ātrums bija 178 km/h.”
Artis neslēpj, ka lielākais izaicinājums ir nevis sagatavojamo elektrokartingu skaits, bet gan īsais termiņš, kurā darbs paveicams: ”Lielākais izaicinājums ir tas, ka termiņš ir superīss – mazāk nekā divi mēneši. Tas ir maz, parasti šādus pasūtījumus gatavo gadu.” Turklāt pie pasūtījuma izpildes strādā vien mazāk par desmit cilvēkiem.
Un nav izticis bez starpgadījumiem, kas ir no Arta neatkarīgi: ”Platītes neizgatavo Latvijā, tās izgatavo kompānija Ķīnā. Un Ķīnas muita ilgāku laiku kavēja ievešanu, jo domāja, ka plates paredzētas militāriem ieročiem. Nācās veikt militāro inspekciju.” Stress bijis nepārspējams, līdz jautājums atrisināts: ”Ķīnietis saprot, ka čempionāts pie sliekšņa, bet procedūra ir procedūra.”
Vairs nebīstas no slapjuma, bet neieredz bedres
Autosportists Mārtiņš Sesks, kurš savulaik, 2010.gadā, braukt sāka tieši ar kartingiem, tiesa – benzīna kartingiem, kā arī ir bijis elektrokartingu testētājs, atzīst, ka pats galvenais braukšanai ar kartingu ir piemērota trase: ”Trasei jābūt ar ļoti līdzenu asfalta segumu. Kartingam nav amortizatoru, līdz ar to segumam jābūt perfektam, jo jūt katru mazāko bedrīti un akmentiņu.”
Liepājā, kaut savulaik bija pāris vietas, kur notika braukšana ar kartingiem, nopietnas trases nav. Mārtiņš karjeru sāka Kandavas kartodromā: ”Tolaik, kad sāku braukt, bija divas treses – Kandavā un Ropažos.”
Daudz Mārtiņš braucis arī ar Arta būvētajiem elektrokartingiem: ”Esmu gan piedalījies attīstības procesā, gan esmu bijis kā testa pilots. Konsultēju arī jautājumos par to, kādam jābūt sporta kartingam. Viņi centās manus ierosinājumus ņemt vērā.”
Mārtiņš atzīst, ka kartingi, ar ko var izbraukt hallē, noteikti nav sporta kartingi: ”Tas ir pavizināšanās variants. Sporta kartings, pirmkārt, atšķiras ar daudz lielāku jaudu. Otrkārt, sporta kartingiem nav drošības barjeras.”
Taujāts, kādai jābūt gaisa temperatūrai, lai varētu braukt ar kartingu, Mārtiņš skaidro: ”Esam braukuši arī pie 0 un -1 grāda. Benzīna kartingam problēmas nesagādā slapjš segums. Elektrokartingam tas ir samērā riskanti, jo jāņem vērā elektrības un ūdens mijiedarbība. Lai gan esam ar elektrokartingu izbraukuši ziemā pa ledu, elektrošoku nedabūju.”
Artis piebilst, ka ar jaunākās paaudzes elektrokartingiem var braukt praktiski jebkādos laika apstākļos: ”Gan -20 grādos, gan arī +40 grādos. Arī lietus netraucē, jo baterijai ir hermētiska konteiners.”
Sprinteris un maratonists
Lūgts salīdzināt benzīna kartingu ar elektrokartingu, Mārtiņš vispirms to dara īsi – benzīna kartings ir maratonisks, elektrokartings – sprinteris. Tad skaidro detalizētāk: ”No ekoloģijas viedokļa diskusijas nevar būt. Elektrokartingam liels pluss ir arī tas, ka var atrast halli un trenēties. Benzīna kartings zem jumta ir neveselīgs, galva sāks sāpēt.”
Runājot par jaudām, viņš klāsta:
”Benzīna kartings no ražotāja atnāk nokomplektēts, ar tādu jaudu, kā ražotājs paredzējis. Elektrokartingam ar dažādu programmu palīdzību var mainīt un regulēt jaudu u.c. No vienas puses no elektrokartinga ļoti daudz var mācīties, no otras puses, no sportiskā viedokļa, jo vienādāki kartingi, jo lielāka loma meistarībai.”
Jautāts, kurš uzvarētu, ja uz starta viens otram blakus stātos elektrokartings un benzīna kartings, Mārtiņš klāsta, ka lielāko uzrāvienu īsākā laikā iegūtu un līdz ar to īso distanci ātrāk pieveiktu elektrokartings. Savukārt garākā distancē uzvarētājs būtu braucamais ar benzīna dzinēju: ”Benzīna kartings iet tik ilgi, kamēr bākā ir degviela. Piestāj, uzpildi un brauc tālāk. Turklāt, kamēr būs degviela, kartings brauks ar maksimālo jaudu. Ar baterijām ir tā, ka jauda samazinās pakāpeniski. Līdz ar to elektrokartings kļūst lēnāks.”
”Domāju, ka pāris gadu laikā tiks atrisināts jautājums, kā elektrokartingam ātri nomainīt bateriju, lai tas varētu turpināt sacīkstes. Teorētiski jau to var arī tagad, vien vairāki akumulatori nozīmē lielākas izmaksas. Jo vēl elektrosistēmas ir dārgas – tā ir novitāte, kas vēl nav tik izplatīta. Līdz ar to būs nepieciešams laiks, lai šī tehnoloģija būtu vienlīdzīga ar iekšdedzes dzinējiem,” pievienojas Mārtiņš.
Mārtiņš neslēpj, ka viņam kā kartingistam un rallistam ir būtiski, lai transportlīdzeklis spēj braukt pietiekami ilgi: ”Man nav atšķirība, vai braucu ar elektrokartingu vai iekšdedzes. Izvēlēšos to, kuram vairāk plusu.”
Savukārt Artis atzīst, ka nebūtu problēmu uzbūvēt jebkādu elektrobraucamo, taču uz elektroauto viņš netēmē: ”Pasūtījumi nu jau mums ir pat no Kanādas, ASV un Arābu Emirātiem. Uzbūvēt varam visu, vien laika jautājums. Bet elektroauto lai labāk paliek Dambja ziņā.”
Mārtiņš ir pārliecināts, ka arī autosportā elektromobiļi un hibrīdi ir nākotne: ”Protams, šobrīd vēl elektrība der sprintiem. Arī tādai disciplīnai kā rallijkross, kurā brauc Reinis Nitišs. Pasaules čempionātā jau no 2020.gada būs arī elektroklase. Sacensībās jānobrauc 4 apļi, kas ir aptuveni 5 km. Tādam attālumam nav nekas labāks par elektro, jo, kā pieslēdz strāvu, tā uzreiz aiziet.”
Runājot par ralliju, viņš atzīst: ”Pagaidām tas vēl ir kosmoss. Domāju, ka tuvākos pāris gadus tas vēl nebūs iespējams. Bet, zinot, kā tehnoloģijas attīstās, tā ir nākotne. Jau šobrīd Andris Dambis uzbūvējis auto, ar ko uzrādīja labus rezultātus Dakāras rallijā”.
