– Kā Liepāja vispār nonāca līdz iespējai uzņemt šādas raudzes sacensības?

– Mūsu galvenais mērķis nav, lai Liepājā notiktu turnīri visām vecuma grupām, sākot ar sacensībām septiņgadīgiem sportistiem līdz pieaugušajiem, bet galvenais ir tas, ka mums ir liepājnieces, kuras sasniegušas tādu līmeni, lai startētu šādās sacensībās un gūtu arī panākumus.

Kad organizējām pirmo turnīru, mēs zinājām, ka mums ir šādas spēlētājas. Par panākumiem mēs varējām tikai sapņot, taču sapņi piepildījās – Elza Tomase uzvarēja pirmajā turnīrā 2020.gadā.

– Taču Starptautiskās tenisa federācijas ITF turnīra rīkošanai droši vien nepietiek tikai ar jūsu vēlmi, vai ne?

– Jā, tikai ar Liepājas vēlmi nepietiek. Sacensības tika plānotas kopīgi ar Latvijas Tenisa savienību, ar ko mums veidojas izcila sadarbība. Savienība izdarīja visu, lai sacensības iekļautu starptautiskajā kalendārā.

Pirmais turnīrs notika 2020.gada janvārī, tas ir mēnesis, kad nav ļoti daudz organizatoru, kuri vēlas rīkot sacensības. Tāpēc mums bija diezgan viegli iekļūt ITF kalendārā.

– Šogad spērāt nākamo soli – Liepājā notika jau nevis ITF W15, bet W25 kategorijas turnīrs, kas nozīmē kopējā balvu fonda palielināšanu no 15 līdz 25 tūkstošiem ASV dolāru. Kas bija nepieciešams šādam kategorijas palielinājumam?

– Bez Liepājas un Latvijas Tenisa savienības iesaistījās sacensību galvenā organizatore ITF, kas bija saņēmusi ļoti labas atsauksmes par iepriekšējo turnīru. Turklāt pandēmija bija ietekmējusi citu tūres sacensību norisi. Tādēļ ITF piedāvāja savu finansiālo palīdzību, lai palielinātu balvu fondu. Tādējādi, ienākot trešajam finansētājam, mēs ar iepriekš ieplānoto tāda paša apjoma finansējumu varējām pacelt latiņu augstāk. Palielinās balvu fonds, bet no organizatoriskās puses W15 un W25 kategorijas turnīru rīkošana ir ļoti līdzīga.

– Kāda ir ITF interese pašai finansēt turnīru norisi?

– Zinu, ka šāda veida atbalsts no ITF puses nav vienīgais. Organizācijai ir arī citas atbalsta programmas tenisa attīstībai. Ir arī regulārs finansējums, piemēram, treneru izglītībai, rīkojot starptautiskas apmācības.

– Vai rīkotājiem ir jānodrošina ne tikai balvu fonds, bet arī jāsedz dalībnieču uzturēšanās un ēdināšanas izdevumi?

– Ņemot vērā, ka šis ir zemākā līmeņa profesionālais turnīrs, rīkotājiem principā nekas nebija jānodrošina, dalībnieces visu apmaksāja pašas, izņemot transportu starp viesnīcu un tenisa kortiem – shuttle bus.

Protams, ceļot turnīra latiņu arvien augstāk, citas kategorijas turnīros jau tiek apmaksāti arī citi izdevumi.

– Vai sacensību rīkošanai pietiek ar Liepājas tiesnešiem?

– Nepietiek. Spēles jāvada tiesnešiem ar starptautisko licenci. Var būt tikai viens vai divi asistenti ar Latvijas tiesneša licenci. Finālu drīkst vadīt tiesnesis ar bronzas līmeņa sertifikātu, un tāds Liepājā bija tiesnesim no Spānijas. Kvalifikācijas pēdējās kārtas un pamatturnīru tiesāja zemāku kategoriju tiesneši gan no Rīgas, gan Lietuvas. Trīs no turnīra sešiem tiesnešiem bija ar balto nozīmīti, kas ir zemāka par bronzu, bet divi – Latvijas reģionālā mēroga tiesneši.

Sudraba nozīmīte ir LTS ģenerālsekretāram Konstantīnam Zasjadko, kurš ir vienīgais Latvijā, kas var vadīt šāda mēroga sacensības.

– Pirmais ITF turnīrs Liepājā norisinājās tenisa hallē, bet šogad tas pārcēlās uz Jūrmalas parka tenisa laukumiem. Vai sacensību norises vietas maiņa saistīta ar pandēmiju?

– Jā, galvenokārt lēmums saistīts ar pandēmiju. Tajā laikā, kad bija plānotas sacensības, janvāra beigās un februāra sākumā, situācija pasaulē bija īpaši saasināta. Sākotnēji pārlikām turnīra norisi uz aprīli. Tad sapratām, ka vēl īsti nekas nemainās uz labo pusi. Ņemot vērā, ka bija skaidrs, ja sacensības notiks, tad bez skatītājiem, lēmām par labu Jūrmalas parka laukumiem, lai nerastos situācija, ka Liepājā ir sacensības, taču neviens tās nav redzējis.

Skatītājus, protams, neaicinājām, taču, ievērojot pulcēšanās ierobežojumus, diezgan daudz cilvēku varēja vērot tenisu.

enisa halles āra laukumos ir iespējams organizēt sacensības, taču bez skatītājiem. Vēl vēlējāmies turnīru rīkot vienu nedēļu pēc Francijas čempionāta kvalifikācijas, lai izstājušās tenisistes ar diezgan augstu vietu pasaules rangā varētu ceļot pie mums. Taču sanāca tā, ka “French Open” norises datumi tika mainīti un abi turnīri pārklājās.

Vēl viens iemesls ir tāds, ka jau ir sākusies māla laukumu sezona, un reti kurā Eiropas valstī turnīri maijā notiek uz cietā seguma laukumiem.

– Ar ko atšķiras teniss uz hārda un māla laukumos?

– Cietais segums ir daudz ātrāks, bet bumbiņas atlēciens – daudz zemāks. Spēlētājiem vajadzīgs laiks, lai adaptētos seguma maiņai. Liepājas turnīrā piedalījās arī Rebeka Mertena, kura atlidoja pēc semestra pabeigšanas Amerikā. Viņa ASV praktiski simtprocentīgi visas sacensības aizvada hard laukumos, bet viņai bija nedēļa laika, lai adaptētos, un Liepājas turnīrā neizskatījās, ka Rebekai būtu problēmas ar pāreju no viena seguma uz citu.

– Vai Liepājas turnīrā piedalījās kāda īpaši uzaicināta spēlētāja?

– Mēs laikus vienojāmies tikai ar liepājniecēm, kurām šīs ir obligātas sacensības un viņas nevar plānot dalību citos turnīros. Arī federācija īsti neiesaistās, lai kādu pierunātu, un starts turnīrā ir atkarīgs tikai no pašu spēlētāju plāniem. Ja nemaldos, maksimāli drīkst pieteikties uz pieciem vai septiņiem turnīriem. Ja laikus neatsaka, tad var piemērot punktu vai naudas sodu.

Spēlētājas seko līdzi, kādas tenisistes piesakās dažādiem turnīriem, un principā vēl pēdējā stundā pirms sacensībām izvēlas, uz kurieni doties.

Labs piemērs – šogad vēl stundu pirms atteikuma termiņa beigām Liepājas turnīram bija pieteikusies pasaules ranga 95. vietā esoša spēlētāja. Tobrīd mums bija neliels satraukums, tomēr viņa izvēlējās par labu citai vietai.

– Ja Francijas čempionāta kvalifikācijas dalībnieces Liepājā tā arī neieradās, tad kuras meitenes un dāmas bija vadošās spēlētājas šeit?

– Ar pirmo numuru bija izsēta Valentīna Ivahņenko no Krievijas, kura atrodas 289. vietā WTA rangā, bet augstākā pozīcija viņai bijusi 167. Ar otro numuru Liepājā bija izlikta Grieķijas pārstāve Valentīni Gramatikopolu (287./158.).

Papētot turnīra dalībnieču augstākos reitingus, pamatturnīrā tendence bija no topa 200 līdz 500 vietai, bet vēsturiski augstākie reitingi bija topa 50 vieta. Tas liecina, ka profesionāļu turnīri viņām ir ikdiena jau gadus desmit. Lielākā daļa dalībnieču pēc Liepājas devās uz citām sacensībām Itālijā un citviet.

Daudzām šogad bija pirmā pieredze spēlēt Liepājā, bet var teikt, ka daļa šeit ir izaugušas, jo piedalījušās arī junioru turnīros U12, U14, U18 vecuma grupās. Līdz ar to viņām viss jau bija zināms.

– Cik daudz spēlētājas var nopelnīt par piedalīšanos Liepājas turnīrā?

– Uzvarētājai pirms nodokļu nomaksas tie ir 3,5 tūkstoši eiro, finālistei – 1,9 tūkstoši, pusfinālistēm – 1050 eiro. Pirmās izmaksas sākas ar kvalifikācijas pēdējo kārtu, kur var nopelnīt pārdesmit eiro. Ja tenisistes piedalās arī dubultspēlēs, tad var nopelnīt arī tur.

– Vai pastāv iespēja, ka kaut kad nākotnē Liepājā tiks organizēts vēl augstākas kategorijas turnīrs?

– Nākamais solis ir turnīrs ar 60 tūkstošu dolāru balvu fondu. Ja būtu liepājnieces, kuras varētu startēt šādos turnīros, tad, domāju, par to būtu vērts sākt domāt. Šobrīd tāda turnīra mūsu plānos vēl nav. Visas vadošās liepājnieces augustā dosies studēt uz ASV, viņām vēl jāmācās.

Nākotnē raugāmies ar domu turpināt pašreizējo turnīru, veidot to kā tradīciju. Izaugs nākamās meitenes, kuras varētu piedalīties šajās sacensībās, kas viņām būtu mērķis, uz ko tiekties.

Attiecībā uz Špaku, Mertenu un Tomasi vēlamies salāgot kalendāru ar viņu studiju grafikiem, lai pēc mācību gada beigām viņas varētu piedalīties sacensībās.

– Vai turnīra dalībnieces nesūdzējās par Jūrmalas parkā būvnieku radītiem trokšņiem, kas bija dzirdami spēļu laikā?

– Tas bija viens no jautājumiem, kas palika neatrisināts, jo es sapratu, ka man nebūs iespējams uz nedēļu apturēt estrādes “Pūt, vējiņi!” būvniecību. Nē, nesūdzējās. Bija dažas dienas, kad

svarīgu izspēļu laikā man radās uztraukums, vai tiešām neparādīsies sūdzības.

Taču visas notiekošo uztvēra saprotoši, redzot situāciju, kas ieskauj laukumus. Vienā pusē top “Pūt, vējiņi!” un izeja uz pludmali, citā pusē – kafejnīca. Labi, ka nekas netop stadiona un jūras pusē. Taču, kad viss tiks pabeigts, būs ļoti skaisti.

– Kā Liepājas teniss ir pārdzīvojis pandēmiju un ar to saistītos ierobežojumus trenēties un spēlēt?

– Smags jautājums. Mums iet tāpat, kā jebkuram citam sporta veidam. Tas noteikti atstās iespaidu kaut kad nākotnē tieši uz tiem bērniem, kuri septembrī sāka gaitas tenisā līdz U15 vecumam. Principā bērni šos sešus mēnešus tikai vingroja.

Izveidojām dalītu treniņu procesu ar nodarbībām gan klātienē, gan attālināti, pirmkārt, domājot par to, lai audzēkņi netiktos bieži un ilgstoši, bet galvenokārt tādēļ, lai aukstajā ziemā rūpētos par treneru veselību, ko varētu ietekmēt četras vai piecas stundas ilgs darbs ārā. Kādi desmit audzēkņi bija iekļauti izlašu kandidātu sarakstos un varēja trenēties visu ziemu. Viņiem bija labs un intensīvs treniņu process.

Tagad iestājusies vasara. Treniņu apjoms ir nesalīdzināmi lielāks, beidzot bērni paņēmuši rokā raketi un sākuši spēlēt tenisu. Āra laukumos trenējamies uz pilnu jaudu. Treniņi atļauti grupās, kurās ir līdz 20 bērniem. Arī tad, kad bija atļauts trenēties grupās līdz 10 cilvēkiem, mēs to varējām darīt, jo grupas ir aptuveni tik lielas. Liels bonuss ir āra korti pie halles, kas bija izmantojami arī dienās, kad temperatūra turējās zem +10 grādu atzīmes.

Ļoti gaidām atļauju aizvadīt profesionālas ievirzes treniņus vakcinētu treneru vadībā. Mums vakcinējušies ir visi treneri. Arī vasaras sezonā ir svarīgi, lai mums ļautu trenēties telpās, jo divi iepriekšējie gadi pierādījuši, ka vasara ilgst četrus mēnešus, bet divos no šiem mēnešiem līst lietus. Svarīgi ir nezaudēt laiku.