Otrdien tika apstiprināts, ka sešiem Krievijas un četriem Baltkrievijas parasportistiem būs atļauts startēt spēlēs ar savu karogu, nevis kā neitrāliem sportistiem.

“Paralimpisko spēļu organizatoru lēmums atļaut slepkavām un viņu līdzzinātājiem startēt paralimpiskajās spēlēs ar savas valsts karogu rada gan vilšanos, gan neapmierinātību,” sociālajos tīklos rakstīja Ukrainas sporta ministrs Matvijs Bidnijs.

Krievijas un Baltkrievijas karogiem “nav vietas starptautiskajos sporta pasākumos, kuros tiek aizstāvēts godīgums, taisnīgums un cieņa. Tie ir karogi režīmiem, kuri sportu ir padarījuši par kara, melu un nicinājuma instrumentu,” piebilda Ukrainas ministrs.

Viņš norādīja, ka Krievijā “paralimpiskais sports ir kļuvis par balstu tiem, kurus [diktators Vladimirs] Putins nosūtīja uz Ukrainu nogalināt un kuri atgriezās no Ukrainas ar traumām un invaliditāti”.

Krievijai tika piešķirtas divas vietas kalnu slēpošanā, divas distanču slēpošanā un divas snovbordā. Četras Baltkrievijas vietas ir visas distanču slēpošanā.

Starptautiskā paralimpiskā komiteja (SPK) iepriekš paziņoja, ka pret agresorvalstu sportistiem “izturēsies kā pret jebkuras citas valsts sportistiem”.

SPK negaidīti atcēla Krievijas un Baltkrievijas sportistu diskvalifikāciju organizācijas ģenerālās asamblejas sēdē septembrī.

Daļējā diskvalifikācija, kuru noteica 2023. gadā, lai aizstātu pilnīgo aizliegumu, kas tika uzlikts pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ļāva sportistiem sacensties tikai kā neitrāliem dalībniekiem.

Milānas un Kortīnas paralimpiskās spēles norisināsies no 6. līdz 15. martam. Latvija tajās būs pārstāvēta ratiņkērlingā jaukto pāru un komandu sacensībās.

Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) paziņoja, ka pēc kvotu piešķiršanas agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem Latvijas kalnu slēpotājs Mārtiņš Oliņš nestartēs paralimpiskajās spēlēs.