Jau vēstīts, ka Starptautiskās slēpošanas federācijas (FIS) un Starptautiskās Paralimpiskās komitejas (SPK) 16. februārī pieņemtais lēmums par speciālu dalības ielūgumu piešķiršanu ziemas sporta veidu sportistiem nozīmē, ka Milānas un Kortīnas paralimpiskajās spēlēs piedalīsies desmit sportisti no Krievijas un Baltkrievijas.

Krievijai tika piešķirtas divas vietas kalnu slēpošanā, divas distanču slēpošanā un divas snovbordā. Četras Baltkrievijas vietas ir visas distanču slēpošanā.

“Ja mēs nepiedalīsimies, tas nozīmēs Putina uzvaru pār ukraiņu paralimpiešiem un Ukrainu, izslēdzot mūs no spēlēm,” Ukrainas medijs “Tribuna” citē Suškeviča teikto.

SPK iepriekš paziņoja, ka pret agresorvalstu sportistiem “izturēsies kā pret jebkuras citas valsts sportistiem”.

SPK negaidīti atcēla Krievijas un Baltkrievijas sportistu diskvalifikāciju organizācijas ģenerālās asamblejas sēdē septembrī.

Daļējā diskvalifikācija, kuru noteica 2023. gadā, lai aizstātu pilnīgo aizliegumu, kas tika uzlikts pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā, ļāva sportistiem sacensties tikai kā neitrāliem dalībniekiem.

Latvijas Paralimpiskā komiteja (LPK) paziņoja, ka pēc kvotu piešķiršanas agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas parasportistiem Latvijas kalnu slēpotājs Mārtiņš Oliņš nestartēs paralimpiskajās spēlēs. Latvija spēlēs būs pārstāvēta ratiņkērlingā jaukto pāru un komandu sacensībās.

Milānas-Kortīnas ziemas paralimpiskās spēles norisināsies no 6. marta līdz 15. martam, un kopumā sešos sporta veidos tiks sadalīti 79 medaļu komplekti. Šīs ziemas paralimpiskās spēles iezīmēs 50 gadus kopš vēsturē pirmajām ziemas paralimpiskajām spēlēm, kas 1976. gadā norisinājās Zviedrijā.