Kreišs sacensības sāka ar augstumu 5,25 metri, kurus pārvarēja ar otro piegājienu, bet nākamais augstums – 5,45 metri – pa spēkam bija tikai trešajā mēģinājumā. Nākamie divi augstumi – 5,55 un 5,65 metri – tika pārvarēti ar pirmo mēģinājumu.

Ungāram Mārtonam Benderam apstājoties pie 5,55 metru atzīmes, kļuva zināms, ka cīņā par titulu palikuši divi sportisti – Kreišs un norvēģis Sīmens Gutormsens. Abi sacensības turpināja ar augstumu 5,75 metri, kurus nepārvarēja pirmajos divos mēģinājumos.

Kreišs sākotnēji trešo mēģinājumu pārcēla uz 5,80 metriem, bet Gutormsens pirmo reizi karjerā pārlēca 5,75 metrus. Turpinājumā Kreišs trešo mēģinājumu pārcēla uz 5,85 metriem jeb trīs centimetrus augstāk par paša Latvijas rekordu.

Gutormsens trīsreiz nepārvarēja 5,80 metrus, bet Kreišs neuzlēca piekto augstumu, sacensības noslēdzot ar 5,65 metriem.

No 12 finālistiem Kreišam bija pārliecinoši labākais sezonas rezultāts – 5,82 metri.

Nesen potītes traumu izārstējušais Kreišs pirms nedēļas izcīnīja bronzas medaļu Eiropas U-23 vieglatlētikas čempionātā.

Pirms tam svētdien airēšanā Laura Pohevica D finālā 2000 metrus airēja deviņās minūtēs un 17,83 sekundēs, finišējot ceturtā. Kopējā vērtējumā viņai bija 22.vieta 26 sportistu konkurencē.

Latviju sacensībās pārstāv 49 sportisti, kuri startē deviņos sporta veidos – loka šaušanā, sporta vingrošanā, vieglatlētikā, taekvondo, paukošanā, airēšanā, peldēšanā, pludmales volejbolā un basketbolā.

Latvijas komandas sportisti kopā pārstāv desmit Latvijas un septiņas ārzemju augstskolas.

Universiāde pirmo reizi norisinās Vācijā un to uzņem Ķelne, Diseldorfa, Dīsburga, Bohuma, Esene un Berlīne. Sacensības norisināsies līdz jūlija beigām.