Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 22. augusts

+16°C
Vējš: Z 5.7 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Everts, Rudīte

Adītājas no tuvām un tālām zemēm

Atslēgvārdi liepājas muzejs | cimdi | seminārs | adīšana | rokdarbi

"Tāpat kā ir veselības tūrisms un gastronomiskais tūrisms, es šo saucu par rokdarbu tūrismu," starptautisko cimdu adīšanas semināru "Adīsim Kurzemē!" raksturoja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete. Seminārs notiek laika posmā no 29. maija līdz 2. jūnijam dažādās Kurzemes vietās, un vakardiena tika veltīta Liepājas izzināšanai.

Uz pasākumu ir atbraukuši interesenti no tālām zemēm – ASV, Kanādas Lielbritānijas, Francijas, Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, arī no Latvijas. "Visi šodien strādās pie cimdu adīšanas un pērlīšu adījumiem," paskaidroja L. M. Ģibiete. Liepājas dienas programmā bija ietverta gan iepazīšanās ar Liepājas muzeju un ekspozīciju "Dienvidkurzemes sēta, ļaudis un darbs". Tad notika praktiskās nodarbības, kuru laikā semināra dalībnieces iemēģināja roku dažādu cimdu valnīšu adīšanā. Tāpat visām adītājām bija unikāla iespēja apskatīt pērlīšu adīšanas meistaru – Antras Kukukas, Aismas Demmes un Astras Dzērves – ekspresizstādi, kuru diemžēl liepājniekiem nebūs iespēja apskatīt, jo pēc semināra, nedēļas beigās darbi ceļos uz Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju. Liepājas muzeja muzejpedagoģe Zane Goldmane pastāstīja, ka šādā apjomā ekspresizstāde vairs nekad nebūs redzama, jo daudzi darbi vēlāk aizceļos uz gadatirgiem. "Tas ir milzīgi sarežģīts un ļoti izsmalcināts darbs. Lai izveidotu vienu tādu nelielu lentīti, meistars velta milzīgi daudz laika un pūļu. Meistariem, kas šo tehniku izprot, šī izstrāde ir kā Svētais Grāls," viņa pastāstīja "Kurzemes Vārdam".

Arī pērlīšu adīšanu semināra dalībnieces varēja apgūt praktiskajās nodarbībās, kur meistare Astra Dzērve stāstīja par pērlīšu adījumu vēsturi, veidiem un paņēmieniem. Dienas otrajā pusē L. M. Ģibiete prezentēja savu grāmatu "Rakstainās suitu zeķes".

Cimdu valnīšu darināšanas nodarbības laikā semināra dalībniecēm bija iespēja izmēģināt noadīt cimdu valnīšus, kuri visvairāk gāja pie sirds, – muzeja telpā bija izvietoti galdiņi, uz katra no tiem – atšķirīgu valnīšu adījumu veidu paraudziņi. Katra dalībniece varēja izvēlēties, pie kura darba galda sēsties. Īpaši tika uzsvērti Dienvidkurzemes cimdu krāsu salikumi. "Dienvidkurzemē ir trakas krāsas," dalībniecēm teica L. M. Ģibiete, "Vakar bijāt Saldū, redzējāt, cik tur mierīgas krāsas un kā mēs te trakojam."

"Es priecājos, ka varam parādīt mūsu pilsētu un arī to, kā šīs tautas bagātības tiek saglabātas un pārnestas uz šodienu," atklāja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja. Pirms viesošanās Liepājā semināra dalībnieces paviesojās arī Saldū un Kuldīgā, savukārt šodien dosies uz Rucavu apskatīt tās tradicionālos adījumus. Rīt adīšanas entuziastes atgriezīsies Liepājā, lai paviesotos Kurzemes tautastērpu informācijas centra darba studijā. Semināra programma noslēgsies Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.

Ievieto savā lapā
  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sižeti

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!