Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 22. augusts

+15°C
Vējš: R 0.8 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Everts, Rudīte

Atklāj daudz pamanāmāku piemiņas plāksni

Atslēgvārdi Zigfrīds Anna Meierovics | piemiņas plāksne

Svētdien, piedaloties pārdesmit Durbes novada iedzīvotājiem, pie muzeja atklāja piemiņas plāksni pirmajam Latvijas ārlietu ministram Zigfrīdam Annai Meierovicam. Tas ir viens no pirmajiem pasākumiem apkārtnes novados, kas veltīts valsts simtgades sagaidīšanai.

Svētku diena Latvijas mazākajā pilsētā sākās ar svētbrīdi Durbes evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Tur izskanēja ne vien mācītāja Ginta Kronberga teiktie vārdi, bet arī aicināto viesu uzrunas. To vidū bija ne vien ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs un rakstnieks Jānis Ūdris, bet arī Saeimas deputāts, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs durbenieks Edgars Putra. Pašvaldību pārstāvēja priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Radzevičs.

Vēlāk ļaudis devās nolikt ziedus Z. A. Meierovica mātes Annas Meierovicas kapavietā Priediena kapsētā, bet pēc tam – dažas minūtes agrāk, nekā rakstīts programmā – sākās piemiņas plāksnes atklāšanas pasākums pie Durbes muzeja. Tā vadītājs Reinis Bahs īsos vārdos pārstāstīja Z. A. Meierovica ģimenes drāmu un saistību ar Durbi.

Pirmais ārlietu ministrs ir dzimis doktorāta ēkā, kas tolaik bija viena no dižākajām tuvākajā apkārtnē, ārsta Haima Meierovica un mājskolotājas Annas Fīlholdes ģimenē. Bērniņš pasaulē nāca 1887. gada 24. janvārī, kas pēc jaunā kalendāra ir 6. februārī. Taču mātei sākās pēcdzemdību komplikācijas un 11 dienas pēc dēla piedzimšanas viņa nomira. Bērna kristības notika pie vaļēja zārka – avotos lasījis R. Bahs. Tā kā tēvam pasliktinājās veselība un viņš, nevarēdams pārdzīvot, ka nav izglābis sievu, nonāca garīgi slimo patversmē Jelgavā, arī dēlam Durbi vajadzēja pamest. "Vēlāk viņš te bijis tikai viesis īsus brīžus, lai apmeklētu mātes kapu. Pēdējo reizi – gadu pirms nāves 1924. gada vasarā," norāda vēstures pētnieks.

Plašāk lasiet laikraksta "Kurzemes Vārds" 7.februāra numurā.

Ja neredzat avīzes lapas, Jums nepieciešama "Adobe Flash" 9.0.115 versija vai jaunāka. To varat bez maksas lejuplādēt šeit.

Ievieto savā lapā
  • Komentāri (0)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sižeti

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!