Realitātes spogulis

Festivāls jau tradicionāli sākās ar laikmetīgās mākslas izstādes atvēršanu. Tās nosaukums – “Nenorunātās tikšanās 3. pietura”. Mākslinieki, kas tajā runā par iespējamās alternatīvās nākotnes vīzijām, ir Ieva Balode, Kristaps Epners, Viktors Timofejevs un Arturs Virtmanis. “Izstāde balstās Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vērienīgā pētījumā,” pastāstīja tā vadītāja Solvita Krese, “mēģinām apzināt zinātniskās fantastikas žanra attīstību kultūras telpā un atspoguļojumu mākslā.”

Viņasprāt, laikmetīgā māksla esot tuvāk mūsdienu situācijai nekā tradicionālā un ir mūsu realitātes spogulis.

“Pārstāvu to pozīciju, ka laikmetīgā māksla daudz ir jāskaidro un jātulko, jo tajā ir daudz zemtekstu, atsauču. Jāpalīdz skatītājam atklāt visus slēptos slāņus, kurus mākslinieks darbā ielicis. Ja šo pavedienu piedāvā, tad tas ir aizraujošs piedzīvojums,” viņa saka.

Šo domu apstiprināja franču mākslinieces Orelī Ferjēras performances “Mūzika no okeāna dzīlēm” skatītāja Ainas kundze: “Īpatnēja mūzika, gaismas. Vajag iet laikam līdzi, man patika. Tomēr būtu gribējies kādu komentāru par izrādē notiekošo, tie mūs visus izglītotu.” Tāpat mūzikas vidusskolas 1. kursa audzēkne Sintija atzina, ka uzvedums varbūt bijis domāts “pieaugušākiem cilvēkiem, jo bija mākslinieciskāk jāizprot, nekā es personīgi sapratu”.

Latvijas eksportprece

Programmu “Transformeri. No Reiha līdz Radiohead” pianists Juris Žvikovs un sitaminstrumentālisti Elvijs Endelis un Mikus Bāliņš radījuši īpaši Liepājas Mākslas forumam. 20. un 21. gadsimta komponistu mūzikas uzvedums bija teatrāls, dažbrīd ļoti smieklīgs, taču filigrāni meistarīgs. “Esam uz viena viļņa, un ar katru mēģinājumu nāk kaut kas jauns, pārējie to atbalsta un realizē,” neparastā projekta izdošanos komentēja Elvijs Endelis. Mūziķi mēģinājumos paši smējušies.

“Tikai tā humoru var pārbaudīt. Ja izdomā kādu ēverģēlību uz skatuves un pašiem tā liekas smieklīga, tad, visticamāk, skatītāji pozitīvi uz to reaģēs,” teica E. Endelis.

Viņaprāt, jebkas mums apkārt, visas lietas un mēs paši esam sitamie instrumenti, un mūziķis kādu skaņdarbu arī nospēlēja pats uz sevis. Spēlēt pa puķpodiem jau esot ikdiena, arī spēlēt daudzus instrumentus.

Mikus Bāliņš izteicās, ka pats neparastākais šajā programmā viņam bijis tēlot un dziedāt.

No Rīgas speciāli uz šo koncertu atbrauca Ieva un Ainārs Pudāni, kuri strādā kamerorķestrī “Sinfonietta Rīga”. “Tas bija ne tikai muzikāli augstvērtīgs priekšnesums, bet arī artistiski, izcila aktiermeistarība. Šis ir Latvijas Lielās mūzikas balvas cienīgs pasākums,” teica Aivars. Ieva papildināja, ka šī varētu būt brīnišķīga Latvijas kultūras eksportprece. “Apbrīnojama instrumentu sinhronitāte, radošie risinājumi, kā pāriet no skaņdarba uz skaņdarbu, pat nošu šķiršana bija ar eleganci,” viņa priecājās.

Jauna mūzikas kultūra

Festivāla noslēgumā “Galaktiskā ceļojumā kopā ar Štokhauzenu” klausītājus aizveda trombonists Tomass Mūrs un videomākslinieks Klāss Verpūsts. “Šī bija 20. gadsimta klasika. Štokhauzens ir klasiķis,” skaidroja muzikoloģe Dace Bluķe. “Viņu māca skolās komponistiem, arī jauno mediju studentiem Liepājā Štokhauzens ir programmā. Redzēju starp skatītājiem gan absolventus, gan studentus, tā ka viņi novērtē iespēju dzirdēt šo mūziku ne tikai ierakstos.”

Atskaņojot 20. gadsimta laikmetīgo mūziku, vairs nepietiekot ar to, ka mūziķis tikai sēž pie pults un spēlē. “20. gadsimta mūzikas kultūra pieprasa mūziķim būt reizē aktierim, stāstniekam un eksperimentēt un improvizēt,” viņa teica.