Pirmdiena, 13. jūlijs Margarita, Margrieta
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Agris Ruperts: Jaunieši negrib darīt fizisku darbu, turklāt daļai nav izturības

Agris Ruperts: Jaunieši negrib darīt fizisku darbu, turklāt daļai nav izturības
Foto: Publicitātes
04.07.2018 11:51

liepajniekiem.lv

Darba tirgus atvēršanas ieguvumi vērtējami, skatoties no tā, uz kuru pusi darba tirgu atveram. No vienas puses, piemēram, mēs, tehnikums, esam iesaistījušies starptautiskā projektā, kas vērsts tieši uz jauno eiropiešu izglītošanu par darba iespējām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. 

Tas ir okey, ja runājam par to, ka ir jauniešu mobilitāte, ka robežas pazūd. Bet manā uztverē diezgan lielas bažas ir, ja pilnībā paveram vaļā darba tirgu. Proti, darbaspēks no Latvijas prom neaizplūst. Un diez vai no Rietumvalstīm masveidā ieplūdīs darbinieki pie mums. Jau tagad uzņēmēji ir ļoti satraukušies par to, ka trūkst darbaspēka. Līdz ar to, atverot darba tirgu, paverot iespējas mūsu cilvēkiem strādāt citās valstīs, vajadzība pēc darbaspēka Latvijā var kļūt vēl lielāka.

Protams, ir otrs aspekts. Atverot darba tirgu, Latvijā varētu ieplūst speciālisti, kādi mums pietrūkst. Ja paveram iespējas ieplūst darbaspēkam no Austrumu puses, domāju, ka viennozīmīgi iebrauks gan ukraiņi, gan darba meklētāji no Uzbekistānas u.c. valstīm. Jo cilvēks meklē, kur ir labāki dzīves apstākļi, kur ir labāka samaksa par darbu.

Jo diemžēl pie mums jaunieši nav gatavi veikt mazkvalificēto daru, kaut tas ir vajadzīgs. Tas nu arī ir fakts. Ambīcijas gan jauniešiem, gan viņu vecākiem ir lielas. Jā, varam runāt par to, ka attīstās tehnoloģijas un līdz ar to sarūk pieprasījums pēc mazkvalificētā darbaspēka, bet jebkurā gadījumā paliks tādas vietas, amati un darbavietas, kur mazkvalificētais darbaspēks ir nepieciešams.

Es neuzskatu, ka darba tirgus atvēršana veicinās tikai mazkvalificēta darbaspēka ieplūšanu Latvijā. Pieļauju, ka pie mums ieradīsies arī augsti kvalificēti darbinieki. Un tas atsevišķās jomās ir pat nepieciešams. Jo nav noslēpums, kāda situācija mums Latvijā ir ar eksakto zinātņu pārstāvjiem. Iespēja tā ir, taču domāju, ka ir jābūt ļoti, ļoti uzmanīgiem, lai neaizplūstu projām mūsu labās galvas.

Kaut jāatzīst, ka jaunieši pēdējā laikā aizvien rezervētāk skatās uz darba iespējām citās valstīs. Nupat, pagājušajā nedēļā, mums bija izlaidums. Pajautājot jauniešiem, ir daudzi, kuri saista savu nākotni ar Latviju.

Sabiedrības dažādošana un citu valstu pieredzes iespējama pārņemšana nav slikti. Nevaram dzīvot kūniņā. Un galu galā Latvijai apkārt taču nav uzcelts Ķīnas mūris, kas izolētu Latviju no pasaules. Bet ir jābūt uzmanīgiem un jāizvērtē, kā būtu regulējama darba tirgus atvēršana.

Izskanējušas bažas par to, ka, ieplūstot darbaspēkam no, piemēram, trešajām valstīm, varētu tikt ”nosistas” algas. Domāju, ka sākotnējā periodā tādi mēģinājumi var būt, jo uzņēmējs, ja viņam pieejams lētāks darbaspēks, to centīsies izmantot. Bet katrā gadījumā sabiedrības kopējais izglītības līmenis vairs nav tāds, kā tas bija agrāk. Nav vairs uzskats, ka, ienākot darbiniekam no citas valsts, tas ir mazāk vērtīgs un tam mazāk jāmaksā. Domāju, pirmajā brīdī tā varētu būt, bet dzīves līmeni, ko nosaka arī apkārtējā pasaule, mākslīgi nevaram noturēt zemāku, nekā tas ir. Tāpēc tas varētu būt īslaicīgi, bet ne ilgstoši.

Tas nav nekas jauns, ka Latvijā un Liepājā, kaut arī ir samērā augsta bezdarba līmenis, atsevišķi uzņēmumi sūdzas par kvalificētu darbinieku trūkumu. Pirmais, ko mēs gadu no gada redzam uzņemšanā, jaunie cilvēki negrib strādāt ar rokām, negrib darīt darbus, bez kuriem mūsu ikdiena nav iespējama. Ir problēmas nokomplektēt atslēdzniekus, galdniekus – specialitātes, pēc kurām ir ļoti liels pieprasījums.

Jaunieši negrib darīt fizisku darbu. Turklāt daļai nav fiziskas izturības, šos darbus darīt. Šeit, domāju, jāmet akmens dārziņā visām iestādēm vai kantoriem, kuri sludina: neesiet darba ņēmēji, kļūstiet par darba devējiem. Kam tad viņi to darbu dos, ja visi būs priekšnieki?

Un visas šīs līderības skolas, kas biezā slānī dod uzstādījumus! Var organizēt dažāda veida līderības treniņus un tamlīdzīgas lietas, bet tas jādara profesionāli. Nevar cilvēkam iestāstīt, ka viņš var būt līderis, bet nepateikt, ko tad viņš ar tām prasmēm un kompetencēm var darīt tālāk. Būt līderim nenozīmē vienmēr būt priekšniekam!

Šeit, manuprāt, mēs kaut kādā iepriekšējā laika posmā esam diezgan daudz sagrēkojuši, iestāstot jauniešiem, ka viņiem visi ceļi ir vaļā, ka viņus visur gaida atplestām rokām dēļ tā, ka viņiem ir līdera dotības. Bet ko tad tu māki, ko proti. Jo, lai vadītu, ir jāzina: ko vadīt, uz kurieni vadīt un jābūt nojausmai par nozari, kurā esi vadītājs.

Man par to vienmēr bijušas pārdomas, jo šajos treniņos vadītāji bieži cilvēkus atver, bet pēc tam nesakārto atpakaļ. Un tā, manuprāt, ir liela problēma. Tas bieži vien kaitē cilvēkiem.

Ar pārkvalificēšanos arī ir zemūdens akmeņi. Liepāja, kaut arī rūpniecības pilsēta, tomēr ir salīdzinoši neliela, lai informācija par tā vai cita uzņēmuma attieksmi pret darbiniekiem nebūtu publiski zināma pusei vai divām trešdaļām liepājnieku.

Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmums nekorekti attiecies pret saviem darbiniekiem un līdz ar to pēc tam dabūt atpakaļ prestižu un labo slavu ir ļoti, ļoti grūti. Esmu runājis ar cilvēkiem, kuri nākuši uz pārkvalificēšanos tieši profesijās, kuras ir pieprasītas. Viņi saka: jā, man tādā un tādā uzņēmumā piedāvā darbu, bet es tur strādāt neiešu, jo zinu, kā tur pret darbiniekiem izturas.

Protams, tie ir diskutējami jautājumi, jo, ja neesi bijis klāt, nevari teikt, ka tā ir taisnība. Bet indikācijas tādas ir. Un, lai cilvēki pārkvalificētos, nevar teikt, ka, piemēram, jāpārkvalificējas par metinātājiem, jo šā aroda pārstāvjiem ļoti labi maksā.

Pašiem uzņēmumu pārstāvjiem jānāk pašiem ar sevis popularizēšanu. To uzņēmējiem esmu teicis vairakkārt. Tas, ka uzņēmumi ir, nenozīmē, ka visi par tiem zina! Uzņēmējiem jāiet, jāstāsta par sevi, jāpārliecina sabiedrība, ka konkrētajā uzņēmumā ir forši, ka pret darbiniekiem attiecas labi, ka maksā atbilstoši padarītajam. Un tad jau cilvēki uz šiem uzņēmumiem ies strādāt.

Protams, ir daļa cilvēku, kuri nevēlas pārkvalificēties, bet sūdzas, ka darba nav. Tā ir problēma, kas ir sekas 90.gadu izglītības sistēmai, kad bija uzskats: man pienākas, bet pašam nekas nav jādara. Diemžēl joprojām ir daļa sabiedrības, kura gaida tikai pabalstus, ka viss gatavs tiks nolikts priekšā. Bet mana pārliecība ir sekojoša: ja cilvēks ir ar aktīvu dzīves pozīciju, Latvijā darbu var atrast. Un arī nopelnīt var. Tepat Latvijā, nemaz neplēšoties kaut kur ellē ratā, meklējot leiputriju.

Agris Ruperts, Liepājas Valsts tehnikuma direktors

41 komentāri

2018-07-04 13:19

lasi/jaunieši negrib: Jaunieši negrib kļūt par invalīdiem sabojājot ar zemi apmaksāto fizisko darbu savu veselību.VESELĪBA CILVĒKAM IR PATS DARGAKAIS,NEBŪS VESELĪBAS NEBŪS NEKĀ

2018-07-04 13:23

Ai!: Mēs, sabiedrība,esam izmisīgi pūlējušies, lai fiziskais darbs būtu nedraugs : skolā bērnam nedrīkst likt to pašu tāfeli notīrīt, par ekstrām pacelt paša nomestu papīru vai, dies pas, gružu izmešanu sākas tādas diskusijas un lūgšanās. Sēž krēsliņos pa 8 stundām, pēc tam sab.transportā, tad mājās pie datora, rezultātā ir izaudzis profesionāls sēdaugs. Nedēļa fiziska darba beidzas ar asarām un puņķošanos.

2018-07-04 13:29

Oto: Nu gan old school domāšana. Tas ir apsveicami, ka nevēlas darīt fizisku. Pelni ar galvu. Cik stulbam jābūt, lai vēlētos pelnīt ar fizisku darbu? Nopienti....

2018-07-04 15:02

mkpw: Apburtais loks. Nemaksā, jo nestrādā; nestrādā, jo nemaksā.

2018-07-04 15:58

zombis: Kā kaut ko tik dumju spēj teikt skolas direktors? Pilnīgi pareizi, ka jaunieši negrib strādāt fizisku par zemu samaksu. Ne Vilnītis, ne Sesks nepelna ar fizisku darbu, bet nauda makā birst dzindzēdama. Vajadzīga tikai nekaunība un kontakti. Un viss notiks. Ja jaunieši būs gatavi strādāt par kapeikām, algas netiks paceltas. Jo kāpēc gan to darīt, ja atrodas muļķīši, kuri strādā.

2018-07-04 17:08

Abet: Var jau darīt arī citu (ne fizisku) darbu, bet ir jāprot. Vai tad autoremontam nevajag galvu? Vai labs metinātājs var būt analfabēts?

2018-07-04 17:56

Precīzāk būtu: Jaunieši negrib strādāt! Te viens pamuļķis raksta, ka strādājot paliek par invalīdiem! Tad jau visi strādājošie būtu invalīdi! Vai tik viņš nav invalīds ar galvu! Problēma ir tā, ka kaut kāds zaļknābis, bez pieredzes, iemaņām un izglītības grib pelnīt vismaz 1000eiro uz rokas, ja nē tad mamma taču pabaros!!!

2018-07-04 19:41

Kashelis: Bet arī 1000 eiro Latvijā nav daudz. Kāpēc ir nepareizi profesiju apguvušam cilvēkam to prasīt? Es pats kopumā tikai 6 gadus esmu strādājis fizisku darbu un ķermenis jau dod mājienus, ka nevar spiest tik stipri, kā agrāk. Ja nav nodrošinājums veselības ziņā, nerunājot par to, cik patiesībā tiek bojāts ķemenis ar 3 maiņu darbu, kuram paši varat uzlūkot pētījumus un faktus, tad par ko pārmest? Vainosi cilvēku, ka ķermenim ir limiti?

2018-07-04 19:49

ezis:to Oto: Oto,stulbs šinī gadījumà esi Tu pats!Nepastàv daudzas nozares un biznesi bez fiziskà darba!Pañemsim vienu piemèru-“CTB”!:):):)Ir vadība,ir padotie,kas veic tiešo (melno) darbu!Īsumà-gribètu Tevi redzèt vadības priekšgalà (valdes loceklja amatà) ,un teikt šo pašu tekstu,ko izteici komentàrà,ka tie cilvèki ir stulbi,kas veic šo “melno” darbu!Tu Oto ar šàdu attieksmi pats varètu iet un liet asfaltu uz ielàm,kà Tu šobrīd gudri runà...Katram dzīvè ir sava vieta un laiks!Cits ir priekšnieks,cits padotais!Viens sèž uzvalkà,otrs kombinzonà!Beigu beigàs esat viens blno otra atkarīgi...Sorry Oto,žèl Tevis...!:)

2018-07-04 20:01

suslis: mūsdienu zelta jaunatne ""vispār ir memļaki "" pa lielam..ar retiem izņēmumiem.mīkstie ..un tad rodas rinkevicveidīgie:):)

2018-07-04 20:25

Vārds: Vēl ir arī susļveidīgie, kuri no rīta līdz vakaram smird un viss viņiem ir slikti!!!

2018-07-04 20:48

pēc vārds: Pilnīgi pareizi, ka jaunieši negrib strādāt fizisku par zemu samaksu. Ne Vilnītis, ne Sesks nepelna ar fizisku darbu, bet nauda makā birst dzindzēdama. Vajadzīga tikai nekaunība un kontakti. Un viss notiks. Ja jaunieši būs gatavi strādāt par kapeikām, algas netiks paceltas. Jo kāpēc gan to darīt, ja atrodas muļķīši, kuri strādā.

2018-07-04 21:39

nu jā: Tai skolai vajadzīgs kāds progresīvāk domājoš organizātors !

2018-07-04 21:45

!!!: Tie kas gribēs naudu un izdzīvot..tie strādās da jebkādu darbu. Tiesa ir kad liela daļa ir slinki..Bet kad iet kaut kur ārpus skolas praksē, redz kādi ir uzņēnuma vadītāji un viņi redz ko sagaidīt no jauniešiem.

2018-07-05 01:20

Vārds: >pēc vārds
Vēl tu, pajoliņ, varēji pieminēt arī arī ASV prezidentu Trampu, kurš negrib fiziski strādāt! Kur tādi aļņi, kā tu dzimst!!!!!?

2018-07-05 01:21

To ezi: Nomierinies ezi, es nedaru ikdienā fizisku darbu.... Savu žēlastību vari paturēt priekš sevis. Būs labi, cīnies un tiksi uz pareizā ceļa.

2018-07-05 01:23

smadzene: Skolas sportu dreset kartigu fizisku sagatavotibu tad cilvveki stradatu un neņerkstetu ka mugura sap. šmurguļi tik jedz nodzerties un kumaru ļuļķet! iedot pa cepuri ka staja ka sliekai, jo sports ir tik sveš ka Dieva vards!

2018-07-05 01:27

Vārds: P.S.
Es skolas brīvlaikā ,savā laikā, piepelnījos dažādās darba vietās smagi fiziski strādājot!Kraujot vagonus. Tā man bija laba pieredze turpmākai dzīvēi! Man ir žēl šie 'vaimanātāji, kas pat strādāt negrib!

2018-07-05 08:17

Vals: Nu nekāda vaina pāris gadiņus pēc skolas pastrādāt celtniecībā, vai ceļu būvē.

2018-07-05 10:42

Datorikis: Visvieglāk veselību sabeigt visu dienu sēžot pie datora.cieš gan mugura.gan redze. No fiziska darba ir vairak labuma nekā ļaunuma.

2018-07-05 10:59

ha ha: latvju tautas paruna: es- kungs, tu- kungs, kas cūkas ganīs?

2018-07-05 11:46

JĀDOMĀ KA: nevis nav izturības, bet pa lielam viņi ir slinki! Kad mēs augām tad gan tā nebija....vasarās pelnījām savu naudiņu un neesam no fiziskā darba nomiruši savos - tagad 55 gados!

2018-07-05 12:42

estepat: Oponēšu viedoklim,ka jaunieši nevēlas stràdàt, nevēlas fiziski piepūlēties un tà tàlàk..Es laikam dzīvoju cità,paralēlà Liepàjà,jo pazīstu daudzus,pat ļoti daudzus jauniešus,kuri nebaidàs stràdàt fizisku darbu uz ceļa, garas maiņas izklaides vai ēdināšanas uzņēmumos. Viņi vienkàrši vēlas strādāt un pelnīt paši. Viņi saprot,ka algà nesaņems tūkstošus, bet vismaz nopelnīs,lai varētu vasarà nesēdēt uz vecàku kakliem. Vienīgais,ko viņi vēlas- normàlu attieksmi no darba devēja. Un darba devējam vajadzētu saprast,ka censties ieraupīt uz jauniešu darba rēķina ir slikta prakse.

2018-07-05 16:09

Ta tas ir: Piekrītu, ka jaunie strādnieki ir nīkuļi un sliņķi. Lielākā problēma, ka viņi izdarīs maksinālo minimumu.. Visi grib lielo piķi, bet pierādīt, ka ir to pelījis nevar.. un tas ir tik traģiski brīžos, ka reāli taisa brāķi, kas pēc tam jālabo kādam labākam strādniekam, kaut arī ir mācīts vairākas reizes... viņi stādā tā, lai tikai mazāk piepūlētos + nav nekāda atbildības sajūta. Protams, ne visi ir tādi, bet ja salīdzina gadus 10 atpakaļ, kad viens no desmit bija slinks mudaks, tagad viens no desmit ir normāls strādnieks. Un, ja esi labs strādnieks, ar fiziski smagu darbu var nopelnīt vairāk, nekā sēžot pie datora birojā. Nevjag te stāstīt pasakas, ka par maz maksā viņiem. Tas, ka ir ierobežotas izaugsmes iespējas tādos darbos, tas ir cits stāsts.

2018-07-05 19:11

?????: Tu man liekas esi tas viens no slaistiem, kas ticis labā amatā un tagad vari gudri virināt savu izžuvušo muti. Navajag spriest pēc sevis, tas, ka ir tādi cilvēki tavā skolā, nenozīmē, ka visi tādi ir. Pats tur mācos un un tajā pašā laikā strādāju fizisku darbu. Un tu pats esi tas "fizisko darbu darītājs", ka vari te gudri runāt, sēžot valsts naudā, un liekot skaistas bildītes soc. tīklos? VECIS!!!!

2018-07-06 00:27

Janka: Ja , mēs gudri runājam , bērniba negriba strādāt fizisku datrbu , tad man jautajums LVT Direktoram , kā jus saviem darbiniekiem liekat pasniek prakses ? Un kā jūs pieņemat tik neizglītotus skolotājus?

2018-07-06 00:33

Janka: @Tas ta ir , ja , tu mums esi varonis tik fizisku darbu darījis un kapeikam esi turējies , cepums , jeb kurš griba lielaku naudu un strādās melna mutem. Pastoties latvijas eknomiku un Vācija ekonomiku, Vācijā pilngadigums ir 16 gadi pelnā un strādā tieši to pašu un ir 1200-1300e , un vel mācās.. Ir slinki pilsetniek ir ari arpus iebraucēji kas dzīvo pilsēta un ruka labāk..

2018-07-06 01:09

Tikai patiesiba: Pat ne ipasi smagu darbu darot (lapstu rokot vai 20kg celot) bet ja ir 12h maina ar 30min partraukumu, tad ari cilajot aptuveni 5kg detalas nonstop un skriesus pa apli (fabrikas darbs) kur darbibas aplis atkartojas katru 1-2min ir tiesam nogurdinos. Taja pasha laika no visas sirds tiecies darit labi un daudz bet vadibai vienmer ir par maz sarazota jo teoretiski izrekinot laiku vajag vairak sagatavot. Neiestastisi ka tehnika var katru bridi nikoties. Pec 12h ja vel brauc ar autobusu uz otru Liepajas galu nevar paspet ne izguleties kur nu laiku gimenei vai kam citam kad atkal uz mainu jabrauc. Muguras problemas ik pa laiku sak rasties un citas kaitites tikai pec paris gadiem. Labi tagad par samaksu. Pienemsim ka ir realitate tadi cilveki kuriem uzsakot savas gaitas nav neka atstata mantojuma, tas ir nav ipasuma kur dzivot. Ss. Lv paskatoties cenas aptuveni sakas ar 100eur/men uz augshu. Pienemsim ka 150e ire+ komunalie tv utt 150e videji menesi ja izlidzinatu apkures sezonu uz vasaru ari+ pamata lietas atlaujies ediens, bikses menesbilete 200e. Tatad lai pamata eksistetu vajag 500eur menesi vienam cilvekam. Tas ir eksistetu nevis lai sev nopirktu jaunu velasmasinu, vai atlauties auto vai ko citu. Daudzi sanem tikai lai eksistetu vai mazak pat (500). Tad ja vel ir gimene jauztur (sieva kas pieskata majas bernus) ir gruti jau eksistet kur nu vel dzivot. Aizmirsti ka iekrasi un kadreiz nopirksi sev dzivokli vai maju par tadu naudu. Nav runas par to ka iesaceji tadu naudu pelna. Ir lieta tada ka uznemums attiecigam amatam tikai tik ir atvelejis, lai ari cik profesionals vai cik gadus nostradasi tadu naudu ari sanemsi (pec kolegiem spriests kas ilgus gadus strada). Paldies

2018-07-06 01:22

Tikai patiesiba: Citi cilveki tiesam neprasa braukt ar mercedes un lielo piki. Butiba ir tada ka cilveks grib atlauties sev sakartotu apkartejo vidi un pamata vajadzibas atlauties. Bet ja ir situacija ka slikstosam cilvekam kas nevar ievilkt elpu, ka nevar izdomat vai somenes needis lai kaut ko nedaudz sev atlauties no pamata vajadzibam, cilveks protams vienmer mekles risinajumu, kas daudz kart nozime aizbraukt. Kapec cilveks strada UK vai DE? Vini tacu nesanem naudu par velti vai nebrauc ar Lambo. Tur cilveki aizbrauc lai Smago darbu daritu un justos drosi ka viniem visam pietiks. Pietiks prieks opel nevis lambo. Priecigi ar par to ka var dzivot un zinat ka sanems pensiju vairak ka 200eur menesi ne ka daudzi tadu senem seit LV.

2018-07-06 08:10

Tā runā!: Tā runā, ka tehnikumi ar dzīšanu dzen jauniešus praksē uz Kipru un citām Vidusjūras salām, jo pasniedzējiem otra puse par to atmaksā atpūtu pludmalē, viesnīcā un ēdināšanu. Rezultāts-valsts iztērē naudu apmācībai, prakse Kiprā un arī darbs pēc tam Kiprā. Laimīgi pasniedzēji, audzēkņi, valsts maciņš iztukšots un darba roku trūkums Latvijā un Liepājā! Skumji!

2018-07-06 08:46

sniedze: uz labi apmaksātu un nefizisku darbu pretendē jaunieši, kuriem vienas vienīgas prasības, un nav ne zināšanu, ne prasmju. Lai strādātu bagātā bankā par labi atalgotu ierēdni ir jāiemācās to darbu darīt, bet mums izveidojies vesels slānis jaunu culvēku, kuriem ir tikai prasības un pārspīlēts pašnovērtējums

2018-07-06 12:31

VecaisPendžis: Saprotams ka darba devējam visas algas liksies pa lielu. Tā tas ir visur un vienmēr ir bijis. Bet pirms kritizēt to jaunieti ir jāsaprot ka ar minimālo nevar izdzīvot. Ok ja jums ir jau viss savs - tad tikai ēšanai un komunāliem. Dzīvokļa īre, komunālie, pārtika ja vēl darbs nav blakus, tad auto. Bērni dzims - tur ar nauda aiziet. Nav jābrīnās ka viņi grib tās t.s. neadekvātās summas. Mums ir neadekvāti izdevumi, ka bez pāris simtiem nedzīvojot pie vecākiem, nemaz nevar izdzīvot.

2018-07-07 01:18

elpa: tas tik ir Liepájas fenomens- jaunieši, kas negrib strádát fiziski! Visā pasaulē jaunieši grib būt kosmonauti, celtnieki, ķirurgi, arhitekti, dejotāji, sportisti, utmldz darbu darītāji, kur nepieciešams smags fizisks darbs, tikai Liepājā nē :)

2018-07-07 01:43

elpa: Ruperta kungs, Jums vajadzēja izteikties citādi: Liepājas puses jaunieši negrib apgūt mūsu tehnikuma mācību programmu piedāvājumus! ja to negrib viens jaunietis, tad mēs teiktu- viņam kaut kādas problēmas. Otrajam, trešajam arī varētu kaut kā nepatikt. Bet ja ir grūtības sakomplektēt grupu vai arī izlaidumā nav kam pasniegt diplomu, tad tās ir skolas problēmas. Ne tikai skolas, bet visas Latvijas izglītības sistēmas kauns un negods. Nenovelsim vainu uz bērniem - viņi vislabāk sajūt nākotnes elpu.

2018-07-07 02:03

elpa: jaunieši negribot strādāt mazkvalificēto darbu!? Pareizi dara, ka negrib! Paldies dievam, ka negrib! bet tikai Latvijā negrib, jo tik zemu līmeni mazkvalificētajam darbam, kāds tas ir Latvijā, attīstītās valstīs ir grūti atrast! Tāds darbs 21. gadsimtā cilvēku pazemo un iedzen depresijā, rada mazvērtības sajūtu.

2018-07-07 02:36

elpa: Ruperta kungs, pastāstiet liepājniekiem atklāti , kādu mācību programmu audzēkņi pārsvarā piedalās apmaiņas programmās un vai arī Rietumvalstīs bērnam jau pēc pamatskolas spiež iedzīt galvā zinības visam mūžam, tādējādi radot riebumu pret visu mācīto un profesiju kopumā. Vai Rietumvalstīs bērnam pēc 7. klases mēģina iestāstīt, ka apgūt universālo atslēdznieka profesiju jeb ķēpāties ar eļļām līdz ausīm ir cildeni? Ko Jums dod tās apmaiņas programmas, ja pedagogi tās neanalizē un neko no tām neiemācās!

2018-07-07 02:50

elpa: Ruperta kungs, slēdziet ciet to skolu, ja tā neattīsta ne nākošos darba ņēmējus, ne uzņēmējus! Netērējiet nodokļu maksātāju naudu! Viņu paliek arvien mazāk. gan jau skolotāji atradīs kādu mazkvalificētu darbiņu "smadzeņu" izvēdināšanai!

2018-07-07 13:18

mobila: neglibu stradaķ, glibu mobilu spaidaķ!

2018-07-08 15:22

brālisTeoders: Tiekat galā ar saviem pasniedzējiem. Jums tur ir ļoti labi pasniedzēji, bet ir atsevišķi šedevri ļoti svarīgos priekšmetos, kas ar kāju pa pakaļu un ārā. Tad varbūt būs ar vēlme mācīties.

2018-07-09 21:54

xsd: Viena daļa ne vien nevēlas strādāt fiziski, bet nevēlas pat mācīties, lai nebūtu fiziski jāstrādā. Dzīves mērķis - nauda, līdz ar to "labas" kompānijas, noziedzība. Un katrā darbā ir slodze, vieniem fiziska, citiem garīga, kuru vajag brīvajā laikā kompensēt ar pretējo, kas darba dienās pietrūkst.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz