Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 22. oktobris

Vārdadiena: Airisa, Irīda, Īrisa

Aivars Kleins: Pēc pērnā gada ēverģēlībām atgriezos pie klasikas  (3)

Atslēgvārdi māksla | plenērs | marīna | Aivars Kleins

Foto: liepajniekiem.lv

Sācies starptautiskais gleznotāju un zīmētāju plenērs “Liepājas Marīna’14”, mākslinieki turpina ierasties. Liela daļa mākslinieku ir skolotāji. Pašlaik ir iestājeksāmenu laiks, tādēļ viegli tikt šurp viņiem nav. Taču mākslinieki grib piedalīties plenērā.

Būs ļoti dažādi mākslinieki, dažādi rokraksti. Baltijas valstis ir pārstāvētas visas trīs. Pirmo reizi ieradies mākslinieks no Vitebskas. Būs interesanti, kādus iespaidus viņš būs guvis. Ieradies arī Aivars Zandbergs no Amerikas. Kopumā plenērā šogad piedalīsies trīs desmiti mākslinieku.

Plenēram šis ir 19.gads. Jāgatavojas jubilejai, jo noslēdzas trīs “Marīnu” cikls. Būtu ļoti jauki, ja uz nākošo gadu, uz 20 gadiem, izdotos izdot katalodziņu. Tas, par jūru, būtu skaisti gan Liepājai, gan vērtīgs prezenta materiāls.

Tā kā ir “Marīna”, tad uzstādījums ir jūras tēma, ūdenim jābūt. Protams, ir daudzi mākslinieki, kuri uz Liepāju neatbrauc bieži, tādēļ vēlas gleznot pilsētu, jo viņiem ir interesanti tas, kas pilsētā saglabājies no vecās apbūves. Tāpēc būs arī mājiņas. Savukārt daži mākslinieki no Lietuvas vairāk strādā pēc iespaidiem, darbnīcā.

Šogad plenēra devīze ir “Klasika” – ir klasisks plenērs, pie kā esmu atgriezies pēc vairāku gadu pārtraukuma. Mēģināju sapulcināt vecās paaudzes plenēristus, kuri iet mazumā. Priecājos, ka ir abi brāļi Ģērmaņi, ir pasteļzīmētāja Dita Brūvere u.c. vecās skolas pārstāvji. Un Aldis Kļaviņš – mūsu klasiķis, kurš ielikts plakātā ar savu lielo un zilo jūru.

Pēc pagājušā gada ēverģēlībām Muitas mājā vēlējos atgriezties pie klasikas. Strādāsim arī ārpus pilsētas, Jūrmalciemā. Šogad darbnīcas iekārtotas turpat, kur dzīvojam – tehnikuma kopmītnēs K.Ukstiņa ielā. Tur izveidojām arī nojumes, jo telpu ir maz.

Silva Golde gadus sešus bija plenēra krustmāte, vienmēr mūs apmeklēja gan plenēra atklāšanā, gan noslēguma izstādēs. Šogad Vilnis Vitkovskis mūs pagodināja ar apmeklējumu, un tad arī viņu publiski izvēlējāmies par plenēra krusttēvu. Viņš tam piekrita, līdz ar ko ir mūsu jaunais krusttēvs.

12.jūlijā, Jūras svētku ietvaros, būs plenēra darbu izstāde. Lai cik tas arī būtu stresaini, tomēr tas ir plenērs, līdz ar to māksliniekiem ir jāspēj strādāt arī laukā, jāmāk eksponēties zem klajas debess. Ļoti daudzi mākslinieki strādā un eksponējas publiskās vietās, arī stacijās un tirgos.

Protams, izstādi izkārtot nebūs vienkārši, bet svaigais gaiss ir jājūt. Un tas ir labi, ka tepat promenādē ir gan bildes, gan atbilstošā vide.

Turklāt tas ir ieguvums skatītājam, kurš vienkārši uz izstādi varbūt neatnāktu. Tā arī ir noslēguma izstādes ideja. Mākslinieki ir jūtīgi cilvēki, bet es tomēr dodu mājienus: jums ir jābūt uz ielas, jāpaglezno, tā ir akcija.

Kad gleznoju, sastopu bērnus, kas pirmo reizi redz ko tādu, jo gleznošana dabā iet mazumā. Bet tam bērniņam pat tā viena reize, kad viņš saskarsies ar mākslinieku, būs piedzīvojums - atgādinājums, ka ir arī tādas lietas. Var jau teikt, ka zīmēšana no dabas ir arhaisms, kam nav jēgas. Bet šī ir laba akcija.

Turklāt šogad otro gadu norisinās arī “Mazā Marīna”, kas pieslējusies lielajai “Marīnai”. Ilzei Elizabetei Rasai esmu ļoti pateicīgs, jo viņa man ļoti palīdzēja jau pagājušajā gadā. Bērnu veikums deva lielu pienesumu Muitas mājā.

“Mazajā Marīnā” šogad piedalās aptuveni tikpat daudz dalībnieku, cik mākslinieku – vairāki desmiti. Par cik šogad noslēguma izstāde būs brīvā dabā, bērnu pienesums būs karodziņi, fotofons u.c. Strādāsim kopā.  

Kaut gan organizatorisko darbu ir daudz, arī pats gleznoju. Man tas ļoti patīk. Ikdienā jau neatliek laika, bet kad ir kopējais furors, ir savādāk - cita atmosfēra. Turklāt ir atgriezies labs laiks, un tas mani rosina radošam darbam. Man rokas niez to darīt. Ko man skraidīt un stresot par pasākuma norisi kā tādu, ja mobilo telefonu laikā visu var tādējādi sakārtot?

Protams, šī nedēļa kopumā man ir drausmīgs MP3. Esmu iekompresēts. Bet mākslinieki mani saprot, pilsēta mani saprot, tāpēc izdodas pasākumu noorganizēt.

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!