Sirds un asinsvadu saslimšanas ir raksturīgas attīstītākajām valstīm. Tas ir galvenais nāves iemesls, atšķirībā no mazāk attīstītām valstīm, kur nāves iemesls visbiežāk ir tuberkoloze, infekciju slimības, traumas u.c..

Tajā pašā laikā Latvija 90-to gadu sākumā bija vadošajās pozīcijās ar visvairāk nāves gadījumiem sirds un asinsvadu saslimšanu dēļ, taču šobrīd mēs tuvojamies vidējam līmenim, apsteidzot tādas valstis kā Rumānija, Bulgārija, Albānija…

Populārākās sirds un asinsvadu slimības ir miokarda infarkts un insults, kā arī sirds mazspēja.

Uz radikālām izmaiņām, lai slimības samazinātos, šobrīd ved ārsti, kas arvien ātrāk spēj noteikt sirds problēmas, kā arī jauni, labi medikamenti, kas agrāk nebija pieejami. Šobrīd ģimenes ārsti ir vairāk tendēti noteikt slimības saslimšanas sākumstāvoklī un nosūtīt pacientus pie mums. Varbūt, ka pacientu skaits ir lielāks, taču mēs arvien mazāk sastopam pacientus ar novēlotiem gadījumiem. Laboratorijas sākumposmā 2006.gadā gandrīz katrs otrais pacients bija jāsūta uz Rīgu, uz lielo sirds un asinsvadu operāciju, taču šobrīd tādu ir daudz, daudz mazāk.

Pie mums nonāk vecāka gadagājuma cilvēki, kam šī saslimtība ir attīstījusies vēlākos dzīves gados.

Ir gadījumi, kad sastopam pacientus vīriešus ap 50 gadiem, sievietes – 65 gadiem, bet tādu procentuāli ir arvien retāk, taču savlaicīgi un varam palīdzēt novērst bīstamākās komplikācijas, lai pagarinātu cilvēka mūžu, uzlabotu sirds dzīves kvalitāti. Tas, ka cilvēki saslimst arvien vēlāk, ir mūsu modernās medicīnas sasniegums.

Arī cilvēku izglītotība ir ļoti svarīga – jo vairāk cilvēki zinās, jo uzmanīgāki būs – sekos līdzi ķermeņa masai, nodarbosies ar fiziskām aktivitātēm. Liepājā ir ļoti labi apstākļi, lai sportotu.

Galvenie riska faktori ir vairāki – iedzimtība, lielā mērā arī dzimums, jo vīrieši slimo biežāk, mazkustīgs dzīvesveids, pārāk liels svars, otrā tipa cukura diabēts, kā arī nepietiekami ārstēta arteriālā hipertensija.

Tiek rīkotas dažādas akcijas, pasākumi, lai novērstu sirds un asinsvadu slimības. Cilvēku atsaucība ir, taču pārsvarā no cilvēkiem, kas ir mūsu pacienti vai viņu līdzcilvēki, kas apzinās šīs slimības. Manuprāt, vairāk vajadzētu vērst akcijas uz cilvēkiem ar riska faktoriem.

Ir svarīgi, lai cilvēki savlaicīgi veiktu izmeklējumus, lai agrāk sāktos rīcība slimību novēršanai. Katrā gadījumā latviešiem, manuprāt, nav tipiski to darīt, kamēr vēl nav slims. Kā saka – kamēr pērkons nenograndīs, zemnieks krustu nepārmetīs.

Alfrēds Lībiņš, Sirds asinsvadu kateterizācijas laboratorijas vadītājs, invazīvais kardiologs