Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 27. marts

+3°C
Vējš: ZR 5.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Gustavs, Gusts, Tālrīts

Anda Kuduma: Ne visi nākotnē būs zinātnieki  (6)

Atslēgvārdi Anda Kuduma | viedoklis | zinātniski pētnieciskie darbi

Foto: Ģirts Gertsons

Liepājas Universitātē notika Kurzemes reģiona 10. skolēnu zinātniskās pētniecības darbu konference, kurā ar saviem pētījumiem uzstājās vairāk nekā 100 skolēni, no kuriem trešā daļa pārstāvēs Liepāju un mērosies zināšanām par iespēju piedalīties valsts mēroga ZPD konferencē.

Es, protams, varu runāt tikai par to jomu, ar kuru es esmu saistīta, un tās ir humanitārās zinātnes. Ir prieks, ka joprojām ir jaunieši, kuri ir motivēti iesaistīties zinātniski pētnieciskajā darbā. Ir ļoti svarīgi, ka viņi ir atraduši kādu tēmu, problēmaspektu, jautājumu, kas viņus ir ieinteresējis, lai to pētītu padziļināti.

Iemesli, kādēļ jaunieši izvēlas pētīt konkrētās tēmas, ir ļoti dažādi, taču man aizvien šķiet, ka ļoti svarīga ir tieši skolotāju iesaiste, darba vadītāju atbalsts gan tēmas un pētāmās problēmas izvēlē, gan palīdzība un atbalsts visā pētījuma izstrādes gaitā.

Šogad kārtējo reizi pārliecinājos, ka ir ļoti labi redzams, ja ir bijis labs un prasmīgs vadītājs, skolotājs, kurš pats ir bijis ieinteresēts pētniecības procesā un ir gribējis nodot tālāk saviem skolēniem šo pētniecisko interesi. Ja dažādi apstākļi saslēdzas, tad arī pētniecībā jauniešu nākotnes perspektīva ir ļoti laba.

Ne visi nākotnē būs zinātnieki un atklājēji. Tas jau nav obligāti. Tomēr man šķiet, ka šāda iesaistīšanās pētniecības procesā jau vidusskolā ir ļoti noderīga radošās darbības un kritiskās domāšanas pilnveidē.

Tieši mērķtiecīgums ir galvenais. Ir prieks par šādiem ieinteresētiem un talantīgiem jauniem cilvēkiem.

Valodniecības jomā tika aizstāvēts ļoti interesants un praktiski izmantojams pētījums par personvārdiem Liepājas ielu nosaukumos. Darba autors izveidojis digitāli izmantojamu navigācijas rīku, ar kura palīdzību iespējams ceļot pa Liepājas ielām, sēžot pie sava datora, tajā pašā laikā uzzinot informāciju par cilvēkiem, kuru vārdā nosauktas Liepājas ielas.

Vērtēšanas komisija bija vienisprātis, ka jaunā pētnieka darbs būtu piedāvājams Liepājas tūrisma informācijas birojam. Taču bija arī virkne recenzentu iebildumu un ieteikumu saistībā ar pētījuma teorētiskās daļas nepilnībām, pārāk šauro valodas teorētiski pētniecisko aspektu. Un te jāsaka, ka varbūt šādā praktiskā pētījumā, ar ko darba autors bija ticis galā ļoti labi, mazliet tomēr pietrūka skolotāja palīdzības. Tad šis darbs būtu vienkārši lielisks.

Jāatzīst, ka šobrīd liela daļa pētījumu valodniecības jomā top angļu valodā, par ko ir jāpriecājas. Valodniecības darba grupā nācās vērtēt četrus darbus angļu valodā un trīs no tiem bija ekselenti. Gan jauno pētnieku angļu valodas prasmes, gan pētniecības fokuss tiešām bija ļoti labs, pat izcils. Starp vidusskolēniem divi no pētniekiem bija vēl tikai 9. klases skolēni, tātad ar lielu potenciālu.

Taču tajā pašā laikā ir arī skumjas pārdomas par to, ka diemžēl ar katru gadu arvien mazāk uzmanības tiek pievērsta dzimtajai valodai, arī literatūrai.

Šogad nebija neviena zinātniski pētnieciskā darba literatūrā. Jaunie pētnieki arvien biežāk pievēršas tieši starpdisciplināriem pētījumiem, kas mūsdienu izglītības stratēģiju kontekstā ir aktuāli un apsveicami. Pēdējos gados palielinājies pētījumu skaits kulturoloģijā.

Skolēnu darbu kvalitāte ir ļoti dažāda. Vērtēšana nav viegls process, jo, manuprāt, mūsu valstī šobrīd izstrādātā vienotā vērtēšanas sistēma, izvirzītie kritēriji ne visos gadījumos pilnībā ļauj izvērtēt un atspoguļot pētniecisko darbu kvalitāti.

Protams, kritēriji ir izstrādāti, ir recenzijas forma ar pozīcijām, kas jāvērtē, taču dažkārt pilnībā neatklāj katras pētniecības jomas specifiku, kas ir atšķirīga eksaktajās, mākslas un humanitārajās zinātnēs. Piemēram, eksaktajās zinātnēs hipotēze ir obligāta, loģiska, taču bieži mākslas, kultūras jomā, humanitārajās zinātnēs tās formulējums nav nepieciešams. Dažkārt šādi veidoti kritēriji liedz kādu no darbiem izvērtēt pēc būtības un pilnībā, bet kāds savukārt tiek pārvērtēts.

Vērtēšanas procesā, protams, kā vienmēr darbojas arī subjektīvais faktors, svarīga ir recenzentu atbildība, ieinteresētība, iedziļināšanās, pētniecības tēmas izpratne un pārzināšana utt. Recenzentam vērtējot, jādomā, lai vērtējums būtu maksimāli objektīvs, taču arī lai nenodarītu pāri jaunajam pētniekam. Lai darba recenzija nebūtu tikai kļūdu un nepilnību uzskaitījums, bet gan iedrošinājums ieteikumu veidā, lai pilnveidotu pētnieciskās prasmes. Tajā pašā laikā nevajadzētu arī radīt nekritisku pārliecību, ka viss, ko skolēns dara, ir izcili. Recenzenta uzdevums noteikti nav viegls, taču ļoti atbildīgs un nozīmīgs.

Anda Kuduma, ZPD konferences humanitāro zinātņu komisijas priekšsēdētāja

  • Komentāri (6)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!