Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Sestdiena, 17. augusts

Vārdadiena: Oļegs, Vineta

Andris Bišofs: Galvenais, lai kājas siltas!  (4)

Atslēgvārdi apsaldējumi | veselība

Foto: liepajniekiem.lv

Receptes, kā sevi pasargāt no saaukstēšanās nav. Taču viena no būtiskākajām lietām, lai nesaaukstētos, ir padomāt par ziemas laikam piemērotiem apaviem. Tāpat jāsargā kakls un skausts – jāsarūpē piemērots apģērbs. Un jārūpējas par to, lai neiznāktu sasvīst. Ja tā gadījies, sasvīdušam noteikti nevajadzētu doties ārā. Ja to visu ievēro, neuzturas caurvējā, domāju, ka nevajadzētu būt problēmām.

Runājot par ziemas apstākļiem piemērotiem apaviem, domāju tādus, kas nelaiž cauri ūdeni, jo, kā zināms, kūst ne tikai uz apaviem nokļuvušais sniegs, bet arī ietves un ielas pilsētā visbiežāk ir apstrādātas ar sāls un smilts maisījumu, kā dēļ nepiemērotos apavos kājas ātri var kļūt slapjas. Jo, ja cilvēkam ir slapjas kājas, tad saaukstēšanās garantēta – otrā dienā iesnas ir klāt. Emīlam bija absolūta taisnība: galvenais, lai kājas siltas.

Cepure ir mazāk svarīga. Tiem cilvēkiem, kuri jau ir rūdīti, kuri ziemā staigā pliku galvu, problēmas neradīsies. Savukārt tiem, kuri nav raduši staigāt bez galvassegas, gan būtu jābūt uzmanīgiem – labāk tomēr aukstā laikā uzlikt cepurīti.

Tāpat pieaugušajiem primārie nav cimdi. Ir kabatas, kurās sliktākajā gadījumā rokas var paslēpt un apsildīt. Maziem bērniem gan noteikti vajadzētu cimdiņus, jo bērni, vienmēr būdami kustībā, laikus var nepamanīt, ka viņiem rokas nosalušas. Vecāki tikai vēlāk konstatē, kas noticis – bieži tad, kad bērns jau saaukstējies.

Ja nu tomēr gadījies saaukstēties un iesnas ir klāt, jārēķinās, ka vairākas dienas nāksies ar tām sadzīvot. Tiesa gan, pārlieku ilgi mēģināt pašārstēties un ielaist kaiti nevajadzētu. Labāk meklēt ārsta palīdzību, lai neiedzīvotos komplikācijās, kad ar pirmo palīdzību vairs nebūs līdzēts. Bet vieglas saaukstēšanās gadījumā vecajām labajām tējiņām nebūs ne vainas.

Ziemas laikā otra bīstamība ir iespēja apsaldēties. Ziņās vēsta, ka Latvijā šoziem jau ievērojams skaits cilvēku guvuši apsaldējumus. Viens no biežākajiem iemesliem, kādēļ notiek apsaldēšanās, viennozīmīgi ir alkohols. Joprojām cilvēki nesaprot, cik tas bīstams. Jā, kādu mirkli pēc alkohola lietošanas, būdams reibumā, cilvēks jūtas labi. Taču viņš nejūt, kā ķermenis atdziest, tiek gūts apsaldējums. Un, nedod Dievs, ja šāds cilvēks kaut kur aizmieg!

Un te jau ir arī līdzcilvēku atbildība. Jautājums: vai, ieraugot uz ielas guļošu cilvēku, iesim viņam klāt vai neiesim? Bet būtu jāiet un jāpalīdz! Jo, ja cilvēks ilgstoši gulēs aukstumā, rezultāts būs sekojošs – apsaldējums garantēts. Un tas var novest līdz amputācijai.

Ķermeņa daļas, kuras visbiežāk gūst apsaldējumus, ir rokas, kājas, seja, deguns un ausis. Kājas no sala cieš, ja apauti nepiemēroti apavi, piemēram, tie ir pārlieku mazi, spiež vai arī ir mitri. Tāpat, kā ar saaukstēšanos, arī ar apsaldēšanos galvenais ir, lai kājas būtu siltas.

Rokas tiek apsaldētas, ja lielā salā nav cimdu. Seja jau ir diezgan norūdīta. Cik esmu pētījis, sejas apsaldējumi mūsu klimatiskajos apstākļos tiek konstatēti retāk. Biežāk cilvēki gūst kāju un roku apsaldējumus. Un, kā rāda statistika, visbiežāk apsaldējumus guvuši tie, kuri bijuši reibumā un kaut kur aizmiguši.

Pirmā palīdzība, ja notikusi apsaldēšanās, viennozīmīgi ir vērsties ārstniecības iestādē. Tas ir pats pirmais, kas jādara! Līdz mediķu atbraukšanai cietušais jāienes telpās, piemēram, kādā sabiedriskā iestādē, un apsaldētā vieta – rokas vai kājas – jāsasedz, jāietin. Taču nekādā gadījumā nedrīkst berzēt apsaldēto vietu, mērcēt karstā ūdenī, izmantot alkoholu. Tas situāciju vērsīs vēl tikai sliktāku.

Nekavējoties ir jālūdz mediķu palīdzība! Un domāju, ka ikviens zina: “113” ir Ātrās palīdzības tālrunis. Turklāt sliktākajā gadījumā var zvanīt arī uz “112” un lūgt savienot ar mediķiem.

Un tas jādara ne tikai tad, kad apsaldējumus guvis kāds no tuviniekiem vai draugiem, bet arī cilvēks uz ielas. Jo mediķi brauks pie visiem – netiek šķirots, vai cilvēks turīgs vai trūcīgs, vai tas ir alkohola reibumā vai ir bezpajumtnieks. Pirmā palīdzība pieejama visiem.

  • Komentāri (4)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!