Tā ir vecuveca patiesība, ka katra preses izdevuma attīstības stabilitāti garantē abonētāji. Tieši abonētāji jebkuram laikrakstam rada drošības izjūtu un ļauj pilnveidoties gan satura, gan formas ziņā. Tāpēc arī izdevējiem tik nozīmīgs laiks ir gadu nogales, kad lasītāji izvēlas savu laikrakstu nākamajam gadam.

Bet vai šis laiks nozīmīgs ir tikai izdevējiem? Palielināt abonentu skaitu vai vismaz saglabāt to, nozīmē laikrakstam spert soli tālāk, no kā iegūst arī lasītāji. Samazināt – laikrakstam palikt uz vietas un zaudēt arī lasītājiem.

Taču bažas rada piegādātāju – “Latvijas pasta” un abonēšanas centra “Diena” – attieksme. Ja cilvēkiem pasta nodaļās jāstāv garās rindās, lai abonētu preses izdevumus, ja piegādātāji ir palielinājuši ne tikai piegāžu maksu, bet arī komisijas maksu par abonēšanu, ja abonenti preses izdevumus saņem vēlāk nekā solīts un dažkārt nesaņem nemaz, tad cilvēki sāk šaubīties, vai vispār vērts abonēt, pat neskatoties uz to, ka viņi jau gadiem pieraduši presi saņemt ik dienas savā pasta kastītē.

Diemžēl izdevēju spēkos nav nodrošināt preses savlaicīgu piegādi, un ne jau mums noteikt, kā “Latvijas pastam” un abonēšanas centram “Diena” jārīkojas, lai lasītājiem neradītu sarežģījumus. Ļoti iespējams, ka mūsu bažām nav pamata, jo piegādātāji prasa no izdevēja lielāku maksu, pamatojot to ar nepieciešamību celt algas pastniekiem, kuru tik ļoti trūkst. Ar nākamo gadu gandrīz visu preses izdevumu abonēšana kļūs dārgāka, bet līdz ar to arī tiek solīts, ka abonētās preses piegādes kvalitāte ievērojami uzlabosies.

Mums it kā nebūtu jābažījas par lasītāju atbalstu, jo “Kurzemes Vārds” vismaz pagaidām saglabā pozīcijas visvairāk abonēto Latvijas reģionālās preses izdevumu saraksta pašā virsotnē. Taču tieši tas prasa no mums lielāku atbildību pret tiem, kuri “Kurzemes Vārdam” uzticējušies un kuru dēļ esam varējuši gan pakāpeniski palielināt apjomu, gan arvien biežāk izdot laikrakstu krāsās, gan papildināt to ar dažādiem pielikumiem.

Andžils Remess,
laikraksta “Kurzemes Vārds” galvenais redaktors