Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 22. augusts

+18°C
Vējš: D 5.1 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Everts, Rudīte

Anete Jaunzeme: Vai tiešām tik vienaldzīgi?  (16)

Atslēgvārdi sabiedrība

Nesen nācās saskarties ar divām pilnīgi vienādām ziņām – liepājnieki ir ļoti neizpalīdzīgi un vienaldzīgi. Interesanti, kāpēc tā? Divām manām draudzenēm, Beatei un Ievai, gadījās pilnīgi normālas situācijas, kādas var gadīties jebkuram parastajam mirstīgajam.

Ieva ar savu māsu brauca pa Ūliha ielu, pabraucot garām Peldu ielai, mašīnai beidzās benzīns. Bija sabojājies degvielas līmeņa rādītājs, un Ieva bija pārrēķinājusies, ka izturēšot līdz mājām. Tā nu sanāca, ka mašīna apstājās uz ielas, kurā ikdienā ir ļoti intensīva satiksme. "Un stulbākais ir tas, ka cilvēki neskatoties paiet garām. Brauca mašīna ar puišiem, protams, viņi nevarēja izdarīt nekā vairāk par uzpīpināšanu un smiešanos! Man tiešām tas liekas ļoti nesmuki no liepājnieku puses," stāstīja Ieva.

Savukārt Beates atgadījums vēl vairāk lika aizdomāties par to, kas notiek ar mūsdienu cilvēkiem! Katram var gadīties ar riteni "izskriet" priekšā mašīnai, burtiski kārtējā pārrēķināšanās un ātruma neizjušana, taču tas notika. Par laimi sadursmes ar mašīnu nebija, bet tā vietā meitene nokrita, spēcīgi sasitās, ieguva dažādus zilumus, un roka ļoti spēcīgi asiņoja. Beate izbrīnījās: "(...) bet pats galvenais, ka šoferis vienkārši paskatījās uz mani, kā es mētājos uz zemes kā lupatu lelle un aizbrauca. Nevienas izpalīdzīgas rokas, neviens nepiedāvāja palīdzību, bet vienkārši gāja garām un totāli noskatījās! Cietsirdīgi un skumji."

Domāju, ka līdzīgi ir gadījies vēl kādam no lasītājiem, tāpēc vēlos uzdot jautājumu – kāda velna pēc tā notiek? Vai pašiem negribas un nevajag palīdzību, kad nonākat nelaimē? Protams, šo nevaru attiecināt uz visiem liepājniekiem, un tas nav fakts, bet gan kā diez gan spēcīgs arguments, lai sāktu šo tēmu iekustināt. Atceros, kad man bija gadi desmit, arī man gadījās līdzīga nelaime ar velosipēdu. Nokritu pati, un citi ceļu satiksmes dalībnieki nebija iesaistīti, taču es apkritu, sasitos, bet neviens man nepavaicāja vai nevajag palīdzēt piecelties, vai man viss kārtībā!

Jocīga ir šī vienaldzība. Varbūt tās ir cilvēku bailes palīdzēt vai sliktā pieredze? Bet ziniet, citreiz var gadīties, ka kādam jūs izglābsiet dzīvību, tā vienkārši, sākot ar apvaicāšanos par palīdzību – vienkārši ar interesi par to, kas notiek jums apkārt.

Anete Jaunzeme

  • Komentāri (16)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!