Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 19. augusts

+20°C
Vējš: DR 8.9 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Imanta, Melānija

Anita Līdaka: Pirms saīsināt skolas laiku, ir jādomā par mācību saturu  (9)

Atslēgvārdi izglītība | skolēni

Pēdējā laikā daudz diskutēts, ka vidusskola jābeidz 18 gadu vecumā. Valsts prezidents Andris Bērziņš rosina pāriet no divpadsmit uz vienpadsmit klašu izglītību, kā arī palēnām tiek strādāts, lai skolā sāktu iet no sešiem gadiem. Uzskatu, ka izglītības sistēmā strauji veikt izmaiņas nedrīkst. Tas radīs daudz problēmu.

Izglītības sistēmu jau esam mainījuši vairāk kārt. Viena daļa cilvēku jau ir mācījušies vienpadsmit klases un tas viņiem nav traucējis sasniegt dzīvē vēlamo, bet jārēķinās, ka šādas izmaiņas katru reizi nāk kopā ar neskaidrībām un nesakārtotību. Ja veiksim izmaiņas pamatizglītībā un vidējā izglītībā, tad šoreiz vajadzētu vērst uzmanību uz vairākām lietām.

Jāsāk ar izglītības satura apguvi un skolnieka darba dienas garumu. Ko mēs īsti vēlamies panākt? Ja esošo izglītības vielu saspiest, lai pašreiz esošo saturu izņemtu īsākā laika posmā, tad ir jāvērš uzmanība uz stundu skaitu, ko skolēns pavada skolā. Ja paskatās, cik vidusskolēnam ir stundas, tad jāsāk jautāt – vai jau tagad slodze nav par lielu? Liepājā ir skolas, kur vienā dienā notiek pat desmit stundas. Ja pēc darba dienas beigām strādājošs cilvēks var doties mājās atpūsties, tad skolēnam mājās jāgatavo mājas darbi, lai sagatavotos nākamai skolas dienai. To sagatavošana prasa pietiekami daudz laika. Rezultātā skolēns ir noguris un nedara neko. Bet tie skolēni, kas ir ļoti centīgi, dara pāri savai spēku robežai. Ja mēs gribam tagad palielināt stundu skaitu, tad tas ir jau pirmais lielais mīnus, ko mēs paši ievelkam, lai mūsu bērni mācītos atbilstoši vecumu posmu īpatnībām un noslogotībai. To es saku gan kā mācību spēks, gan kā cilvēks, kura ģimenē ir skolas vecuma bērni.

Jārunā arī par mācību saturu. Svarīgi, kā mēs to realizējam. Ja mēs vēlamies iegūt labus rezultātus, tad bērnam ir jāmāca mācīties. Viņam ir gan jādarbojs ar jaunajām infomrācijas tehnoloģijām, gan jākomunicē ar citiem bērniem un pieaugušiem cilvēkiem. Ja mēs piebāzīsim skolnieka dienu pārāk daudz, tad viņš nevarēs būt atvērts visām šīm lietām. Ir jādomā ko un kā mēs skolēniem mācīsim. Vai mēs rosināsim arī radošumu, viņa pētniecisko darbību vai tikai materiālu atgremošanu, kas ir tikai pirmais domāšanas līmenis.

Neatkarīgi no reformām ir jādomā par jauno cilvēku nodarbinātību. Mums daudz lielāku uzmanību un līdzekļus vajadzētu veltīt koledžas un profesionālā tipa izglītībai. Jā, tagad mums ir viens liels Liepājas Valsts tehnikums, bet ko darīs tie, kam ir švakāk ar spējām? Arī viņiem ir jāizglītojas.

Vairāk uzmanības jāpievērš jauniešiem, kuri ir beiguši skolu, bet nestāsies augstskolā. Cik daudz izglītības iespējas ir šiem jauniešiem? Jāņem arī vērā, ka šodien ļoti daudz bērni, lai mācītos, nevar aizbraukt prom no mājām, jo materiālā situācija to neļauj. Katrs pats var novērtēt, kādas iespējas ir jaunietim darba tirgū ar vidusskolas izglītību un bez pieredzes.

Ja ir plānots ieviest pirmo klasi no sešiem gadiem, tad es neesmu pārliecināta vai skolotājas ir gatavas darbam ar sešgadniekiem. Tomēr viņu attīstības līmenis nav tāds pats kā septiņgadniekiem. Ja vēlas šādu soli spert, tad jāpārveido mācību metodes un jāsaprot ko un ar kādām metodēm sešus gadus vecajam bērnam mācīt. Ja mēs sešos gados prasīsim jau lasīt, rēķināt un vēl ko, tad mēs tikai zaudēsim.

Ideālā variantā skolā bērnam vajadzētu sākt iet, kad viņš ir gatavs. Ir bērni, kas attīstās mazliet lēnāk un uzsākot skolas gaitas tāpēc, ka sasniegts attiecīgais vecums, viņš uzreiz tiek definēts kā bērns ar traucējumiem.

Ir vēl daudz jāstrādā un lēnām jāiet uz pirmo klasi no sešiem gadiem. Mēs vēl neesam gatavi, lai tagad varētu pamatskolas sākumu vai vidusskolas beigas pabīdīt uz vienu vai otru pusi.

Anita Līdaka,
Pedagoģijas doktors un profesors

  • Komentāri (9)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!