Baltkrievija faktiski kļuvusi par daļu no Krievijas. Starptautiskā sabiedrība saprot, ka šobrīd vērsties pret Baltkrieviju ir tas pats, kas vērsties pret Krieviju.

Kad Krievija iebruka Ukrainā, Lukašenko baidījās, ka līdzīgs scenārijs varētu atkārtoties Baltkrievijā, un viņš darīja visu, lai palīdzētu Ukrainai. Taču, saprotot, ka savā valstī vairs nav populārs, Lukašenko aizskrēja pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Daudzi redzējuši nožēlojamo attēlu, kurā Lukašenko sēž blakus Putinam ar blociņu pie rokas.

Baltkrievijā jau ir krievu karaspēks un Krievijas čeka, no kā visi baidās. Tagad Lukašenko iet uz visu banku un iznīcina savu tautu.

Kā zinām no vēstures, savulaik arī Staļina režīms nesodīti valdīja ilgu laiku. Lukašenko pie varas būs tik ilgi, cik Putinam viņš būs vajadzīgs. Krievijas prezidentam patīk redzēt to, kā Baltkrievijas autoritārais līderis tagad izrīkojas ar savu tautu. Iekšējā opozīcija Baltkrievijā ir pilnībā sagrauta, iedzīvotāju protesti apspiesti un tie, visticamāk, neatsāksies. Nelaime ir arī tā, ka daļa baltkrievu tautas, kas dzīvo austrumos, ir pārkrievojusies un tur kaut kāda sacelšanās nav gaidāma.

Tagad Baltkrievijas režīms speciāli virza migrantus uz Lietuvu, kas ir klaja un graujoša provokācija ne tikai Lietuvai, bet visai Eiropas Savienībai. Pagaidām Lukašenko galvenais mērķis ir pārmācīt Lietuvu, bet pēc tam var pienākt arī Latvijas kārta, un mums tam jābūt gataviem.

Situācijas attīstībā daudz kas būs atkarīgs no 2024. gadā Krievijā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Taču Putins Krievijā joprojām ir samērā populārs, arī viņš ir iznīcinājis opozīciju, arī Alekseju Navaļniju, kas atrodas ieslodzījumā. Līdz ar to viņš vēlēšanās uzvaru sev jau ir nodrošinājis. Taču arī Putins, tāpat kā Staļins, nedzīvos mūžīgi.

Atis Lejiņš, Saeimas deputāts, bijušais Latvijas Ārpolitikas institūta vadītājs