Likums ļoti strikti nosaka, kas ir dzimumnoziegums, taču dzimumnoziegumu izpausmes ir dažādas. Dzimumnoziegums var būt personas, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, aicinājums uz seksuālām darbībām, kā arī personas izvarošana (dzimumaktu, izmantojot cietušā bezpalīdzības stāvokli vai par dzimumaktu pret cietušā gribu, lietojot vardarbību, draudus vai izmantojot uzticību, autoritāti vai citādu ietekmi uz cietušo) ar miesas bojājumu nodarīšanu.

Gadījumos, kad dzimumnoziegums veikts internetā, nevajadzētu biedēt sabiedrību, ka nepilngadīgajam iestāsies smagas psiholoģiskas sekas, kuras ietekmēs visu viņu atlikušo dzīvi. Savukārt cietušajiem, kuri ir tikuši izvaroti ar vardarbības pielietojumu, var tikt konstatētas sekas viņu psiholoģiskā, reizēm arī psihiskajā veselībā, kas būtiski var ietekmēt viņa adaptācijas spējas ikdienā (piemēram: traucē izveidot partnerattiecības). Seku smagums ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kā, piemēram, dzimumnozieguma veida un cietušā individuālajām īpatnībām, kā, piemēram, uztveri, attieksmi, stresa noturību, intelektuālo attīstību.

Ikdienā saskaramies ar dažādiem cietušajiem un tas, kas vienam izraisa sekas psiholoģiskajā vai pat psihiskajā veselībā, otram var izraisīt tikai nepatīkamas emocijas, piemēram, kaunu, vainu, bailes, dusmas. Reizēm var novērot arī izmaiņas cietušo uzvedībā, piemēram, cietušais kļūst noslēgts, izvairās no noteiktām vietām vai personām, neievēro intimitātes robežas, kā arī izziņas procesu norisē, piemēram, rodas uzmācīgas domas, grūtības koncentrēties, grūtības atcerēties notikuma detaļas.

Svarīgi ir saprast, ka bērni līdz 14 gadu vecumam, lielākoties nesaprot ar viņu veikto seksuālo darbību raksturu un nozīmi, tādēļ arī nevar izrādīt pretošanos varmākam. Turklāt attiecībā pret šāda vecuma bērniem dzimumnoziegumi nav vardarbīgi un parasti tos veic bērnam tuva persona, kuram bērns uzticas. Šādos gadījumos persona pierunā bērnu un iedrošina uz seksuālām darbībām. 

Ņemot vērā bērna vecumu, nereti viņš var pat nesaprast, kas ir nodarīts, līdz ar to bērna emocionālā sfērā izmaiņas var arī netikt novērotas. Savukārt reizēm šādiem bērniem var novērot, ka viņi neievēro intimitātes robežas, kas nav vecumam atbilstoši.

Gadījumos, kad personas cietusi no dzimumnoziegumu un viņam tā rezultātā ir iestājušās sekas psiholoģiskā vai psihiskā veselībā, var būt nepieciešams psiholoģisks atbalsts, lai pārvarētu dzimumnozieguma rezultātā radītās sekas vai saņemtu atbalstu. Gadījumos, kad cietušajam dzimumnoziegums izraisījis sekas psihiskajā veselībā, var būt nepieciešama pat psihiatra konsultācijas. Svarīgi apzināties, ka dzimumnoziegumos cietušais prasa īpašu attieksmi un atbalstu, neatkarīgi vai noziegums ir radījis sekas vai nē.

Svarīgi ir apzināties, ka robeža starp dzimumnoziegumu un intimitātes pārkāpšanu ir ļoti šaura. Gadās, ka tas kas vienai personai šķiet pieņemams vai joks patiesībā ir noziegums, kā, piemēram, nepilngadīgā kailbilžu nosūtīšana citām personām.

Personas motivācija veikt dzimumnoziegumu protams, ka atšķiras. Personām, kuras veic dzimumnoziegumus pret mazgadīgiem bērniem, motivācija lielākoties ir seksuāla interese par bērniem. Savukārt personām, kuras veic izvarošanu attiecībā pret pilngadīgām personām ir ne tikai seksuāla rakstura motivācija, bet arī motivācija, kura saistīta ar varu un kontroli.  

Valsts probācijas dienests un Ieslodzījumu vietu pārvalde ir izstrādājusi un piedāvā personām, kuras notiesātas par dzimumnoziegumu izdarīšanu, dažādas korekcijas programmas ar mērķi mazināt dzimumnozieguma recidīvu. Piedāvātās korekcijas programmas orientētas uz dzimumnoziedznieka domāšanas un uzvedības maiņu, jo sods pats par sevi nemazina recidīva risku. Latvijā dzimumnoziedzniekiem sodi ir pietiekami bargi. Turklāt vieni no bargākajiem Eiropā.

Dace Landmane, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 3.nodaļas galvenā inspektore