Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 23. augusts

+16°C
Vējš: Z 5.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ralfs, Valgudis, Vitālijs

Daiga Bitiniece: Ja gribam dzīvot demokrātiskā valstī  (8)

Atslēgvārdi Daiga Bitiniece | žurnālistika | mediji | masu mediji | laikraksti | prese

Foto: LETA

Reģionālajam laikrakstam ir svarīga vieta vietējās kopienas dzīvē. Finanšu krīzes laikā, kad strauji saruka tirāžas nacionālajai presei, vietējās avīzes lasītājus zaudēja mazāk. Vietējam laikrakstam ir svarīgas funkcijas un nozīmīga loma – tas ne tikai informē par aktualitātēm, bet piedalās sociālekonomiskās vides un pilsoniskās apziņas veidošanā, palīdz orientēties reģionā notiekošajos procesos, kontrolē vietējo varu, veicina lasītāju līdzdalību.  Diskusijas, viedokļu daudzveidība, problēmu analīze darbojas vietējo iedzīvotāju labā un ir svarīgas demokrātijas nodrošināšanā.

Piedaloties kopienas dzīvē, tas pats kļūst par daļu no kopienas. (Piemēram, 19. maija "Kurzemniekā" bija publicēts raksts, kā 5. klases skolēni novada mācībā pētījuši vietējās personības, un viņi saka, ka par leģendāro peldēšanas skolotāju varējuši savākt materiālus, jo "Kurzemnieka" arhīvā atraduši 19 publikācijas par viņu vairāku gadu garumā.)

Taču situācija pašlaik ir sarežģīta vairāku iemeslu dēļ – lasīšanas paradumu maiņa, iedzīvotāju skaita samazināšanās, reklāmas ieņēmumu kritums, kā arī pašvaldību izdevumu izplešanās un nostiprināšanās. Sākotnēji tās bija informatīvas lapas, kas iznāca pagastos, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā katrs novads sāka izdot savu jau vairāk lappušu izdevumu. Sāka tos dēvēt par avīzēm, izdot krāsainus, publicēt arī reklāmu un sludinājumus, sāka nodarboties ar žurnālistikas imitāciju, veidojot reportāžas, intervijas, aprakstus. Ar labāku atalgojumu un mierīgāka darba piedāvājumiem pārvilināja (un process turpinās) žurnālistus no redakcijām uz domēm, bet reģionālajiem laikrakstiem nu jāspēj viena rajona un vienas pilsētas vietā sekot līdzi darbam 3 – 7 novados.

Bēdīgie piemēri. "Zemgales Ziņām" samazinājusies tirāža līdz 1500, jo jau vairākus gadus Jelgavas pašvaldības izdevums iznāk reizi nedēļā, krāsains, ar TV programmu. "Kursas Laiks" Liepājā, kas samazināja iznākšanas biežumu uz vienu reizi nedēļā, pusgada laikā zaudēja ap 600 lasītāju, Preiļu "Novadnieks" vispār pārstājis iznākt.

Ko mēs, reģionālo laikrakstu izdevēji un žurnālisti, darām?

Lai nodrošinātu laikraksta iznākšanu ar tādu pat regularitāti un nesamazinātu apjomu, un nebūtu no darba jāatlaiž žurnālisti, rakstām projektus visiem iespējamiem fondiem, piedalāmies visos iespējamos konkursos un iepirkumos. Tie ir VKKF, Zivju fonds, Vides fonds, Sabiedrības integrācijas fonds, pašvaldības u.c.

Mācāmies – sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru, jo atzīstu, ka ne visi mūsu raksti ir augsti profesionālā līmenī, notiek arī kadru maiņas.

Vairāk uzmanības veltām portāla attīstībai, meklējam citus ieņēmumu ieguves veidus – izdodot kalendārus, grāmatas, žurnālus.

Ar Latvijas Žurnālistu asociācijas un Latvijas Preses izdevēju asociācijas atbalstu cenšamies panākt likumdevēja izpratni par situāciju, kad reģionālo mediju pastāvēšana ir vairs tikai laika jautājums – cik ilgi vēl spēsim strādāt? Kultūras ministrijas mediju nodaļā tapušās "Mediju pamatnostādnes" paredz atbalstu arī reģionālajiem medijiem, taču grozījumi likumos iestrēguši. Saeimas deputāti neatbalstīja priekšlikumu "Preses likumā" par to, ka pašvaldību izdevumi nebūtu reģistrējami kā mediji (no 110 ir reģistrēti 48). Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā iestrēguši grozījumi likumā par pašvaldībām, kas noteiktu izdevumu saturu, iznākšanas biežumu, reklāmas un sludinājumu publicēšanas liegumu, uz ko vairākas reizes norādījusi Konkurences padome.

Kliedējam mītus, ko izplata pašvaldību vadītāji, Latvijas Pašvaldību savienība, Lielo pilsētu asociācija. Cilvēkiem tiek jaukta galva.

Piemēram, par mistiskajiem, ļaunajiem īpašniekiem, kas apdraud Latvijas intereses. Nevaru galvot par visiem, bet lielākā daļa ir bijušie vai esošie redakciju darbinieki. To var redzēt Andas Rožukalnes grāmatā "Kam pieder Latvijas mediji".

Reģionālā prese esot viena tumsas jūra, pērn "Kurzemes plānošana reģiona" sēdē sacīja Nīcas pašvaldības vadītājs. Un vienīgā gaismas saliņa esot pašvaldību izdevumi. Protams, kā citādi! Jo tajos nav kritikas, nav problēmu, bet viss ir saulaini un skaisti.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) vadītājs Andris Jaunsleinis televīzijā apgalvoja, ka ņemšanās ap reģionālo mediju pastāvēšanu (iestāšanās pret tirgus kropļošanu) esot daļa no kiberkara! Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik bēdīgi.

Un ka LPS pasūtītā aptaujā sabiedrība esot atzinusi – 90 % informācijas cilvēki saņemot no pašvaldību izdevumiem, ne no tā saucamās neatkarīgās reģionālās preses. Izdevēju asociācijas kopsapulcē pērn gan redzēju citas atbildes – pozīcijas bija stipri līdzīgas, turklāt jautājums bija tendenciozs: "Kur iegūstat informāciju par pašvaldības darbu?" Bet mūsu, tai skaitā "Kurzemnieka", saturā bez triju novadu pašvaldību darba ir daudz, daudz vairāk – arī kultūrvēsturiski materiāli, izglītojošas tematiskās lapas, diskusijas, pētījumi, intervijas ar uzņēmīgiem cilvēkiem, pielikumi, padomi, konkursi, Latvijas, Eiropas jaunumi utt.

Kāds atbalsts reģionālajai presei vajadzīgs?

Noteikt pašvaldības izdevumu funkcijas un satura vadlīnijas. Neļaut tos reģistrēt masu informācijas līdzekļu reģistrā. Neatļaut tiem nodarboties ar komercdarbību (kā tas ir gadījumā ar "Iecavas Ziņām", ko var pat abonēt.) Nepieciešams Mediju fonda atbalsts – savlaicīgs un saprotams, ne saskaldīts pa dažādām ministrijām. PVN drukātajai presei (varbūt izņemot žurnālus) – mazāku.

Gribētos savu darbu, ko no visas sirds daru jau 30 gadus, turpināt. Nenonākot naidā ar vietējiem pašvaldību cilvēkiem, bet cerot uz likumdevēja saprātu un godaprātu. Jo vārda brīvību, izteiksmes brīvību, viedokļu daudzveidību, analīzi un kritiku jau pēc definīcijas nevar nodrošināt valsts vai pašvaldības izdevumi, bet laikraksts, kas darbojas savu lasītāju interešu vārdā un ir neatkarīgs. Ja gribam dzīvot demokrātiskā valstī.

  • Komentāri (8)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!