Dodoties mājās no darba, veiksmīgi noķeru mikroautobusu, kas piestājis pieturā. Tā ir jau vēla pēcpusdiena, cilvēki dodas mājās no darba un citām darīšanām pilsētas centrā. Mikriņš pilns.

Tā kā man jādodas līdz mikroautobusa galapunktam, bieži vien esmu lieciniece dažādām situācijām un notikumiem. Jāpiebilst, ka šī šofera vadītajā autobusā braucu jau vairākas reizes un vienmēr viņš izceļas ar savu rīcību.

Agrāk sabiedrībā valdīja stereotips, ka mikriņu šoferi brauc nenormālā ātrumā un mēdz būt parupji, pamazām bija zaudējis savu aktualitāti, taču otrdien saskāros ar visai nepatīkamu situāciju. Teju visos mikroautobusos ar lieliem burtiem ir uzrakstīts, ka no 2008.gada tie apstājas tikai pieturās. Lielākā daļa šoferu ir cilvēcīgi un, ja kāds palūdz, lai izlaiž kā citā konkrētā vietā, neatsaka ne bērnam, ne pieaugušajam, ne arī sirmgalvim un izlaiž māju ceļgalā vai pie veikala, un vienmēr pieklājīgi pasaka ”lūdzu”, jo varējis izpildīt lūgumu.

Kādu dienu mikriņā brauc salīkusi sirmgalve, kura ar grūtībām iekāpa transportlīdzeklī – viņai vienā rokā nūja, otrā – soma. Redzams, ka cilvēkam sāp kājas un mugura. Bieži šoferi ir izpalīdzīgi un padod roku, taču šis šoferis uzreiz sievietei bāžas virsū ar talonu, kuru uzreiz arī neiedod, jo vispirms jāsamaksā nauda. Sieviete ar grūtībām, atspiedusies uz nūjas, meklē naudu, bet šoferis pēkšņi izrāda savu laipnību: ”Ejiet apsēsties un tad dodiet naudu, man laiks iet!” Tantiņa ar grūtībām dodas uz brīvo vietu. Pie veikala ”IKI” tā pati sirmgalve pieklājīgi palūdz, lai izlaiž aiz krustojuma. Ja jebkurš cits šoferis izpildītu sievietes lūgumu, tad šis parupjā tonī atbildēja: ”Pieturā!” Jāpiebilst, ka pietura ir krietnu gabalu tālāk un cilvēkam ar sāpošām kājām kaut neliels gabals daudz ko nozīmē. Tajā brīdī nodomāju – vai tiešām cilvēks nespēj sevi iedomāties otra vietā? Vai tiešām neierunājas sirdsapziņa, ka ir gadījumi, kad jāpārkāpj likumiem un principiem un jābūt cilvēcīgam.

Mikriņš pieturā sievieti izlaida, kura pieklājīgā tonī pateica paldies. Taču viņas balsī bija jūtams pazemojums.

Protams, likumi un noteikumi attiecas uz visiem cilvēkiem konkrētā vietā, kurā tādi ir piemēroti, taču vienmēr jau pastāv izņēmumi. Un izņēmumus izdarām tad, kad nostrādā cilvēcība, cilvēciskā sirdsapziņa.

Daniela Vārpiņa,
sabiedrības vērotāja