Trešdiena, 1. aprīlis Dagne, Dagnis

Daumants Vidiņš: Cilvēks pret dabu ir bezspēcīgs

Daumants Vidiņš: Cilvēks pret dabu ir bezspēcīgs
Foto: No personīgā arhīva
04.01.2018 07:00

liepājniekiem.lv

Arī mēs sākam pastiprināti izjust klimata izmaiņas. Pēdējos gados arvien biežāk piedzīvojam siltas ziemas, ilgstošas lietavas un vēja brāzmas. Pēdējo simts gadu laikā arī Baltijas reģionā vidējā gaisa temperatūra ir paaugstinājusies globālās sasilšanas dēļ. Līdz ar to notiek gadalaiku izlīdzināšanās, jo vairāk sāk dominēt Atlantijas cikloni.

Ziemas kļūst siltākas, bet vasaras var gadīties vēsākas nekā iepriekš. Piejūras tipa klimatā sasilšana vairāk nozīmē tieši aukstā gadalaika sasilšanu. Izteikts piemērs bija šā gada pavasaris un vasara, kad laikapstākļi mūs īpaši nelutināja. Bet, skatoties šķērsgriezumā, gads tāpat ir kļuvis siltāks, “izbraucot” tieši uz ziemas rēķina. 

Šīs ziemas ilgtermiņa laika prognozes rāda, ka arī janvārī un februārī daudz sniega neredzēsim, bet tas neizslēdz iespēju, ka vismaz viens aukstuma vilnis Latviju tomēr apciemos. Statistika liecina, ka tā ir noticis gandrīz katru gadu.

Pat siltajās ziemās vismaz viens aukstuma vilnis pārskrien mums pāri, sniedzot iespēju izbaudīt ziemas priekus. Taču kopumā šī ziema ir iesākusies silti un pamatā arī turpināsies ar salīdzinoši siltām iezīmēm.

Laika apstākļus Latvijā lielā mērā ietekmē sinoptiskā situācija – valdošie cikloni vai anticikloni, kā arī tas, kādas gaisa masas darbojas virs Latvijas teritorijas. Piemēram, siltās un mitrās gaisa masas, kas plūst no Atlantijas okeāna, ziemas periodā atnes siltu laiku un atkušņus, savukārt, ieplūstot aukstajām gaisa masām, gaisa temperatūra pazeminās.

Atskatoties pagātnē, mēs varam vērot nelielu cikliskumu laika apstākļos. 2009., 2010., 2011., un 2012. gada ziemas bija baltas un sniegotas. Daudzviet tika pat uzstādīti sniega segas biezuma rekordi.

Šogad Liepājā tika aizvadīti jau ceturtie Ziemassvētki bez sniega. Taču mums nevajadzētu satraukties, jo, visticamāk, nākamajos gados Ziemassvētki atkal būs balti.

Pēc cikliskuma tā vajadzētu būt. Taču ir jāņem vērā, ka šie cikli ir dažāda garuma.

Cilvēki vēl nav pilnībā izpētījuši, cik cikliskas ir šīs dienas, bet skaidri zināms, ka ir tendence pieaugt silto ziemu skaitam. Tas nenozīmē, ka mēs vairs nekad nevarēsim velt sniegavīrus, pikoties un braukt ar ragaviņām. Satraukumam nav pamata. Sniegavīrus neaizstās dubļu vīri. Aukstās ziemas vēl noteikti būs, tikai retāk. Arī 60., 70. un 80. gados bija ne tikai aukstās ziemas, bet arī siltās. Vienīgi krietni, krietni mazāk.

Cīnīties ar globālo sasilšanu ir gandrīz neiespējami. To mēs varam ietekmēt, vienīgi ilgtermiņā samazinot gāzu izmešus atmosfērā, kas pamazām jau tiek samazināti. Bet dabas un laikapstākļu cikliskums nav atkarīgs no cilvēka.

Cilvēks pret dabu ir bezspēcīgs. Mums vienkārši ir ar to jāsadzīvo. Un nekas katastrofāls jau nenotiek.

Dzīvojot mērenā klimatā, mums nav jāsatraucas par ļoti izteiktiem sausuma periodiem vai plūdiem. Arī pagājušajā gadsimtā bija gadi, kad bija ļoti mitrs. Nenoliedzami pēdējā simtgadē šā gada rudens un ziemas periods ierindojas top pieciniekā, kā viens no mitrākajiem. Arī vēja ātrums mazliet ir samazinājies pēdējo desmit gadu laikā. 

Ziemeļniekiem, it īpaši mūsu reģionā, globālā sasilšana nav tik draudīga. Ir pat vairāki pētījumi, kuros pierādīts, ka tā nes arī pozitīvas lietas. Veģetācijas sezona mazliet pagarinās, kas tā jau mums ir salīdzinoši īsa. Tas ir pozitīvs faktors lauksaimniecībā, protams, izņemot gadus, kad ir ievērojamas lietavas. Bet ir jāsaprot, ja šis gads ir bijis salīdzinoši unikāls ar lietavām, nākamais noteikti būs sausāks.

Daumants Vidiņš, laika apstākļu vērotājs

6 komentāri

2018-01-04 09:17

Daumant, Daumant: Ja jau dēvējat sevi par dabas vērotāju, nenāktu Jums par skādi kādudien, kad Liepājai, reizi pāris mēnešos, tiek parādīta saule, palūkoties, kas notiek virs galvas. Daždažādos virzienos, krustām šķērsām, debesjumu steidz sašvīkot liels daudzums lidmašīnu, atstājot aiz sevis neizgaistošas aerosolu sliedes, kas, plešoties platumā, pēc pāris stundām pārklāj debesis blīviem, netīri pelēkiem mākoņiem. Process tiek dēvēts par solāro inženieriju, un tā mērķis (it kā) pasargāt zemes virsmu no sakaršanas. Visā pasaulē šīs aerosolu sliedes gan dēvē par "ķīmiskajām trasēm/chemtrails", un viņu uzdevums nebūt nav tik nevainīgs, kā tiek skaidrots. Var teikt, ka Latvijā, atšķirīgi no citām valstīm, šis temats ir tabu un par to nav pieņemts diskutēt. Ja ir interese, par to var gūt bagātīgu informāciju tīmeklī. Īsāk sakot, mūsu zemītes klimatu regulē spēki, kuru rīcību kontrolēt nav pa spēkam pat visvarenajam Putinam, jo arī Krieviju, tāpat, kā Eiropu, pārklāj šīs trases. P.S. Nesāciet spriedelēt par inversijas pēdām, ko aiz sevis uz īsu brīdi atstāj reaktīvie dzinēji 10 - 11 km augstumā. Vērojiet, lasiet, domājiet!

2018-01-04 09:51

ieprieksejam...: chemtrails ir pagaisas desmitgades konspiracijas teorija, esi aizkavejies laika,.. tagad aktuali bitkoini :)

2018-01-04 10:29

maldies ...: 2017.g. 23.novembris, ap 25 (!) trasēm virs Liepājas, pēc pāris dienām - gadsimta lietavas, kas pārpludina stadionu, pagrabus, turpmāk - neviena saulaina diena, visa debess duļķaini pelēkzila, 27.decembris - desmitiem trašu virs Liepājas, vilka no 10:00 līdz 16:30, arī tumšpelēkas militārās lidmašīnas. VIENĪGĀ saulainā diena 30.decembris, biju Lietuvā - pēcpusdienā virs Klaipēdas arī velk trases. Palūkojieties webkamerās - trases virs Francijas Alpiem, Vācijā, pat virs Karpatiem. Latviešiem ierasts tēlot strausus, neko neredzu un nezinu, dzīvoju labāk, nekā jebkad. Lūkosim, cik saulainu dienu liepājniekiem tiks atvēlēts nākamvasar.

2018-01-06 04:53

Jopcik: Daumant, mazāk jāpīpē zāle, jalieto sēnes un pārējie halocigēni

2018-01-07 12:09

Vēžu pacientu paliek vairāk: Par tām lidmašīnu trasēm ir taisnība. Ja vajag pievienot ko ķīmisku tad izdarīs tie lidsabiedrību bosi. Ar lietu nonāks lejā ķīmija un pasijās iedzīvotāju blīvumu. Bet neviens neiebilst un nav pat varas par to mašinēriju ko sauc par korupciju.

2018-01-17 13:11

patrons: Nebiju iedomājies, ka par klimatu var pastāstīt arī aizraujoši. Autoram izdevās!

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli