Trešdiena, 1. aprīlis Dagne, Dagnis

Daumants Vidiņš: Nevajadzētu domāt, ka siltais laiks ir kas jauns un neredzēts

Daumants Vidiņš: Nevajadzētu domāt, ka siltais laiks ir kas jauns un neredzēts
Foto: No personīgā arhīva
20.02.2019 16:34

liepajniekiem.lv

Šāds silts februāra vidus nav nekāds milzīgs pārsteigums vai kas paranormāls. Latvijā tādi gadās ik pa laikam. Visuzskatāmāk to varam redzēt, palūkojoties pagātnē. Tieši Latvijas atmodas pirmsākumos 1989. un 1990. gadā bija ļoti silti februāri. Piemēram, 90.gada 23.februārī tika uzstādīts Latvijas februāra mēneša siltuma absolūtais rekords. Un tas notika tieši Liepājā. Gaisa temperatūra sasniedza +15,5 grādus. Un šis februāra rekords joprojām nav pārspēts. 

Lai gan pirms dažām dienām, 16. februārī, Kolkā bija +13,4 grādi, tas tomēr atpalika no Liepājas rekorda. Līdz ar to, nevajadzētu domāt, ka siltais laiks ir kas jauns un neredzēts. Būtībā tas ir tāpēc, ka tagad pār Latviju pamatā dominē Atlantijas ciklona kustība. Un šie cikloni ziemā vienmēr nes siltu un vējainu laiku, reizēm atnesot arī agrāku pavasari. Kaut arī vēl pirms kāda laika ilglaicīgās prognozes vēstīja, ka februāris visai Eiropai nesīs lielu salu, jau janvāra vidū prognozes pamazām sāka mainīties un liecināja par labu tam, ka februāris tomēr būs pilnīgi pretējs. 

Un šajā gadījumā ilglaicīgās prognozes vienkārši izgāzās.

Protams, jāņem vērā arī tas, ka globālā sasilšana tomēr liek par sevi manīt un gaisa temperatūras vidējais kāpums pēdējos 150 gados turpina pieaugt. Globālā sasilšana mūsu platuma grādos nozīmē, ka šādi siltuma viļņi var būt nedaudz biežāki, ilgāki un spēcīgāki. Bet tas nenozīmē, ka arī senāk tā nenotika. 

Neskatoties uz pavasarīgo laiku, tomēr tuvākajās dienās ziema nedaudz atgriezīsies. Lai gan īpaša snigšana nav gaidāma, tomēr piesals gan. Pat Liepājā. Tuvākajās naktīs gaisa temperatūra būs ap mīnus pieciem grādiem. Liepājas pievārtē naktī uz piektdienu vietām varētu piesalt pat līdz mīnus 10 grādiem. Taču pamatā tas, diemžēl, būs kailsals, kā rezultātā varbūt var ciest ziemāji. Taču pēc tam, skatoties prognozēs, atkal atgriezīsies pavasaris un temperatūra būs pozitīva. 

Bet pagaidām ir grūti teikt vai pavasaris pie mums ir atnācis uz palikšanu, jo marta mēnesi ir grūti prognozēt. Bieži vien marts Latvijā ir ne tikai metroloģiskā pavasara mēnesis, bet arī ziemas mēnesis. Pirms dažiem gadiem marts bija mazliet vēsāks, nekā februāris un tā gaisa temperatūra bija pat negatīva, skaitoties par pilntiesīgu ziemas mēnesis. 

Arī šobrīd vēl nevaram korķēt vaļā šampānieti vai bērzu sulas un teikt, ka marts būs atnācis ar pilntiesīgu pavasari. Tomēr pagaidām prognozes liecina, ka no nākamās nedēļas atkal kļūs siltāks. 

Visticamāk, šīs pāris vēsās dienas jau atlidojušajiem putniem neko neietekmēs, jo nesnigs. Tas nozīmē, ka zeme netiks pārklāta ar biezu sniega segu, putniem un dzīvniekiem neapgrūtinot barības meklēšanu. Vistraģiskāk putniem un dzīvniekiem ir tad, ja ir uzsnigusi bieza sniega sega, kas nedaudz pakūst un atkal sasalst, rodoties sērsnai. Bet pagaidām ir prognozēts tikai kailsals, kas vairāk apdraud pašus augus, ne putnus. Ja augi ļoti daudz neizsalst, tad arī likumsakarīgi, ka vēlāk barības ķēdē neviens necietīs. 

Neesmu vēl kārtīgi ielūkojies vasaras prognozēs, taču pēc pagātnes notikumiem var prognozēt, ka vasaras Latvijā pamazām, taču kļūst nedaudz siltākas, globālās sasilšanas ietekmē.

Cilvēkiem vienmēr patīk domāt, ka senāk tomēr bija bargākas ziemas un vasaras karstākas, taču tā gluži nav patiesība.

Tā ir vienkārši cilvēku romantiskā veida domāšana, kas viņus par to pārliecina. Bet tas ir tikai tāds mīts. Patiesībā ir tieši otrādi. 

Ja ziema ir auksta, un pavasaris arī ieilgst un ir auksts, tad beigās arī vasaras bieži vien nav nemaz tik siltas. Pēc siltas ziemas, mierīgi var sekot arī karsta vasara. Būtībā, ja ir auksta ziema, ļoti atdziest ūdeņi un pavasaris nereti ieilgst arī maijā, kad Baltijas jūrā vēl saglabājas daudz ledus gabalu.

Parunas, ka pēc aukstas ziemas var sekot karsta vasara ir kontinentālo gaisu masu rezultātā. Jo tās ziemā dod aukstu laiku, bet vasarā karstu. Citreiz šī tendence ieilgst pat visa gada šķērsgriezumā. Un tas cilvēkiem liek domāt, ka aukstas ziemas nes siltas vasaras un otrādi. 

Pagājušā gada vasara bija otra karstākā pēdējos 100 gados. Pēc statistikas skatoties, diemžēl, šī vasara tik karsta gluži nebūs. Bet tas nav pilnībā apgalvojams. Es teiktu, ka pastāv aptuveni 20 procentu varbūtība, ka vasara varbūt atkal būs tik pat karsta. Bet lielāka varbūtība tomēr ir tāda, ka vasara būs mazliet vēsāka nekā pērn.

Daumants Vidiņš, laikapstākļu vērotājs

1 komentāri

2019-02-20 20:54

uhs: Bukšs 2

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli