Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Otrdiena, 21. novembris

+5°C
Vējš: R 5.5 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Andis, Zeltīte

Edvīns Striks: Nauda veselības pakalpojumiem ir nepietiekama, tas jau sen skaidrs  (30)

Atslēgvārdi veselība | medicīna | edvīns striks | liepājas reģionālā slimnīca | kvotas

Foto: Egons Zīverts

Pirms runāt par kvotām veselības aprūpē, vēlos paskaidrot, kas vispār ir kvotas. Gada sākumā slimnīca ar Nacionālo veselības dienestu slēdz līgumu, kurā ir noteikta gan naudas summa, gan arī izmeklējumu un speciālistu konsultāciju skaits konkrētam gadam.

Medicīnas iestādes rīkojas dažādi. Ir slimnīcas, kas gada sākumā atver pierakstu visiem 12 mēnešiem. Pieprasījums ir liels, tas tiek ātri aizpildīts un jau gada otrajā pusē valsts apmaksātie pakalpojumi vairs nav pieejami un pacients tos var saņemt vienīgi par maksu. Un ir dažas slimnīcas, kā, piemēram, Liepājas Reģionālā slimnīca, kas cenšas sadalīt šos pakalpojumus visa gada garumā, tātad vienu divpadsmito daļu īstenojot ik mēnesi. Tādēļ, vairāk vai mazāk, pie mums līdz pat gada beigām ir pieejami valsts apmaksātie pakalpojumi – gan izmeklējumi, gan speciālistu konsultācijas.

Cilvēkiem par to domas dalās un ir tādi, kurus tas neapmierina. Jāsaka, ka tas ir tikai loģiski, jo kā savādāk reaģēt, ja uzzini, ka izmeklējumu var veikt tikai pēc pieciem mēnešiem. Iespējams, pēc tik ilga laika kādam tas vairs var nebūt aktuāli, tāpēc uzskatām, ka mūsu pielietotā sistēma ir labāka, jo pacientam ir iespēja, kaut ierobežotā skaitā, tomēr saņemt pakalpojumus visa gada garumā.

Protams, pieprasījums ir daudz lielāks nekā mēs mēnesī varam piedāvāt, jo piešķirtā nauda veselības aprūpei ir nepietiekama. Tas jau sen ir skaidrs un par to par vairs netiek diskutēts. Ja naudas būtu vairāk, attiecīgi – arī pakalpojumu skaits pacientiem būtu lielāks.

No situācijas, kāda šobrīd ir, cenšamies iziet, kā mākam. Es nesaku, ka mūsu pierakstu sistēma – viena divpadsmitā daļa mēnesī – ir pati pilnība. Absolūti nē! Bet ideālas sistēma vispār nav. Aicinām arī cilvēkus vairāk izmantot e-pierakstu un palīdzēt to izdarīt saviem radiniekiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem, kuri paši nelieto datoru, un nestāvēt no paša rīta pie aizslēgtām slimnīcas durvīm. Lai gan ir pacienti, kuri jūtas drošāk, ja ierodas un pierakstu veic klātienē. Cilvēcisko faktoru nevar izslēgt.

Ja runājam par rindām, tad tās veidojas arī tādēļ, ka cilvēki grib pierakstīties pie konkrēta speciālista, jo ir vai nu pašiem bijusi laba pieredze, vai citi ieteikuši, tādēļ gadās situācijas, ka, piemēram, lai arī urologs vai neirologs ir pieejami salīdzinoši drīz, cilvēks atsaka. Viņš vēlas pierakstīties pie konkrēta uzvārda, bet jau kaut kad tālāk uz priekšu, jo pieraksts šomēnes konkrētajam ārstam ir pilns. Liela problēma ir arī nevajadzīgi nozīmēti izmeklējumi.

Attiecībā uz diskusiju, kurš no finansēšanas modeļiem ir labāks, uzskatu, ka valstij vispirms ir godīgi jādefinē, kuri ir tie veselības aprūpes pakalpojumi, kurus valsts nodrošina saviem iedzīvotājiem, bet, kuri ir par maksu.

Piekrītu arī tēzei, ka tad, ja kāds veic konkrētas manipulācijas vai operācijas ik dienu, dara to kvalitatīvāk, nekā, ja to dara reizi mēnesī. Jā, tas ir smags jautājums, bet vēlos uzsvērt, ka šeit nav runa par ārstniecības iestāžu slēgšanu, bet gan pārsvarā par ārstniecības iestāžu pārprofilēšanu. Priecājos, ka šis jautājums ir aktualizēts, un vēlos, lai tas tiktu arī atrisināts līdz galam. Tas ir ļoti būtiski, jo līdz ar to slimnīcām būtu vieglāk plānot savu darbību ilgtermiņā gan attiecībā uz cilvēku resursiem, t.i., kādus speciālistus iestādei vajadzēs un mērķtiecīgi strādāt pie rezidentu piesaistes, esošo speciālistu tālākizglītošanas, gan tehnoloģiju iepirkšanas, kā arī infrastruktūras attīstības.

Veselības ministres Andas Čakšas līdz šim padarīto, bet, galvenais, viņas redzējumu attiecībā uz tālāko attīstību medicīnas nozarē, vērtēju pozitīvi. Postenis ir ļoti smags, jo ministres lēmumi agrāk vai vēlāk skar katru no mums. Kopš esmu slimnīcas valdē, un tie ir deviņi gadi, viņa ir desmitā šai amatā. Tas, protams, nav īsti normāli.

Pieprasīt Čakšas kundzes demisiju, manuprāt, būtu pilnīgi nevietā. Turklāt, vai piešķirto līdzekļu veselības aprūpei no tā būs vairāk? Nu, nē!

Ministres uzsāktais virziens ir pareizs. Uzskatu, ka jāļauj cilvēkam strādāt, jo no tā, ka katru gadu mainās personālijas, nebūs labuma ne nozarei, ne valstij kopumā.

Nauda, protams, ir aktuāls jautājums. Gaidām arī, kā tiks sadalīta Eiropas nauda, jo Liepājas slimnīcai ir skaidrs plāns tālākai attīstībai. Tomēr galvenais faktors, kas nosaka iestādes vērtību ir cilvēki, kas tajā strādā. Augstu vērtējam savus ārstus un to, ko viņi spēj paveikt, kā arī aktīvi strādājam pie jauno speciālistu piesaistes, jo mēs vēlamies būt vadošais veselības aprūpes centrs Kurzemē.

Edvīns Striks, SIA "Liepājas Reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs

  • Komentāri (30)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!