Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 27. jūlijs

+18°C
Vējš: DR 5.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Dita, Marta

Egons Peršēvics: Par kokiem un stobriem pilsētā  (32)

Atslēgvārdi vides objekti | egons peršēvics | pilsētvide

Foto: Egons Zīverts

Tad, kad no Zivju ielas pazuda ģitāra, es to neizjutu kā lielu zaudējumu. Jo principā tā bija reklāmas izkārtne. Un likās kaut kā muļķīgi, ka tā palikusi, lai gan Latvijas 1.rokkafejnīca sen slēgta. Sentimenta nebija, kā varbūt citiem Liepājas iedzīvotājiem, taču par lielgabala stobriem Jūras ielā ir cits stāsts. Izjutu to kā zaudējumu ne tāpēc, ka tur, piemēram, būtu bērnībā rotaļājies, bet tāpēc, ka šie vides objekti bija saistīti ar pilsētas vēsturi un organiski tajā iederējās. Neredzēju vajadzību tos aizvākt, jo tiem bija savs īpašais stāsts. Nezinu, kāds ir stobru turpmākais liktenis, taču ceru, ka ne pārdošana metāllūžņos. Protams, katrs objekts pilsētā ir pilsētvides objekts, tai skaitā arī reklāmas izkārtnes un gružkastes, taču ir jābūt uzmanīgam ar patīkamā un lietderīgā apvienošanu, jo mākslinieciski augstvērtīgu objektu apvienot ar reklāmas funkciju tikai reti kuram izdodas, pat īsti nevaru nosaukt nevienu labu piemēru.

Jā, ģitāra bija viens no objektiem, pie kura cilvēki bieži vien fotografējās. Taču nav jau tā, ka Liepājā nebūtu tai īpašo vietu pie kurām nofotografēties. Arī pie lielgabala stobriem fotografējās, tie tomēr arī ir diezgan fallistiski objekti, kas piesaistīja uzmanību. Pilsēta ir bagāta ar īpašām vietām, tādēļ nav nepieciešams īpaši radīt objektus, pie kuriem tūristi varētu bildēties. Tādi ir uz katra stūra atšķirībā, piemēram, no tādām pilsētām, kā Brisele.

Par Liepājas ainavai raksturīgo objektu pazušanu mani daudz vairāk uztrauc tās "metāla žagaru kaudzes", kas pašreiz pilsētā aug ātrāk nekā koki. Es tos uzskatu par ļoti neveiksmīgiem risinājumiem. Jau pašā saknē tie veidoti aplami. Ir sajūta, ka tie tapuši tikai ķeksīša pēc – bija vajadzība un re, kur ir! Piedodiet, bet tā tas no malas izskatās. Cik esmu palasījis un dzirdējis komentārus, arī tautai nepatīk. Un šī nav tā reize, kad viņu viedoklis atšķirtos no profesionāļu viedokļa.

Mums pilsētā nav jātaisa kaut kas jauns, drīzāk jāpievērš uzmanība tām vērtībām, kas mums jau ir, lai tās sakoptu, pilnveidotu. Varbūt nav vajadzīgs nojaukt vecās mājas, bet izdomāt tām kādu risinājumu. Tas ir liels zaudējums, ja šīs lietas kārtojam vienkārši ar ekskavatoru. Arī, piemēram, Ziemeļu mols. Tas ir ievērības cienīgs, un ne velti turp brīvdienās, vasarās plūst autobusu jūras, jo tas ir objekts, pie kura vērts fotografēties. Pievērsiet tam uzmanību!

Agrāk pie Ziemeļu mola bija krāsainu akmeņu grupa. Puikas (kaitpanki) ņēma un šos akmeņus pārkrāsoja spilgtās krāsās. Dotajā brīdī tas gan ir zudis, bet man ļoti patika ideja. Tas bija jauks un sirsnīgs darbs, kas izcēla to skaisto un īpašo, kas jau tur bija mākslinieciski augstvērtīgā veidā. Vēl, manuprāt, jauks ir Ivonnas Kalitas diplomdarbs – butes uz Dienvidu mola. Tas ir veidots, kā neformāls tūrisma objekts, un pašu liepājnieku priekam. Neesmu dzirdējis negatīvas atsauksmes. Vides objekta viena no galvenajām īpašībām ir tā, ka tas bagātina vietu, pievieno tai papildus vērtību.

Man patika pērn vasarā pilsētvidē izstādītie laikmetīgās mākslas objekti, jo, pirmkārt, tie bija profesionāli izpildīti, otrkārt, es neticu saules mūžam mākslā. Manuprāt, mākslai nevajag būt uz visiem laikiem. Zinām, kāds tam ir rezultāts, piemēram, Sudmaļa piemineklis stāv noslēpts muzeja pagalmā, Ļeņina pieminekli aizveda pārkausēšanai. Tie bija ražoti ar vienu domu – lai paliktu uz mūžīgiem laikiem. Bet šobrīd nezinām, ko ar tiem iesākt.

Cilvēkam jau vispār daudz kas ātri apnīk. Un ir maz lietas, kas iedzīvojas. Piemēram, ko tagad darīt ar to pašu mīlas koku? Iespējams, tagad jau visi ir sapratuši, ka šis ir ļoti neveiksmīgs veidojums, bet novākt to jau vairs nevar, pilsēta ir izmetusi lielu naudu tā radīšanā, kāds vēl, pasarg Dievs, iekārs tajā savu atslēgu un viss – atstāt nevarēs, bet novākt arī vairs ne, un pats no sevis jau ar tas nenorūsēs un nepazudīs.

Pavisam cits piegājiens ir radīt salīdzinoši īslaicīgas mākslas instalācijas, un, ja kāds no darbiem iedzīvojas, tad to var uzstādīt ilgstošākai ekspozīcijai. Labs piemērs ir Antony Gormley darbs "Cita vieta” (ANOTHER PLACE), kas sākotnēji tika izvietots Liverpūlē uz laiku, taču pilsētas iedzīvotājiem tik ļoti tas iepatikās, ka tie izteica vēlmi, lai tas tur arī paliek. Un pilsēta šos darbus no mākslinieka nopirka. Tas, manuprāt, ir labs risinājums – nevis citiem uzspiest savu gaumi, bet piedāvāt profesionālas izstādes pilsētvidē, un, ja cilvēkiem iepatīkas, viņi saka jā, mēs gribam, tad arī to akceptēt. Lai nav tā, ka ir ieguldīta milzīga nauda, bet tautai nepatīk. 

  • Komentāri (32)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!