Piektdiena, 19. aprīlis Vēsma, Fanija
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Eksperts: Pēc EP vēlēšanām nav apstiprinājušās bažas, ka populisti un pārāk nacionāli noskaņoti spēki “vilks Eiropu uz visām pusēm”

Eksperts: Pēc EP vēlēšanām nav apstiprinājušās bažas, ka populisti un pārāk nacionāli noskaņoti spēki “vilks Eiropu uz visām pusēm”
Foto: lsm.lv
27.05.2019 15:26

LETA

Pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām nav apstiprinājušās sākotnējās bažas, ka populisti un pārāk nacionāli noskaņoti spēki “vilks Eiropu uz visām pusēm”, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.

Viņš atzina, ka saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem augs Zaļo un liberāļu, ko pārstāv Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), pārstāvība EP, līdz ar to vairs nebūs izteikts duapols starp Eiropas Tautas partiju (EPP) un sociālistiem un demokrātiem (S&D), kas līdz šim izlēma lielāko daļu jautājumu. Tādējādi jaunais vairākums būs fragmentētāks, bet “nav apstiprinājušās nav bažas par to, ka populisti un pārāk nacionāli noskaņoti spēki, nākot pie varas, vilks Eiropu uz visām pusēm”.

“Nav tik traki, kā bija prognozēts. Bija lielas bažas, ka pamatstraumes partijas – EPP un S&D – var zaudēt varu. Jā, atbalsts tām ir samazinājies, bet nav tik ļauni salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm,” sacīja Andžāns, piebilstot, ka tamdēļ sagaidāmas lielākas diskusijas par to, kas būs nākamie Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāji, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents. Tāpat būs lielāka nevienprātība par to, kādā virzienā iet, ar kuriem politiskajiem spēkiem tieši vai ne tik tieši sadarboties.

Vienlaikus viņš piebilda, ka populisti, kuru nodomi ir salīdzinoši nenosakāmi, vairāk nekā kādreiz ir piekļuvuši pie varas, ko apliecina “Brexit” akcijas Lielbritānijā. Ļoti labus panākumus ir guvusi Francijā Marijas Lepēnas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN).

“Tā saukto populistu ietekme arī ir augusi, bet ne tika ļoti, lai panāktu ES nefunkcionēšanu. Drīzāk pat varētu notikt virzība uz ciešāku sadarbību,”viņš pieļāva, atgādinot, ka liberāļi, kurus Latvijā pārstāv “Attīstībai/Par!”, ir iestājušies par ciešāku sadarbību, “vairāk Eiropas” un līdzīga nostāja ir ALDE.

Līdz ar to šie spēki TP un SD varētu vairāk vest liberālā virzienā. Tomēr esot jāsagaida, kādas personības tiks ievēlētas ES vadošajos amatos.

Viņš teica, ka ir ļoti grūti pateikt, kurš būs nākamais EK vadītājs. Tas var tikt izvēlēts no politisko grupu izvirzītajiem kandidātiem EPP kandidātiem uz EK prezidenta amatu, tostarp S&D kandidāts uz EK prezidenta amatu Manfrēds Vēbers, sociālistu vadošais kandidāts EP vēlēšanās Franss Timmermanss vai ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere (ALDE).

Vienlaikus viņš piebilda, ka amatu sadali sarežģī tas, ka EP vēlēšanās nav ļoti skaidri dominējoša viena uzvarētāja. Līdz ar to politisko grupu izvirzītajiem kandidātiem var būt mazākas izredzes, bet, no otras puses, dalībvalstis pašas var vienoties par to izvirzītajiem kandidātiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons esot pozitīvi izteicies par EK sarunu vadītāju Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES jautājumos Mišelu Barnjē. Tāpat izskanējušas versijas, ka Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska amatu turpmāk varētu ieņemt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar provizoriskajiem EP vēlēšanu rezultātiem abi lielākie bloki – labēji centriskā EPP un kreisi centriskie S&D – zaudējuši tradicionālo vairākumu EP. To kandidāti tomēr uzstāja, ka šīm grupām ir vislabākās iespējas veidot jauno vairākumu jaunievēlētajā EP. Pēc provizoriskajiem rezultātiem, EPP ieguvusi 180 EP mandātus – par 36 mazāk nekā līdz šim. S&D ieguvusi 152 mandātus, kas ir par 33 mazāk nekā līdzšinējā EP sastāvā.

Par ieguvēju uzskatāma liberālā politiskā grupa Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), kas palielinājusi savu mandātu skaitu līdz 105, tostarp ar politiķiem no Francijas prezidenta Emanuela Makrona saraksta “Renaissance” (“Atdzimšana”).

Ceturtajā vietā ierindojās Zaļie ar 67 mandātiem, kas guvuši labus rezultātus vairākās valstīs. EP vēlēšanās Vācijā tie pat bija pārspējuši sociāldemokrātus, ar apmēram 21% balsu ieņemot otro vietu.

EK prezidenta un citu augstāko ES amatpersonu izraudzīšana notiks sarunu rezultātā pēc tam, kad dalībvalstis iesniegs savas kandidatūras un EP ratificēs galīgo izvēli nākamo mēnešu laikā.

Tāpat ziņots, ka šīs EP vēlēšanas ir izcēlušās arī ar vēlētāju aktivitātes pieaugumu. Provizoriskas aplēses no visām 28 ES dalībvalstīm rāda, ka aktivitāte bijusi 50,5% – par astoņiem procentpunktiem augstāka nekā 2014.gadā, izbeidzot ilgstošu tās samazināšanās tendenci.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz