Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Ceturtdiena, 22. augusts

Vārdadiena: Everts, Rudīte

Eksperts: Pēc EP vēlēšanām nav apstiprinājušās bažas, ka populisti un pārāk nacionāli noskaņoti spēki "vilks Eiropu uz visām pusēm"  (9)

Atslēgvārdi māris andžāns | politika | eiropas parlamenta vēlēšanas | viedoklis

Foto: lsm.lv

Pēc Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām nav apstiprinājušās sākotnējās bažas, ka populisti un pārāk nacionāli noskaņoti spēki "vilks Eiropu uz visām pusēm", aģentūrai LETA sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks Māris Andžāns.

Viņš atzina, ka saskaņā ar vēlēšanu rezultātiem augs Zaļo un liberāļu, ko pārstāv Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), pārstāvība EP, līdz ar to vairs nebūs izteikts duapols starp Eiropas Tautas partiju (EPP) un sociālistiem un demokrātiem (S&D), kas līdz šim izlēma lielāko daļu jautājumu. Tādējādi jaunais vairākums būs fragmentētāks, bet "nav apstiprinājušās nav bažas par to, ka populisti un pārāk nacionāli noskaņoti spēki, nākot pie varas, vilks Eiropu uz visām pusēm".

"Nav tik traki, kā bija prognozēts. Bija lielas bažas, ka pamatstraumes partijas - EPP un S&D - var zaudēt varu. Jā, atbalsts tām ir samazinājies, bet nav tik ļauni salīdzinājumā ar sākotnējām prognozēm," sacīja Andžāns, piebilstot, ka tamdēļ sagaidāmas lielākas diskusijas par to, kas būs nākamie Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāji, kā arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents. Tāpat būs lielāka nevienprātība par to, kādā virzienā iet, ar kuriem politiskajiem spēkiem tieši vai ne tik tieši sadarboties.

Vienlaikus viņš piebilda, ka populisti, kuru nodomi ir salīdzinoši nenosakāmi, vairāk nekā kādreiz ir piekļuvuši pie varas, ko apliecina "Brexit" akcijas Lielbritānijā. Ļoti labus panākumus ir guvusi Francijā Marijas Lepēnas galēji labējā Nacionālā apvienība (RN).

"Tā saukto populistu ietekme arī ir augusi, bet ne tika ļoti, lai panāktu ES nefunkcionēšanu. Drīzāk pat varētu notikt virzība uz ciešāku sadarbību,"viņš pieļāva, atgādinot, ka liberāļi, kurus Latvijā pārstāv "Attīstībai/Par!", ir iestājušies par ciešāku sadarbību, "vairāk Eiropas" un līdzīga nostāja ir ALDE.

Līdz ar to šie spēki TP un SD varētu vairāk vest liberālā virzienā. Tomēr esot jāsagaida, kādas personības tiks ievēlētas ES vadošajos amatos.

Viņš teica, ka ir ļoti grūti pateikt, kurš būs nākamais EK vadītājs. Tas var tikt izvēlēts no politisko grupu izvirzītajiem kandidātiem EPP kandidātiem uz EK prezidenta amatu, tostarp S&D kandidāts uz EK prezidenta amatu Manfrēds Vēbers, sociālistu vadošais kandidāts EP vēlēšanās Franss Timmermanss vai ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere (ALDE).

Vienlaikus viņš piebilda, ka amatu sadali sarežģī tas, ka EP vēlēšanās nav ļoti skaidri dominējoša viena uzvarētāja. Līdz ar to politisko grupu izvirzītajiem kandidātiem var būt mazākas izredzes, bet, no otras puses, dalībvalstis pašas var vienoties par to izvirzītajiem kandidātiem.

Francijas prezidents Emanuels Makrons esot pozitīvi izteicies par EK sarunu vadītāju Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES jautājumos Mišelu Barnjē. Tāpat izskanējušas versijas, ka Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska amatu turpmāk varētu ieņemt Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite.

LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar provizoriskajiem EP vēlēšanu rezultātiem abi lielākie bloki - labēji centriskā EPP un kreisi centriskie S&D - zaudējuši tradicionālo vairākumu EP. To kandidāti tomēr uzstāja, ka šīm grupām ir vislabākās iespējas veidot jauno vairākumu jaunievēlētajā EP. Pēc provizoriskajiem rezultātiem, EPP ieguvusi 180 EP mandātus - par 36 mazāk nekā līdz šim. S&D ieguvusi 152 mandātus, kas ir par 33 mazāk nekā līdzšinējā EP sastāvā.

Par ieguvēju uzskatāma liberālā politiskā grupa Liberāļu un demokrātu apvienība (ALDE), kas palielinājusi savu mandātu skaitu līdz 105, tostarp ar politiķiem no Francijas prezidenta Emanuela Makrona saraksta "Renaissance" ("Atdzimšana").

Ceturtajā vietā ierindojās Zaļie ar 67 mandātiem, kas guvuši labus rezultātus vairākās valstīs. EP vēlēšanās Vācijā tie pat bija pārspējuši sociāldemokrātus, ar apmēram 21% balsu ieņemot otro vietu.

EK prezidenta un citu augstāko ES amatpersonu izraudzīšana notiks sarunu rezultātā pēc tam, kad dalībvalstis iesniegs savas kandidatūras un EP ratificēs galīgo izvēli nākamo mēnešu laikā.

Tāpat ziņots, ka šīs EP vēlēšanas ir izcēlušās arī ar vēlētāju aktivitātes pieaugumu. Provizoriskas aplēses no visām 28 ES dalībvalstīm rāda, ka aktivitāte bijusi 50,5% - par astoņiem procentpunktiem augstāka nekā 2014.gadā, izbeidzot ilgstošu tās samazināšanās tendenci.

  • Komentāri (9)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!