Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Pirmdiena, 27. maijs

+13°C
Vējš: DR 8.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta

Emīls Dreiblats: Jaunie mērnieku laiki ir klāt?  (3)

Atslēgvārdi teritoriāla reforma | novadi | emīls dreiblats

Foto: Ģirts Gertsons

Vēl nekas nav sācies, bet kaislības jau tiek kurinātas. Iespējams, sabiedrības noraidošā reakcija pret jebkāda veida pārmaiņām sakņojas līdzšinējā bēdīgā pieredzē, kad labi iecerētas idejas politiķi un citi atbildīgie nav spējuši sakarīgi izskaidrot un arī realizācija bieži vien pieklibojusi. Līdz ar to nav brīnums, ka šobrīd, kad ieceru līmenī publiskotas jaunas administratīvi teritoriālas reformas aprises,  pirmā reakcija ir – kādas, pie velna, pārmaiņas, ļaujiet mierīgi dzīvot!

Kāda tad ir lietas būtība? Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija iesniegusi koalīcijas partneriem jaunu reformas koncepciju ar diviem iespējamiem variantiem.

Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji – attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji minēti arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.

Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties. Plāni paredz, ka reforma vienā vai otrā variantā tiks ieviesta 2021.gadā, kad plānotas pašvaldību vēlēšanas.

Reformu mērķis, tāpat kā iepriekšējo reizi, kad tika "pārzīmēta" Latvijas karte, ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. Jāatceras, ka iepriekšējā reforma ilga vairāk kā desmit gadus un rezultātā no 548 pašvaldībām izveidoja 118 pašvaldības un notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa pašvaldībām: tika likvidētas 26 rajonu padomes, bet pilsētas, to lauku teritorijas un pagastus apvienoja novados, bet 9 lielās pilsētas ieguva republikas pilsētu statusu. Papildus tam tika nolemts pārdēvēt visas pilsētu lauku teritorijas par pagastiem, atjaunot to vēsturiskos nosaukumus vai pievienot jau esošajiem pagastiem. Novados apvienotās bijušās pašvaldības ieguva novadu administratīvās teritorijas statusu.

Agrākajā Liepājas rajonā izveidojās astoņas pašvaldības + republikas pilsēta. Salīdzinājumam – Ventspils rajons kļuva par vienu novadu.

Pašvaldību apvienošana ir ļoti jutīgs jautājums. Tas uzskatāmi izpaudās jau iepriekšējās reformas gaitā, kad no "augšas" diktētie pagastu pašvaldību apvienošanas modeļi nereti tika apstrīdēti, un arī brīvprātīgā laulību slēgšana vai nu noveda pie šķiršanās ar lielu troksni (piemēram, Mērsraga atdalīšanās no Rojas), vai arī to iznākumā pagastu virknējums novadā teritoriāli izrādījies iedzīvotājiem pagalam neizdevīgs un pašvaldības administrācijai grūti apsaimniekojams. Dažviet konflikti rūgst joprojām.

Tomēr jau tad, kad iepriekšējā reforma ar tādām mokām tika pabeigta, bija skaidrs, ka rezultāts vēl ne tuvu nav optimāls. Nacionālajā attīstības plānā ir iekļauts modelis ar 29+1 attīstības centru un kādu laiku reformu virzītāji dzīvoja ar panaivu cerību, ka pašvaldības turpinās apvienoties labprātīgi, tādējādi turpinot iesākto procesu.

Novadu kartē joprojām redzamas galējības. Iepriekš bija noteikts, ka veidojamo novadu teritorijā nedrīkst būt mazāk par 4000 iedzīvotāju, tomēr dzīvē viss ir savādāk. Pašlaik vairāk nekā 30 pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 4000, aptuveni 20 novados iedzīvotāju skaits mazāks par 2000, savukārt lielajos to ir desmit reižu vairāk.

Process, vēl īsti nesācies, liek noprast, ka tā gaita būs lēna, smaga un dažādiem sarežģījumiem pārpilna. Viens no pretargumentiem reformu virzībai ir plānu tapšana slepenībā un to pēkšņa parādīšanās un aktualizēšana, kaut gan, jau noslēdzoties iepriekšējai reformai, tika uzsvērts, ka nekas vēl nav beidzies un procesam jāturpinās. Arī nekādas slepenība nav vērojama – laiku pa laikam šis jautājums parādās politiķu dienaskārtībā, bet kā karsts un ne pārāk garšīgs kartupelis tiek viļāts pa muti un dažbrīd arī izspļauts. Pašlaik domas dalās arī valdības koalīcijā – vairāk vai mazāk "par" reformu ir "Vienotība" un Nacionālā apvienība, kamēr Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis uzskata, ka šis "jautājums ir lieks".

  • Komentāri (3)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Viedokļi

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!