Laikā, kad Latvija iegrimusi izejas meklēšanā no tā, ko dēvējam daudziem jau riebumu raisošā vārdā, kas sākas ar burtu “k”, ik pa laikam uzpeld runas par iespējamo lata devalvāciju, šo ārkārtīgi nepopulāro procesu dēvējot par eksportētājus glābjošu un varbūt arī valsts ekonomiku radikāli stabilizējošu. Līdz šim gan Latvijas bankas vadītājs kategoriski noliedzis, ka kaut kas tāds varētu notikt, līdzīgi runā arī viņa kolēģi abās pārējās Baltijas valstīs, tikmēr baumas turpina gruzdēt, liekot daudzajiem kredītņēmējiem naktis aizvadīt arvien caurākā miegā – devalvācijas gadījumā eiro valūtā ņemtos kredītus atdot būs ļoti grūti.

Eksperti pagaidām sliecas domāt, ka Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valdības visiem līdzekļiem centīsies noturēt to valūtu piesaisti eiro. Tikmēr arvien biežāk nākas dzirdēt viedokli, ka, saglabājot valūtu piesaisti eiro, varētu tikt kavēta ekonomiskā izaugsme. Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs līdz šim kaismīgi noliedzis iespēju devalvēt latu un uzskata, ka tas tikai palielinātu valsts parādu, kā arī radītu ievērojamu uzticības zudumu (vai tad tāds vēl maz ir iespējams?).

Tajā pat laikā Ņujorkas universitātes profesors Norels Rubini uzskata, ka Latvijas noslēgtais līgums ar Starptautisko Valūtas fondu nav ticis izstrādāts veiksmīgi. Līgums noteic, ka Latvija spēs saglabāt lata piesaisti eiro, ja tiks samazinātas algas un izdevumi, kā arī paaugstināti nodokļi. Rubini uzskata, ka nav jēgas turpināt piesaistīt eiro tik ļoti pārvērtētu valūtu kāda ir lats.

Bet neatkarīgi no ekspertu viedokļiem, skaidrs, ka valūtas devalvācija izraisītu daudzu uzņēmumu un hipotekāro kredītu ņēmēju bankrotu, jo Latvijā aptuveni 80 procenti no visiem aizdevumiem ir izsniegti eiro valūtā. Un tad mēs tā pa īstam saprastu, ko nozīmē vārdiņš, kas sākas ar “k”.

Emīls Dreiblats,
Radio Skonto Liepāja dīdžejs