Pēc Lieldienu brīvdienām atgriezies darbā un brīdi pakoķetējis, Latvijas Pasta vadītājs Ivars Krauklis nāca klajā ar paziņojumu, ka taupīšanas nasta viņam personīgi būs pārāk smaga un gaidāmā algas samazinājuma (un arī personisku iemeslu dēļ) viņš atkāpsies no amata. Izskanējušas runas, ka viņš varētu nebūt vienīgais no līdz šim dāsni atalgotajiem dažādu valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītājiem, kurš nebūs mierā ar taupīšanas pasākumiem un meklēs jaunu darba vietu.

Saeimas pieņemts likums paredz, ka lielo uzņēmumu valdēs alga būs atkarīga no sabiedriskā sektora darbinieku vidējās algas, un pašreizējie dati liecina, ka tā nevarētu pārsniegt aptuveni 3000 latu pirms nodokļiem. Mazākos uzņēmumos valdes algas būs mazākas. Tā nu sanāk, ka trekno gadu aiziešana dažam labam nozīmē atalgojuma samazinājumu par 60 līdz 70 procentiem. Izklausās traki, bet reāli dabā tas varētu būt tā, ka, ja līdz šim neaizstājamais speciālists saņēma ap 10 tūkstošiem, tad tagad paliks “nieka” trīs līdz četri tūkstoši. Un tas jau nu gan nav traki, ņemot vērā ka valsts pirmās personas algā saņem stipri vien mazāk.

Protams, ka labi speciālisti apkārt nemētājas un cilvēks par savām prasmēm, spējām, talantu un izglītību ir tiesīgs saņemt adekvātu atalgojumu, pat ja reizēm tas būtu daudzkārt lielāks, nekā vidējā alga valstī. Bet saistībā ar Satiksmes ministrijai pakļauto Latvijas Pastu un tā vadītāju gribot negribot nāk prātā ne tās gaišākās domas – par daudz jau nu iepriekšējais buldozeriskais ministrijas vadītājs kompromitējis visu, kam saistība ar šo ministriju (atceramies kaut vai par folkloru kļuvušo jēdzienu “šofera dēls”). “Buldozers” tagad no Satiksmes lietām ir nedaudz attālināts un izskan arī versija par Kraukļa, kā Šlesera cilvēka aiziešanu.

Tikmēr Latvijas Dzelzceļa vadītājs Uģis Magone saka, ka negrasās sekot Kraukļa piemēram un paliks amatā, kaut arī algas samazinājums ievērojami padeldēs arī viņa ienākumu apjomu. Tomēr Magonem gan patīk pakoķetēt par kaut kādu noslēpumainu piedāvājumu no privātām struktūrām ar divreiz lielāku atalgojumu un desmitreiz mazāku atbildību.

Man gan liekas, ka neaizstājamu cilvēku nav, kaut arī viens otrs jau paceļ balsi, ka šādā veidā mēs izputināsim visu valsts ierēdniecības struktūru. Tas gan ir tieši tas, ko no mums sagaida Starptautiskais Valūtas fonds – apmaiņā pret aizdevumiem, bez kuriem mēs šogad (un gan jau arī turpmākajos gados) nekādi nevarēsim iztikt.

Emīls Dreiblats,
Radio Skonto Liepāja dīdžejs