Lai virsrakstā liktais aizvēsturiskais sauklis neliktos kā prasta un trula propoganda, atgādināšu, ka (lai cik tas naivi arī neizklausītos) mēs joprojām dzīvojam demokrātiskā valstī, kur tautas priekšstāvjus ievēl pati tauta.

Tādēļ, lai iespēju robežās izvairītos no pukstēšanas un sūrošanās par saviem (tautas) kalpiem nākamo gadu garumā, vēlēsim savas pašvaldības tādas, lai pašiem nebūtu kauns.

Bet kopējais noskaņojums, dižķibeles laikā gatavojoties vēlēšanām, drīzāk vērtējams kā apātisks vai vismaz garlaikots. Un uz šāda apātijas un vienaldzības fona ir milzu iespējas sasparoties tiem spēkiem, kas ikdienišķā notikumu plūdumā nekādā gadījumā varas silei netiktu pat tuvumā, jo pārāk liela būtu “ikdienas” vēlētāju aktivitāte. Bet šajos trauksmainajos laikos var gadīties visādi.
Protams, ja daudzus gadus vidējā latvieša pozīcīja, dodoties uz vēlēšanām, ir bijusi – galvenais, lai pie varas nenonāktu “sarkanie”, tad šobrīd, kad vilšanās ilgus gadus pie varas bijušajās partijās sasniegusi apogeju, grūti atrast kādu, kam uzticēties. Tādēļ iespējas parādās tiem, kas līdz šim mīkstajos krēslos nav sēdējuši. Un te jau kļūst pat interesanti.

Kad ilggadējā Karostas kultūras aktīvista Kalles Bjošmarka vārdu ieraudzīju Osipova sarakstā, pirmajā mirklī domāju, ka man rādās. Tik par pārsteigts biju, ieraugot līdzšinējās Liepājas domes sēžu aktīvistes Elitas Kosakas vārdu šai pat sarakstā. Bet lai nu katram tiek. Vēl interesantāka par šīm aktivitātēm ir partijas “Sabiedrība citai politikai” deputātu kandidāta Stīna Lorenca vēlme kļūt par Liepājas šerifu, kas vismaz raisa pozitīvas emocijas, vērojot klipus interneta vietnē “YouTube”.

Vēl šīs vēlēšanas noteikti būs vēsturiskas, jo pirmo reizi pēc reģionālās reformas vēlēsim novadu domes.

Bet, atgriežoties pie ievadā paustā, visvairāk mani satrauc kūtra malā sēdēšana ar tai sekojošu nihilistisku īgņošanos par apkārt notiekošo. Nu, ticiet man, mēs paši esam tie, kas veido savu dzīvi, sākot ar personiskajām attiecībām un beidzot ar tiem, kurus deleģējam sevi pārstāvēt varas gaiteņos. Tādēļ virsrakstā paustais lai šoreiz iegūst ne lozunga, bet aicinājuma formu, domājot par to, ka mēs visi vēlamies dzīvot labāk, šeit un tagad.

Emīls Dreiblats,
“Radio Skonto Liepāja” dīdžejs