Latvijā strauji pieaug ar jauno koronavīrusu inficēto skaits. Cilvēki dzīvo bailēs par savu un tuvinieku drošību, bažījas par to, ka daudzi vieglprātīgi izturas pret iespējām inficēt citus. Publiskajā telpā izskan arī naidpilni aicinājumi neielaist valstī nevienu tautieti, kurš kaut kādu iemeslu dēļ vēl atrodas ārzemēs.

Intervija ar krīzes psihologu Gintu Kapenieku.

– Kā cilvēkiem šobrīd tikt galā ar bailēm?

– Dalīties un runāt par to ar ģimenes locekļiem, draugiem un paziņām. Jācenšas savas negatīvās emocijas izlikt ārā. Noteikti svarīga ir patiesa informācija no dažādiem avotiem, vajag pieiet situācijai ar prātu un kritisko domāšanu, neorientēties tikai uz negatīvo. Vajag mēģināt skatīties uz lietām laikā un telpā, jo cilvēce ik pa laikam sastopas ar šādām problēmām, kuras ir jāpārdzīvo.

– Viena daļa gluži pretēji uzskata, ka nevajag skatīties ziņas un sevi satraukt. Tad viss paiešot secen.

– Tā ir bēgšana. Kā strauss iebāž galvu galvu smiltīs, kamēr apkārt ir zemestrīce un plēsēji staigā. Strausam varbūt ir labi tajā brīdī. Es domāju, ka situācija ir jāapzinās un jāzina, kas notiek.

– Kāpēc cilvēkos pašlaik rodas naids un agresija?

– Mūsu sabiedrībai šis ir ekstrēms laika periods. Šādās situācijās cilvēka dziļākā būtība un galējības nāk uz āru. Man liekas, ir arī ļoti daudz pozitīvu piemēru, kad cilvēki cenšas palīdzēt citiem un būt līdzjūtīgi.

– Komentāri un diskusijas internetā brīžiem izvēršas ļoti asas. Tas labi, ka cilvēki nolaiž tvaiku, vai tomēr vajadzētu atturēties un nesaasināt situāciju?

– Vienmēr bijuši cilvēki, kuriem savu negatīvismu vajag kaut kā izteikt. Domāju, ka šai gadījumā strādā pūļa psiholoģija. Ekstrēmās situācijās ļoti ātri var parauties līdzi manipulācijām, negatīvām emocijām, jo nav līdzsvara un stabilitātes. Vajag sevi izvērtēt. Ja cilvēks jūt, ka viņš nav emocionāli noturīgs un ātri var parauties līdzi, nevajag iet iekšā komentāros. Cits varbūt lasa un pasmejas, neuzvelkas, bet citam uzreiz vajag dot pretī.

– Kā cilvēkiem sevi nodarbināt, lai, atrodoties izolācijā vai slēdzoties darbavietai, pastāvīgi nebaiļotos vai nedusmotos?

– Kā jau teicu, pārrunāt ar kādu to, ko jūt. Internets un telefons ir pieejami. Vajag atrast kādu nodarbi, lai prāts būtu aizņemts. Tie var būt rokdarbi, pagaidām nav aizliegts iet uz jūrmalu staigāt. Ir jau profesijas, kurās arī šajos laikos var droši strādāt, jo nav tiešu kontaktu ar cilvēkiem. Ja ģimenei jāsēž mājās, ļoti labi ir spēlēt galda spēles visiem kopā, tās palīdzētu savstarpējā komunikācijā vecākiem ar bērniem un noteikti nomierinātu, atmosfēra kļūtu pozitīvāka.

– Par jauno vīrusu jau izdomāti daudzi joki, bet daļa cilvēku kategoriski iebilst, ka par tādām lietām jokot nedrīkst. Vai smiekli iederas situācijā?

– Es domāju, ka droši var jokot. Vajadzīgs līdzsvars un samērs, lai joki nebūtu neķītri vai personiski. Pats esmu paskatījies vienu otru jociņu. Foršs humoriņš šajā laikā ir ļoti laba lieta. Vajag pajokot, un, ja humors ir pozitīvs, veselīgs un citam citu atbalstošs, tas ir ļoti labi.